Dzejolis – Netaisnība


Šodien izdomāju publicēt dzejoli, lai šis būt dzejas vakars. Nekas lieks, tikai pārdomas un emocijas ietītas ritmā ar atskaņām. Sacerēju šodien.

Netaisnība

Visapkārt māņi lieli skauj

Un katru dienu melus krauj

Kad miegā staigājam un ēdam

Vai patiesība uztrauc kādam

Tad šautra centrā paliek viena

Kā nokopēta darba diena

Izmisīgi ticībā mēs slīkstam

Uz visu citādo tik pīkstam

Kaut arī pasauli mēs mainīt varam

Tikai citas lietas atkal daram

Nekā vairs skaista nepaliek

Un mānīgais uz priekšu tiek

Kamēr kopā braši kliedzam

Nākotni uz mūžu liedzam

Vai atnāks kāds kurš pestīs rāmi

Piekalts krustā sliesies stāvi

Varēsim tad slinkot grezni

Pienākumi cilvēkiem būs mazi

Vai laimei tiešām kādam jāmirst

Un simtiem vienam būtu jāsirgst

Lai vienam labi zemē sokas

Kas vienam zelts, tas otram mokas.