Mirstība no narkotikām Latvijā un Eiropā


Svētkos aktuāla tēma kļūst alkohola lietošana, kas izraisa gan smagu saindēšanos, gan cilvēku nāvi. Par to, ka alkohols ir pielīdzināms narkotiku lietošanai, esmu rakstījis pāris gadus atpakaļ, ar rakstu var iepazīties šeit. Šoreiz uzrakstīšu informāciju par mirstību no narkotiskām vielām Latvijā un citur Eiropā, jo kad vēl mums visiem izglītoties, ja ne gada nogalē.

Marihuāna, MDMA (ekstazī), heroīns, anfitamīns, kokaīns un citas psihotropās vielas tiek lietotas Latvijas teritorijā, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka tās ir grūtāk vai vieglāk nopērkamas Latvijas tirgū. Mūsu valsts nav vienīgā, kur ir šādas problēmas. Par pirkšanas un pārdošanas ķēdēm, iemesliem un citiem aspektiem es šajā rakstā neminēšu, jo tā ir atsevišķa ļoti liela tēma uz vairākiem rakstiem. Šoreiz apskatīšu mirstību no narkotiskām vielām.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) mums piedāvā nāves cēloņu statistiku Latvijā. (1) Es izdalīju šādas pozīcijas, lai būtu vieglāk salīdzināt datus: Saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei (X40-X49, Y10-Y19), Saindēšanās ar alkoholu (X45; Y15) un Tīšs paškaitējums (X60-X84). Jāatzīmē, ka pozīcija par saindēšanos un pakļaušanu kaitīgu vielu iedarbībai nav tiktai psihotropās vielas, bet tās var būt arī citas vielas, kas izraisīja saindēšanos, bet tik un tā šie dati var tikt lietoti, lai salīdzinātu tendences un redzētu kopējo ainu, jo nav pamata domāt, ka Latvijā šajā statistikā iekļūst tikai tie, kas izdzer pāris litrus etiķa vai tualetes tīrīšanas līdzekli. Dati sanāk šādi:

Augstāk minētie dati mums parāda to, ka Latvijā no saindēšanās un kaitīgu vielu iedarbības 2019. gadā nomira 126 cilvēku, savukārt 2018. gadā tie bija 166. Interesanti, ka Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (ENNUC) 2019. gada jūlija ziņojumā par mirstību un nāves gadījumu skaitu Eiropā, kas saistītas ar narkotiku lietošanu (2) sniedz informāciju par to, ka Latvijā 2018. gadā bija 182 nāves gadījumi, kas saistīti ar narkotiku lietošanu. Savukārt Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) sniegtā informācija par 2016. gadu ir tikai 18 nāves gadījumu skaits, kas salīdzinājumā ar turpmākiem trīs gadiem (informāciju par ko mums sniedz SPKS) nav ticama. (3) Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka mirstība no narkotiskajām vielām Latvijā ir vidēji 165 gadā un uz miljons iedzīvotājiem tas būtu aptuveni 87 nāves (dalām ar iedzīvotāju skaitu 1.9 miljoni).

Vai mirstība Latvijā no narkotiskām vielām ir liela, salīdzinājumā ar Eiropas valstīm. Absolūtos skaitļos nē, bet, ja skatās proporcijā uz iedzīvotāju skaitu, tad vidēja, kas nozīmē, ka ir lietas, ko varam būtiski uzlabot. Skatāmies ENNUC datus. (4) (vēršu uzmanību, ka dati ir par vecuma grupu no 15 līdz 64 gadiem):

Vai narkotiskās vielas ir lielākais cilvēku apzinātu izraisīta nāves cēloņu iemesls? Nē, nav, jo, piemēram, pašnāvību skaits Latvijā ir būtiski lielāks nekā nāves skaits no narkotiskām vielām. Salīdzinājumam, 2019. gadā Latvijā tika veiktas 288 pašnāvības, atbilstoši SPKC sniegtajai informācijai. Starp citu, būtu ļoti interesanti izpētīt, cik daudz pašnāvību tiek izdarītas alkohola vai narkotisko vielu ietekmē un cik bieži tas ir netiešs iemesls. Tāpat vēršu uzmanību, ka šajos datos nav iekļauta informācija par to, cik daudz nāves izraisa narkotisko vielu lietošana noziedzīgu nodarījumu gadījumā, kad vainīgā persona atrodas narkotisko vielu ietekmē un veic noziegumu pret citu personu.

