Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 2 (uzbūve)


Publicēju referāta turpinājumu par tēmu Starptautīskais tribunāls jūras tiesībās. Starp citu, ja iedziļinās, tad tribināls ļoti labi ataino lielāko daļu starptautisko publisko tiesību subjektu darbību.

ANO Jūras tiesību konvencijā ir noteikta tribunāla locekļu ievēlēšanas kārtība. “Tribunāla locekļi tiek ievēlēti aizklātā balsošanā. Vēlēšanas pirmajā reizē notiek Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālsekretāra sasauktā Dalībvalstu sanāksmē un vēlākajās vēlēšanās atbilstoši Dalībvalstu saskaņotai procedūrai. Šādā sanāksmē divas trešdaļas no Dalībvalstu skaita veido kvorumu. Par tribunālā ievēlētiem ir uzskatāmi tie kandidāti, kas savākuši divu trešdaļu klātesošo un balsojušo Dalībvalstu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vairākums ietver sevī Dalībvalstu vairākumu” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 4), līdz ar to ievēlētajam tribunāla kolēģijas loceklim tiek izteikta uzticība vismaz no divu trešdaļu ANO Jūras tiesību konvenciju dalībvalstīm, kas nozīmē, ka turpmāk šim locekli izskatot konkrēto strīdu, ir liela autoritatīva ietekme, kas vairo Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās ietekmi.

Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās kolēģijas locekļa amata termiņš ir ierobežots. “Tribunāla locekļi tiek ievēlēti uz deviņiem gadiem un var tikt atkārtoti ievēlēti, tomēr ievērojot to, ka septiņu pirmā tribunāla sastāva locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc trim gadiem, bet vēl septiņu locekļu pilnvaru laiks beidzas pēc sešiem gadiem” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 5). Iepriekšminētā kārtība ir noteikta, lai nodrošinātu tribunāla darbības nepārtrauktību un dot iespēju jaunajam tribunāla loceklim apgūt amata specifiku no kolēģiem, kas darbojās tribunālā ilgāk. “Tribunāla locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz viņu nomaiņai. Pat pēc nomaiņas viņi pabeidz jebkuru lietas izskatīšanu, ko viņi sākuši pirms nomaiņas dienas” (Turpat).

Advertisements

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 1 (uzbūve)


Kaut kad pārskatot savus mācību materiālus, atradu vairākus referātus, kurus biju uzrakstījis studiju ietvaros. Tie tika veiksmīgi aizstāvēti, bet pēc tam tika noglabāti datora atmiņas dzīlēs. Ņemot vērā, ka referātos ir lietderīgs informācijas apkopojums un tiem nav zinātniskās vērtības no publikāciju viedokļa, tad nolēmu dažu gabalus pubilcēt savā blogā, lai tie kļūtu vispārpieejami un pavadītais laiks, tos rakstot nebūtu iztērēts veltīgi. Tādējādi tiks bagātināta informācas bāzes latviešu valodā. Sākšu ar jūras tiesībām – Jūras tiesību konvencija.

1982. gada 10. decembrī Montego Līcī Jamaikā tika atvērta parakstīšanai ANO Jūras tiesību konvencija (ANO Okeānu un Jūras tiesību nodaļas mājas lapa), kurā kā viens no strīdu izskatīšanas mehānismiem tika noteikts Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās. Iepriekšminētajā tribunālā var tikti izskatīti strīdi saistībā ar ANO Jūras tiesību konvencijā minēto.

Tribunāls sastāv no kolēģijas, ko veido 21 neatkarīgs loceklis, kuri ievēlēti no personu ar visaugstāko objektivitātes un godīguma reputāciju vidus un kuri ir atzītas autoritātes jūras tiesību nozarē” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 2). Jāatzīmē, ka ANO Jūras tiesību konvencijā tribunāla kolēģijas locekļi netiek dēvēti par tiesnešiem, kas nozīmē, ka par locekļiem var būt ne tikai juristi, bet arī citu profesiju pārstāvji, kas ir atzītas autoritātes jūras tiesību jomā. “Tribunāla sastāvā jābūt ne mazāk kā trijiem pārstāvjiem no katras ģeogrāfiskās grupas, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja” (Turpat, VI pielikums 3). Iepriekšminētais regulējums paredzēts, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pārstāvniecību tribunāla kolēģijā pēc ģeogrāfiskās pazīmes, tādējādi sekmējot kolēģijas pieņemto lēmumu objektivitāti. ANO ir izdalītas 5 ģeogrāfiskās jeb reģionālās grupas, kas ir Āfrikas grupa, Āzijas un Okeānijas grupas, Austrumeiropas grupas, Latīņamerikas un Karību grupa, Rietumeiropas un citu grupa (ANO Ģenerālās asamblejas un konferenču vadīšanas departaments). ANO Jūras tiesību konvencijā ir noteikts ierobežojums, kas attiecas uz tribunāla kolēģijas locekļu ievēlēšanu, ka “Tribunāla sastāvā nedrīkst būt divi vienas un tās pašas valsts pilsoņi. Persona, kura no dalības tribunālā viedokļa var tikt uzskatīta par vairāk kā vienas valsts pilsoni, tiek uzskatīta par tās valsts pilsoni, kurā tā parasti realizē savas civilās un politiskās tiesības” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 3). Valstis var izvirzīt ne vairāk kā divus kandidātus tribunāla kolēģijas sastāvam.