Kur drošāk zagt?


Ņemot vērā šī nedēļas notikumus saistībā ar advokāta un maksātnespējas administratora slepkavību, vēlējos uzrakstīt savas pārdomas par šo lietu, neskarot pašus notikumu un neveicot nekāda veida faktu analīzi. Ja kādam interesē fakti, tad iesaku lasīt Dienas Biznesu, kur ir samērā labs faktu un analīzes apkopojums. Šajā ierakstā īsi un kodolīgi uzrakstīšu vienu atziņu, kas man radās, pēc publiski pieejamās informācijas izlasīšanas un noklausīšanās. Atziņa ir tikai un vienīgi manas fantāzijas un tai nav nekāda sakara ar realitāti.

Atziņa ir šāda, drošāk zagt ir no valsts budžeta, nekā no privātās personas. Jebkurā gadījumā zagt ir ļoti slikti, un mans viedoklis, ka visiem zagļiem ir jāatbild par nodarīto likuma priekšā, atbilstoši Krimināllikumā noteiktajām tiesiskajām sekām. Tomēr iezīmējot atšķirību starp zagšanu no publiskā sektora un privātā sektora, jāsaka, ka sabiedrība kopumā pret zagšanu no publiskā sektora ir ļoti toleranta, jo cilvēki neuztver valsts budžeta naudu kā savu īpašumu, kaut arī pēc būtības tā ir visu nodokļu maksātāju īpašums, un neviens neies un nešaus nost cilvēku, kurš ir vainīgs valsts budžeta naudas nozagšanā, izņemot revolūcijas gadījumā, kā tas bija Lielās Franču revolūcijas laikā. Savukārt, ja kāds zādzību veic, atņemot cilvēkam viņa privāto naudu, ko cilvēks uztver par savu īpašumu, piemēram, nauda zeķē, pretdarbība ir daudz augstākā līmenī un cilvēks, aizsargājot savu īpašumu, spējīgs uz ļoti agresīvu darbību, kas var iet ārpus likumā noteiktajam, it sevišķi, ja likuma ietvaros jautājumu nav iespējams atrisināt taisnīgi.

Tādas ir manas pārdomas par šo jautājumu. Svarīgākais vienmēr meklēt patiesos iemeslus jebkurai darbībai, analizējot tiesisko regulējumu, motīvus, struktūru un likumā noteikto normu izpildes problēmas. Līdzīgi kā ar citām problēmām, tās ir jārisina saknē, nevis koncentrējot visus spēkus tikai un vienīgi uz seku likvidēšanu.

Advertisements