Tiesības prasīt valsts iestādēm


Vēlējos aprakstīt savu nelielo pieredzi savu tiesību izmantošanas jomā ar valsts iestādēm. Konkrēti viena tiesība, ka noteikta Administratīvā procesa likuma 9. nodaļā, proti, tiesības saņemt uzziņu no valsts iestādes par interesējošo jautājumu, kas ir konkrētās iestādes kompetencē. Tas nozīmē, ka pirms veikt kādas darbības, vēlams aizrakstīt un apjautāties par savām tiesībām un pienākumiem konkrētajā gadījumā. Piemēram, ir vēlēšanās pārdot saldējumu Vērmaņa dārzā, tad labi pirms uzsākt tirdzniecību uzrakstīt Valsts ieņēmuma dienestam par nodokļu maksāšanu, Rīgas pašvaldībai par tirdzniecības vietas atļaujām un Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai uzzinātu kādas normas jāievēro. Līdz ar to valsts pārvalde ir cilvēku apkālpošanas mehānisms.

Personīgi saskaroties ar tāda veida uzziņu rakstīšanu, cenšos vienmēr rakstīt jautājumus konkrēti un pēc iespējas šaurāk, lai iestāde nevarētu vispārīgi norādīt atbildē likumu un tas skatītos kā atbilde. Otrkārt cenšos sūtīt vienā dienā vēstules par konkrēto jautājumu. Man gadījies, kad iestāde atbild nedēļas laikā, bet citreiz jāgaida mēnesis. Patīkami tas, ka pēdējā laikā atbildes nāk aizvien konkrētākas un pārdomātākas, nekā dažus gadus atpakaļ. Man ļoti patīk, kā atbil Rīgas pašvaldība, jo tas notiek ātri un atbilde samērā detalizēta.

Svarīgi atzīmēt, ka iestādēm, kas šajā gadījumā ir arī pašvaldības, atbildi jāsniedz saprātīgā laikā. Citāts no Iesnieguma likuma:

Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Līdz ar to aicinu izmantot savas tiesības un vienmēr būt infomētam pirms uzsākt kādu darbību.

 

Advertisements