Pasaku tēls – pūķis


Katrs no mums bērnībā ir lasījis pasakas, kur cēlais bruņinieks, vai kāds cits gaišais pasaku varonis, devās pretīm nezināmajam, pa ceļam iejājot kādā karaļvalstī, kur karaļa meitu ir nolaupījis pūķis, tad drosmīgais bruņinieks pieņēma dzīves sagatavoto izaicinājumu un varonīgi devās glābt karaļa meitu ar sleptu domu iegūt ne tikai meitu, bet papildus vismaz pusi no karaļvalsts, kā arī iespēju piedalīties asiņainā pūķa slaktiņā.

Klasiskajās pasakās, ko mums mācija un deva lasīt, pūķis varēja simbolizēt cilvēka egoistisku un savtīgu nolūku apmierināšanu caur pūķa uzveikšanu. Iepriekšminētais saskanēja ar kristiešu mitaloģiju, kurā tika kultivēts pūķis, kā sātana iemiesojums, pūķis bija dieva un varoņu pretinieks, būtne, kas laupīja dārgumus no citiem un turēja tos dziļā alā un galināja visus, kas mēģināja tiem tuvoties.

Interesanti, ka pūķa tēls latviešu mitoloģijā ir diametrāli pretējs. Pūķis ir bagātības vācējs un svētības aizbildnis. Zīmīgi, ka pēc kristiešu ienākšanas, pūķis, kas simbolizēja gaišo, kļuva par ļauno garu. Iepriekšminētais skaidri norāda, ka baznīcai, ienākot Latvijas teritorijā, bija mērķis iznīcināt mūsu pagātni un tradīcijas. Tikai kristiešiem, mierīgs, bagāts, zinošs un labestīgs tēls varēja pārversties ļaunā nežēlīgā sātana iemiesojumā, jo pretējā gadījumā tas konkurētu ar viduslaiku Bībeles izkropļoto traktējumu. Lai pierādītu, ka pūķis ir pozitīvs un labs tēls, apskatījos Ķīnas mitoloģijas aprakstu. Ķīnā pūķis sibolizēja auglību, lietu, ražīgu gadu, panākumus un labklājību. Ne par velti ar pūķi apzīmē horoskopa gadu – pūķa gads. Pēc kristiešu mitoloģijas tam ir jābūt sātana gadam, savukārt pēc  ķīniešu un latviešu izpratnes par pūķi par panākumiem pilnu un bagātu gadu.

Advertisements