Brexit balsojums parlamentā – teātris


Šodien, tiešraidē bija iespējams vērot ļoti interesantu Britu parlamenta sēdi, kurā notika balsojums par Brexit līguma ar Eiropas Savienību pieņemšanu vai noraidīšanu. Debates bija karstas un balstojums likumsakarīgs, tika nobalsots pret līgumu, bet vai viss izskatās tiešām tā, kā ir patiesībā?

Par to, ka Lielbritānija neizstāsies no Eiropas Savienības, varēja sākt aizdomāties pagājušā gada rudenī, kad ik pa laikam presē parādījās ziņas, ka varētu būt otrs referendums. Lielbritānijas vara sāka zondēt šo iespēju un mēģināt vēlreiz izdarīt kaut ko, lai apturētu izstāšanos no Eiropas Savienības. Terēza Meija, manuprāt, nospēlēja savu lomu lieliski, cīnijās līdz pēdējam un par vainīgajiem vēlētāju gribas neievērošanā padarīja leiboristus, kuri atgūs reputāciju ar jaunā referenduma iniciēšanu – win win situācija. Patiesībā elite jau sen plānoja gājienus, kā izvairīties no izstāšanās, jo tas nestu nesamērīgi lielus ekonomiskus zaudējumus, kas kopā mērāmi simtiem miljardu poundu. Vēsturē mēs zinām gadījumus, kad valstis sāka karu arī par mazākām summām. Jau tagad finanšu sektors evakuējas uz Frankfurti un gaidāmā Brexit ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku ir dramatiska, ņemot vērā gaidāmās eksporta grūtības un rūpniecības apjomu samazinājumu utt.

Pēc manām domām būs vēl viens referendums, kur tiks nobalsots par palikšanu Eiropas Savienībā. Šoreiz neviens nepieļaus iepriekšējās kļūdas un balsis tiks saskaitītas “pareizi” vai arī radīti tādi apstākļi, ka nebūs iespējams nobalsot pret (es domāju par propagandu).

Šis bija tikai un vienīgi mans viedoklis un pārdomas, kā būs patiesībā, redzēsim.

Advertisements

Akli ticam referenduma propogandai


Diemžēl presē parādās aizvien jauni raksti par gaidāmo referendumu un šī tēma tiek apspēlēta no visām pusēm, tomēr netiek veikts pats svarīgakais: situācijas analīze. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Suverena vara nozīmē, pilnīga neierobežota absolūta vara, ko neviens nedrīkst atņemt un ierobežot, līdz ar to, neviens politiķis vai ierēdnis nedrīkst pat domās pieļaut šīs varas ierobežošanu, jo nevienam nav šādu pilnvaru. Līdzīgs viedoklis bija arī LR Satversmes tiesai. Suverenitāti demokrātiskā valstī tauta var zaudēt vienīgi kara vai apvērsuma rezultātā. Citu iespēju prakstiski nav Referendums nozīmē, ka tiesības izlemt svarīgākos jautājumus tauta paturējusi sev un nav deliģējusi nevienam citam. Tomēr svarīgi izlemjot tik svarīgu jautājumu ir spēja analizēt situāciju vēsi un bez emocijām, kas diemžēl netiek darīts presē. Pašlaik mēdijos ir samēra klaja un, pēc manām domām, lēta propoganda, ar histērijas piegaršu. Pamēģināsu formulēt jautājumus, lai varētu objektīvi paskatīties uz problēmu un pārdomāt visus par un pret pirms referenduma.

1. Kāpēc referendums tika rosināts?

Referendums tika rosināts, jo sabiedrībā pastāv lielas problēmas starp cilvekiem, kuri dzīvoja Latvijā pirms II pasaules kara un iebraucējiem pēc kara. Problēma netika risināta vairākus gadus, kas to pastiprināja un kulmināciju sasniedz 2011. gada nogalē.

2. Vai referndums ir nepieciešams?

Viennozīmīgi, jo tiks pirmo reizi uzzināta patiesā cilvēku attieksme pret šo problēmu un rezultāti parādīs, vai mēs esam gatavi risināt šo problēmu. Jebkurā gadījumā referenduma rezultāti būs par pamatu nākotnes politikas veidošanā un sarunām ar dažādām sabiedrības grupām.

3. Kas izdevīgāks Latvijai “par” vai “pret”?

Šis ir sarežģīts jautājums, tomēr ir savi par un pret, kurus diemžel neapskata presē.

Pret. Vēstursiko notikumu aspektā daudziem būtu grūti pieņemt otru valsts valodu un arī radītā neskaidrība par valsts administrēšanu un ES dokumentu tulkošanu rada bailes un neziņu. Tiem, kuri nezina kreivu valodu, rastos vēl lielākas grūtības iekārtoties darbā, jo darba devējam būs aizvien interesantāk uzņemumu personālā redzēt cilvēkus, kuri brīvi pārvalda pēc iespējas vairāk valodu. Arī veidotā valsts poltika nespēs pastāvēt, ja valstī būs oficiāli divas valodas, jo nebūs vairs iespējams pretstatīt šo jautājumu un nepieciešama būs politiskā kursa māiņa, kas var radīt finansiālus zaudējumus.

Par. No ekonomikas viedokļa viennozīmīgi ieguvums būtu divas valsts valodas, jo tādā gadījumā biznesa orientēšanās uz Krieviju kļūtu daudz vienkāršāka un būtu iespējams izveidot lielas pārstāvniecības Krievu uzņemumiem sadarbībai ar ES, kas Latvijai nestu peļņu caur nodokļiem un darba vietām. Skatoties tālākā perspektīvā, tik un tā, kaut kādu pasaules lielo valodu nāksies pie mums ieviest objektīvu apstākļu dēļ. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa pārvalda krievu valodu, tad varētu sākt ar to. Pēc gadiem pacelsies jautājums arī par Angļu valodas ieviešanu, jo, kad latviešu kļūs mazāk par vienu miljonu šāda nepieciešamība būs.

4. Ekonomika vai kultūra?

Izvēloties balsot par vai pret, jāapsver divi būtiski jautājumu, kas vairāk nepieciešams: ekonomikas attīstība vai centieni saglabāt kultūras elementu, tas ir, valodu. Kas ir svarīgāks, jāatbild katram pašam priekš sevis.

5. Vai nosargāsim latviešu valodu balsojot pret?

Diemžel nē. Ņemot vēra izbraukušo skaitu un demgrāfisko situāciju, agri vai vēlu latviešu valoda izmirs, kā tas notika ar prūšu valodu 19. gadsimtā. Vai tā ir katastrofa? Domāju, ka tas ir likumsakarīgs proces, jo ar laiku pasaulē paliks viena vai divas valodas un šis proces sāk aprīt vispirms mazās kultūras. Ko var daīt, lai tā nenotiku rakstīju iepriekšējos postos.

Līdz ar to, iesaku atbildēt vismaz uz šiem jautājumiem pirms doties uz balsošanas iecirkņiem, jo neizanalizējot situāciju nav iespējams izveidot skaidru bildi par notiekošo, jo noņemot emocijas un propogandu, parādās priekšā pilnīgi cita aina un citi jautājumi par kuriem jālemj. Nekādā gadījumā neaicinu pieņemt vienu vai otru lēmumu, jo demokrātijas apstākļos, tā ir ikviena balsotāja atbildība un svarīgi, lai izvēle tiktu izdarīta pārdomāti un vēsi, bez emocijām.

Politiskos iemeslu noteikti kaut kad apskatīšu, bet tas būs pavisam cits temts.