Šodien turpinot lirisko tēmu, piedāvāju izlasīt manis sacerētu dzejoli.
Smaklā runa
Taisnīgs vārds reiz kļuva klusāks
Un aizmirsts tika cēlais gods
Ar katru dienu gļēvums tuvāks,
Par drošsirdību tikai sods
Stāv vīri rindām melnās frākās,
Ar tukšām acīm paklanās
Tiem izskan runas smalki plānās,
Kad bailēs snobisms sajaucās
Par to kas redzams runāt aizliegts
Un toni jāmaina uzreiz,
Lai tikai ērtais tiktu pateikts
Tad pārtraukts nebūsi nereiz.