Secinājumu varam izdarīt ļoti vienkāršu. Latvijā mirst no narkotisko vielu lietošanas un nāves gadījumu skaits nav maziņš. Tomēr kopējā bilde uz Eiropas fona Latvijā ir viduvēja un šī noteikti nav lielākā problēma Latvijā, kas izraisa cilvēku nāvi salīdzinājumā, piemēram, ar pašnāvībām. Tomēr arī samērā neliels nāves gadījumu skaits ir iemesls, lai šī problēma tiktu risināta, jo vienīgais mērķis var būt nulle gadījumu skaits gadā, ne vairāk.

 

(1) SPKC mājas lapa: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true

(2) ENNUC 2019. gada jūlija ziņojums: https://www.emcdda.europa.eu/system/files/publications/11485/20193286_TD0319444ENN_PDF.pdf

(3) ANO statistika par nāves skaitu no narkotisko vielu lietošanas: https://dataunodc.un.org/drugs/mortality/europe-2017

(4) ENNUC 2019. gada jūlija ziņojums: https://www.emcdda.europa.eu/system/files/publications/11485/20193286_TD0319444ENN_PDF.pdf

Laulība – sapnis un mīts


Par tēmu vai cilvēks ir monogāms vai poligāms ir sarakstītas daudzas grāmatas, kas pamatotas ar pētījumiem un novērojumiem. Diemžēl sabiedrība un tradīcijas mums liek darboties pretīm dabas likumiem un cilvēka būtībai. Par šo tēmu uzrakstīšu kaut kad vēlāk, bet pagaidām tikai un vienīgi statistika.

Ja paskatamies uz datiem, ko mums piedāvā Centrālā statistikas pārvalde, tad redzamam šādu ainu:

Redzam, ka laulību skaits attiecībā pret šķiršanos nav ne maz tik liels. Zemāk veicu aprēķinu, lai būtu redzami procenti:

Augstāk norādītie dati rāda, ka vidēji puse laulību tiek šķirta un pāri nedzīvo ilgi un laimīgi kopā. Te rodas viens vienīgs jautājums, ja jau cilvēks būtu monogāma būtne, kā to mums cenšās pasniegt sabiedrība un kā mūs audzina no bērnības, tad kāpēc puse no cilvēkiem, kas mēģinājuši dzīvot pēc šādas teorijas, beigu beigās izšķīrās. Redzam, ka lielai daļai cilvēku laulība ir tikai sapnis un mīts, no kura tie nevar atteikties, kam tic un, kurš sašķīst kā kristāla vāze pie notāra vai tiesā, kārtojot šķiršanās lietas. Kaut kad vēlāk uzrakstīšu pārdomas, kāpēc tā notiek un, kādi apstākļi to ietekmē.

Rēalā situācija valstī (demogrāfija, ekonomika)


Sākās vēlēšanu periods, kur katra partija centīsies spēlēties ar vēlētāju emocijām un jūtām. Valdošās partijas teiks, ka ekonimika aug un dzīve uzlabojās, bet pārējās partijas teiks, ka viss ir slikti, tāpēc balstojies par mums, jo mēs zinām, kas jādara. Šeit uzrakstīšu īsu Latvijas demogrāfiskās un ekonomiskās sitācijas aprakstu, lai būtu atskaites punkts, kā vērtēt vienu vai otru priekšvēlēšanu kampaņu un kādu es vēlētos redzēt priekšvēlēšanu kampaņu, un kāda tā diemžēl nebūs. Ideāli, ja pastāvētu kopēja tabula ar būtiskākajām problēmām valstī un pretīm ir katras partijas piedāvājums, kā noteikto problēmu atrisināt un provizoriski skaidrojumi, kā piedāvātais lēmums ietekmēs problēmjautājuma risināšanu. Vai tā ir utopija, nē, papētiet vēlēšanas Lielbritānijā, vairāk pievēršot uzmanību Anglijai, tur tā arī notiek.

