Kas ir vienlīdzība?


Nemaz tik senā pagātnē, cilvēki zem komunistiskajiem lozungiem cīnijās par vienlīdzību mantiskā izpratnē. Diemžēl tas eksperiments beidzās ar pilnīgu fiasko, kuru izjūtam arī mēs un izjutīsim vēl ļoti ilgu laiku. Presē un no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem nepārtraukti dzirdam, ka Latvijā ir vajadzīga vienlīdzība, viens likums un viena taisnība visiem. Bet, kas patiesībā ir vienlīdzība un, kāpēc šo vārdu bieži lieto nepareizi.

Daudzi vienlīdzību uztver kā vienlīdzīgs mantas vai naudas apjoms visiem. Piemēram, cilvēks jutīsies vienlīdzīgs, ja viņam būs tik pat dārgs auto, kāds viņa kaimiņam. Vēl populārs vienlīdzības traktējums ir tāds, ka cilvēkam visi ir parādā un viņam uz visu ir tiesības, bet, kad tam pašam cilvēkam jāpilda kaut kādas saistības, tad tas cilvēks saka, ka ir pārkāptas viņa tiesības uz vienlīdzību un pret viņu izturas netaisnīgi.

Patiesībā vienlīdzība sabiedrībā ir kaut kas pa visam cits. Pilnīgi atšķirīgs no daudzu cilvēku sadzīviskās izpratnes. Lai izprasti, kas ir vienlīdzība, jāpaskatās defenīcija: vienlīdzīgs ir tāds, kam ir vienādas tiesības ar citiem.

Lai būtu vienlīdzība, ir jābūt pieejamiem resursiem, kas nozīmē, ka vienlīdzīga sabiedrība būs tāda, kas dod iespēju jebkuram sabiedrības loceklim caur mācībām un darbu un papildus piepūli piekļūt pie jebkura sabiedrības resursa. Šajā gadījumā prioritāras ir cilvēka spējas un piepūle, nevis sākotnējs stāvoklis sabiedrībā, ko vinām, piemēram, nodrošina ietekmīgi vecāki vai draugi. Viens no vienlīdzības stūrakmeņiem ir katra cilvēka pieeja kvalitatīvai izglītībai, jo nevar rasties ģeniji, kas maina pasauli, ja viņi nav izglītoti, piemēram, revolucionārus atklājumus bioķīmijā vai medicīnā nevar veikt cilvēks ar 9 klašu izglītību. Latvijā, starp citu, pieeja izglītībai ir ļoti augsta un atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm, pie mums praktiski jebkurš garīgi un fiziski vesels cilvēks var iegūt augstāko izglītību, atšķirībā, piemēram, no Indijas.

Vēl svarīgs vienlīdzības kritērijs ir piekļuve tiesu sistēmai un tiesu sistēmas spēja pieņemt uz tiesisko regulējumu balstītu likumīgu un taisnīgu lēmumu. Nevar būt vienlīdzība sabiedrībā, ja kāds var izmantot tiesu sistēmu, bet citam tā nav pieejama, vai arī tiesa, jau sākotnēji zina kura puse vienalga uzvarēs.

Apkopojot augstāk minēto, redzam, ka vienlīdzība nav īpašumā esošās mantas daudzums salīdzinājumā ar citiem, bet gan vienādas iespējas visiem, neatkarīgi no cilvēka materiālā stāvokļa. Tikai esot spēcīgai vienlīdzībai sabiedrībā, efektīvi attīstīsies ekonomika, un priekšplānā visos amatos izvirzīsies vistalantīgākie un spējīgākie, jo pastāvēs vienāda konkurence starp visiem sabiedrības locekļiem, tādējādi būtiski paaugstinot kvalitāti visās dzīves sfērās.

Advertisements

Tiesības prasīt valsts iestādēm


Vēlējos aprakstīt savu nelielo pieredzi savu tiesību izmantošanas jomā ar valsts iestādēm. Konkrēti viena tiesība, ka noteikta Administratīvā procesa likuma 9. nodaļā, proti, tiesības saņemt uzziņu no valsts iestādes par interesējošo jautājumu, kas ir konkrētās iestādes kompetencē. Tas nozīmē, ka pirms veikt kādas darbības, vēlams aizrakstīt un apjautāties par savām tiesībām un pienākumiem konkrētajā gadījumā. Piemēram, ir vēlēšanās pārdot saldējumu Vērmaņa dārzā, tad labi pirms uzsākt tirdzniecību uzrakstīt Valsts ieņēmuma dienestam par nodokļu maksāšanu, Rīgas pašvaldībai par tirdzniecības vietas atļaujām un Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai uzzinātu kādas normas jāievēro. Līdz ar to valsts pārvalde ir cilvēku apkālpošanas mehānisms.

Personīgi saskaroties ar tāda veida uzziņu rakstīšanu, cenšos vienmēr rakstīt jautājumus konkrēti un pēc iespējas šaurāk, lai iestāde nevarētu vispārīgi norādīt atbildē likumu un tas skatītos kā atbilde. Otrkārt cenšos sūtīt vienā dienā vēstules par konkrēto jautājumu. Man gadījies, kad iestāde atbild nedēļas laikā, bet citreiz jāgaida mēnesis. Patīkami tas, ka pēdējā laikā atbildes nāk aizvien konkrētākas un pārdomātākas, nekā dažus gadus atpakaļ. Man ļoti patīk, kā atbil Rīgas pašvaldība, jo tas notiek ātri un atbilde samērā detalizēta.

Svarīgi atzīmēt, ka iestādēm, kas šajā gadījumā ir arī pašvaldības, atbildi jāsniedz saprātīgā laikā. Citāts no Iesnieguma likuma:

Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Līdz ar to aicinu izmantot savas tiesības un vienmēr būt infomētam pirms uzsākt kādu darbību.