Prezentācija (I daļa)


Skatiens domīgs un līdz ar to pilnībā tukšs veras uz matēti brūnu galda malu. Nepārtraukti ir jūtams uzbudinājums un satraukums, kas rada nedaudz citādākas realitātes esamību, nekā tā izskatās ikdienā. Drudžaini tiek pārskatītas iepriekšējā vakarā sagatavotās lapas un ar acīm ir velme pagrābt vēl kādu papildus informāciju vai vismaz atkārtot prezentējamo materiālu, kaut arī zemapziņā skaidrs, ka pēdējā mirklī uzņemtā informācija nepaliek galvā pat uz divām minūtēm.

Pēc katra nākamā cilvēka, kurš prezentē savu darbu, rinda bezcerīgi samazinās, tādējādi, pietuvinot ilgi gaidīto, bet aiz uztraukuma nevēlamo uzstāšanās brīdi.

Telpā, ar katru nākamo priekšnesumu, paliek aizvien smagāks gaiss. Dažādas smaržas un smakas ieplūst caur deguna nāsīm un smadzenes labprāt tās uztver, lai tikai uz īsu mirkli novērstos no neatceļamas eksekūcijas, kas gaidāma drīzumā.

Rokas nervozi spēlējās ar pildspalvu ņemot un liekot iekšā drudžani kodolu. Pēkšņi tiek izdzirdēts liktenīgais vārds “nākamais”, kas padara nenozīmīgu visu, kas notika iepriekš, asinispiediens pieaug un pulss kļūst straujāks, elpa paliek dziļāka un zāle apklust.

Ātri un veikli pieceļoties, ar vienu rokas kustību tiek paņemtas iepriekš sagatavotās lapiņas un pildspalva, jo prezentācijas laikā vienmēr jābūt priekšmetam, pie kā pieturēties, pie kā turoties var justies drošs un pasargāts no vērīgām acīm. Došanās uz zāles sākumu, kur atrodas projektors, ir kā gājiens caur šauru koridoru, kura galā redzama gaima uz āru, bet apkārt ir tikai tumsa un izplūduši silueti.

Advertisements