Demogrāfija

Es paņēmu datus, kas pieejami Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā, kur ir pieejami daudz dati situācijas analīzei. Neiedziļinoties detaļās, skatamies, 1989. gadā bija 2.66 miljoni iedzīvotāju, 2011. gadā 2.07 miljoni iedzīvotāju un 2018. gadā ir 1.93 miljoni iedzīvotāju. Lai nevienam nebūtu iluziju par iedzīvotāju skaita samazināšano, tad lūk tabula.

Avots: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html un

Click to access nr_12_latvijas_2011.gada_tautas_skaitisanas_rezultati_results_of_the_2011_population_and_housing_census_in_latvia_15_00_lv_en.pdf

Tad redzam, ka visa valsts poltika noved mūs pie iedzīvotāju skaita samazināšanās. No vienas puses ir ļoti zema dzimstība, no otras puses ir milzīgs emigrējošo skaits no Latvijas. Pie tam palikušie iedzivotāji strauji noveco, ko var redzēt no tā paša informācijas apkopojuma par tautas skaitīšanu.

Augstāk norādītā “egle” demonstrē, ka bērnu paliek aizvien mazāk attiecībā pret pieaugušo skaitu. Kaut arī šie dati ir par 2011. gadu, tomēr informācija par jaundzimuši skaitu 2017. gadā un 2018. gadā attiecībā pret mirušo skaitu, neliecina, ka situācija ir mainījusies. Informācija ir norādīta tūkstošos cilvēku pa horizontālo līniju un vecums pa vertikālo.

Ekonomika

Pirmais, uz ko skatās, analizējot valsti, ir iekšzemes kopprodukts (IKP). To var uzzināt tajā pašā Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā.

Avots: http://data.csb.gov.lv

Redzam, ka absolūtos skaitļots IKP kopš 2010. gada ir pieaudzis par 8.9 miljardiem EUR. Līdz ar to, ja skatās tikai IKP, ko mūsu politiķi ļoti mīl pieminēt, tad varam secināt, ka pēdējo 7 gadu laikā esam visi kļuvuši par 8.9 miljardiem EUR bagātāki. Tas nozīmē, ka attiecībā pret 2010. gadu esam visi kļuvuši par 50% turīgāki kā valsts. Atliek tikai uzdot jautājumu, kāpēc iedzīvotāju skaits visu to laiku strauji turpināja samazināties. Šeit ir vieta retoriskam jautājuma, vai turīgums starp cilvēkiem tiek sadalīts līdzīgi, vai arī tie, kam naudas ir daudz, kļūst vēl bagātāki, bet pārējie pa liek tādā pašā līmenī, bet par to kaut kad vēlāk apskatot GINI indeksu. Starp citu Latvijā GINI 2015. gadā bija 34, savukārt Dānijā 28, jo lielāks skaitlis, jo lielāka sociālā nevienlīdzība. 34 nav slikti, bet ir kur tiekties.

Piemēram, apskatot inflācijas rādītājus, redzams, ka tā pieauga par 10.9% 2017. gadā attiecībā pret 2010. gadu, kas nozīmē, ka par tām pašām precēm un pakālpojumiem mēs maksājam vairāk. Līdz ar to maksājot vairāk par tām pašām precēm un pakalpojumiem, mēs faktiksi palielinām IKP, bet šeit svarīga ir proporcija. Ja naudas daudzums pieaug straujāk, nekā inflācija, tad mēs kļūstam turīgāki, bet, ja naudas apjoms mainās kopā ar izdevumu pieaugumu, tad turīgāki mēs nekļūstam, bet vienkārši apgrozām lielāku naudas daudzumu. Līdz ar to turīgāki par 50% noteikti neesam kļuvuši, bet tomēr vēl paliek 39%. Jautājums, kur tie paliek?

