Dzejolis – Smalkā runa


Šodien turpinot lirisko tēmu, piedāvāju izlasīt manis sacerētu dzejoli.

Smaklā runa

Taisnīgs vārds reiz kļuva klusāks

Un aizmirsts tika cēlais gods

Ar katru dienu gļēvums tuvāks,

Par drošsirdību tikai sods

Stāv vīri rindām melnās frākās,

Ar tukšām acīm paklanās

Tiem izskan runas smalki plānās,

Kad bailēs snobisms sajaucās

Par to kas redzams runāt aizliegts

Un toni jāmaina uzreiz,

Lai tikai ērtais tiktu pateikts

Tad pārtraukts nebūsi nereiz.

Advertisements