Avots: http://data.csb.gov.lv

Ja apskatās iedzīvotāju pirmās nepieciešamības preču pirktspēju attiecībā pret 2010. gadu, tad 2017. gadā tā vidēji pieauga par 29%, kas ir vērtējams, ka ļoti labi. Tomēr tie nav arī 39% un ne 50%, ja salīdzina ar IKP pieaugumu absolūtos skaitļos. Zemāk ievietoju savu iedzīvotāju pirktspējas aprēķinu, kas tika veikts, ņemot datus no Centrālās statistikas pārvaldes. Statistikas dati ir – preces, kuras vidēji katrs strādājošais varētu nopirkt, ja mēneša neto darba samaksu izlietotu kādas vienas preces iegādei; kilogramos. Pozitīvais ir tas, ka no bada Latvijā nevienam mirt nevajadzētu, jo pabarot sevi spējam. Bet Eiropā, atšķirībā no Āfrikas noteikti bada neesamība nav labklājības kritērijs.

Avots: http://data.csb.gov.lv (IIG12. Strādājošo pirktspēja)

Ļoti interesanta informācija ir saistībā ar vidējiem iedzīvotāju neto ienākumiem. Dati tika ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas un papildus tika veikti aprēķini saistībā ar izmaiņām 2017. gadā attiecībā pret 2010. gadu.

Avots: http://data.csb.gov.lv (IIG01. Iedzīvotāju naudas ieņēmumi (vidēji mēnesī, euro))

Interesanti ir tas, ka pensionāru ienākumi pieauga tikai par 15.6% salīdzinājumā ar strādājošo ienākumiem 50.2%. Bet šeit ir redzams, ka pieaugot faktiskajiem ienākumiem par 50.2%, reālā pirktspēja pieauga tikai par 29.9%, ņemot vērā tikai pirmās nepieciešamības preces. Faktiksi pensionāri nekādā mērā neizjūt IKP pieaugumu valstī un katru gadu kļūst aizvien nabadzīgāki, ņemot vērā inflācijas pieaugumu 10.9% apmērā attiecībā pret 2010. gadu un attiecību ar strādājošo ienākumu apmēra pieaugumu.

Turpinot skatīties ekonomiskos rādītājus, svarīgi ir redzēt importa un eksporta attiecību, lai saprastu, vai mēs patērētājam vairāk nekā saražojam, vai otrādi. Neejot detaļās, redzam, ka eksports ir mazākā apmērā, nekā imports. Zemāk ir manis izveidotā tabula, datus ņemot no Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas.

Avots: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html

Līdz ar to mēs patērējam vairāk nekā nopēlnām un naudas plūsma no šāda skatu punkta mums ir negatīva. Eksportā ietilpst gan preces, gan pakalpojumi un normāli būtu, ja mēs eksportētu vairāk nekā importētu, tādējādi kļūstot turīgāki. Kur mēs ņemam naudu tēriņiem? Liela daļa ir Eiropas Savienības fondi, kas nozīmē, ka pēc būtības mēs dzīvojam labāk nekā varētu dzīvot bez iepriekšminētajiem fondiem nevis pateicoties efektīvai valsts pārvaldei, bet naudas iepludināšanai no ārpuses. Tieši tas izskaidro, kāpēc pie negatīvas tirdzniecības bilanses mūsu IKP un pirktspēja pieaug.

Šajā rakstā es centos parādīt, pēc kāda principa ir jāvērtē valsts pārvaldi un politiku. Mums ir pieejams milzīgs datu apjoms un sēžot mājās, brīvā brīdī mums ir iespējams pašiem veikt situācijas analīzi. Es noteikti turpināšanu šāda veida datu analīzi un apkopošanu, jo man tas ir interesanti. Šis bija tikai maz ieskats lielajā skaitļu pasaulē. Aicinu visus to darīt.