Kāpēc cilvēks zaudē visu (par biznesu)?


Skaidrs, ka ir dažādas uzņēmējdarbības formas, kā arī vairākas formas kā palielināt savu kapitālu. Uz to visu var skatīties no dažādiem skatu punktiem un no dažādām pozīcijām. Rakstu savas pārdomas par biznesa pamatiem, kurus daudzi neievēro un izmanto neefektīvi savus resursus, tādējādi zaudē konkurētspēju. Pārdomas radās jau kādu laiku atpakaļ, bet šodien beidzot ir iedvesma to visu uzrakstīt.

Tā nu reiz ir sanāc, ka, dzīvojot kādu ilgāku laiku vienā notiektā vietā, sāc pamanīt, ka uz ielas ar lielu cilvēka plūsmu nepārtraukti veras vaļā kaut kādi veikali un pēc kāda laika tie aizveras ciet. Reizēm tajos tiek pārdoti pīrādziņi, reizēm puķes, reizēm apģerbs. Kopīga iezīme ir tāda, ka viņi visi agri vai vēlu aizveras. Zemāk aprakstīšu situāciju, pieminot veikalu, bet principā tas var būt jebkāds bizness.

Kā rodas veikali? Klasisks stāsts, cilvēkam ir iekrāta nauda un viņš izdomā, ka apnicis strādāt, sākšu nodarboties ar biznesu un pelnīt naudu. Vēl labāk, ja ir tā: cilvēkam ir māja, nauda un biznesa ideja. Viņš izdomā, ka viņš savā mājā par savu naudu atvers veikalu. Paiet kaut kāds laiks un viņš ir spiests aizvērt savu biznesu, jo kāds konkurents ir viņu apsteidzis, visa nauda ir zaudēta un īpašuma tūlīt arī nebūs. Kur problēma?

Sāksim ar māju. Šeit ir nekustāmais īpašums un noteiktais cilvēks darbojās kā īpašnieks, kura galvenā interese ir izīrēt savu īpašumu pēc iespējas dārgāk.

Tālāk nauda. Šeit tas pats cilvēks ir kā investors, kura interese ir ieguldīt naudu pēc iespējas ienesīgāk, lai tā nestu maksimāli lielāku peļņu jeb procentus.

Tālāk bizness. Šeit cilvēks ir kā uzņēmējs, kuram interese ir noīrēt vislētāko īpašumu, lai to izmantotu biznesa vajadzībām un iegūt pēc iespējas lētāku naudu, lai būtu apgrozāmie līdzekļi un nauda iekārtām utt.

Rezultātā redzam, ka vienam cilvēkam patiesībā ir trīs pretējas intereses, kuras viņš nevar realizēt. Ja viņš ņems ļoti dārgu īri no sevis paša, tad visdrīzāk viņš negūs peļņu no biznesa un arī nauda nenesīs procentus. Ja viņš vēlēsies ieguldīt savā biznesā naudu ar augstiem procentiem, tad pārējās divas pozīcijas cietīs. Savukārt, ja viss tiks ieguldīts biznesā ar 0% procentiem un netērējot īrei, tad nauda un īpašums zaudēs savu vērtību un nenesīs peļņu, savukārt jebkurš risks ar potenciālo kapitāla pieaugumu 0% ir bezjēdzīgs un tādā gadījumā kapitāls var būt tikai ar potenciālu samazināties.

Tieši tāpēc svarīgākais sākumā ir izvērtēt, vai īpašumu nevar iznomāt un no tā gūt ienākumus, ieguldīt naudu un no tā gūt ienākumus, savukārt priekš biznesa atrast lētāku telpu un atrast lētāku naudu, kas ir lētāka nekā ienākumi no sava iegūldītā kapitāla.

Šeit ir aprakstīta racionāla loģika, pēc kādas nepieciešams būvēt jebko savā dzīvē, kas saistīts ar materiālām lietām, pie tam šeit aprakstītais ir pamatu pamats, par ko mēs bieži dzīvē aizmirstam.

Advertisements

Naudas vērtība – 100 EUR


Pēdējā laikā ir iedvesma un beidzot arī laiks rakstīt, tāpēc tuvākajā laikā varēšu izpausties pēc pilnas labpatikas. Šodien vēlos uzrakstīt par naudu. Ļoti interesanti ir tas, ka patiesībā nauda neeksistē, tā ir tikai un vienīgi kolektīva fantāzija un pieņēmums, bet tieši dēļ šī fantāzijas notiek kari un visas pasaules bēdas. Tāpēc arī raksts par to kā nav, bet tomēr ir.

Ja paskatās uz mūsu dzīvi kopumā no sākuma līdz beigām, tad naudu mēs sākam pelnīt iestājoties pilngadībai un beidzam iestājoties pensijas vecumam. Tas ir pieņēmums, lai varētu tālāk attīstīt domu. Pilngadība iestājās 18 gadu vecumā un no 2025. gada pensionēšanās vecums būs 65 gadi. Sanāk, ka darba dzīves ilgums, kad mēs pelnām naudu ir 47 gadi. Pieņemsim, ka mēs pelnām 1000 EUR mēnesī, jo vidējā alga pagājušajā gadā bija ap 700 EUR un līdz pensijas vecumam tā noteikti pārsniegs 1000 EUR, līdz ar to paņemam kaut kādu ticamu skaitli. Rezultātā iegūstam dzīves laikā nopelnīto naudas daudzumu, kas ir 1000x12x47= 564 000 EUR.

Iepriekšējais aprēķins bija nepieciešams, lai atklātu šajā rakstā ietverto pamatdomu. Mums ir 100 EUR, kuriem, neņemot vērā inflāciju, vērtība paliek nemainīga, gan 18 gadu vecumā, gan 65 gadu vecumā. Ja mums kabatā ir tikai 100 EUR, tad tā priekš mums būs ļoti liela nauda, bet ja kabatā ir 10 000 EUR, tad 100 EUR priekš mums ir salīdzinoši niecīga summa, kaut arī attiecībā pret mūžā nopelnīto naudas daudzumu 100 EUR vērtība nemainās. Ja mēs aizejam uz veikalu ar lielu naudas daudzumu, mēs 100 EUR iztērējam nemanot, īsti neiedziļinoties, vai cena par preci ir visizdevīgākā tirgū un otrādi, ja mēs aizejam tikai ar 100 EUR uz veikalu, mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim katru pirktās lietas detaļu un tās nepieciešamību.

Šādu joku ar mums izstrādā mūsu prāts, kas ir pilnībā neracionāls un liek mums dzīvot, savu uzvedību pakārtojot emocijām. Tieši emocijas un izjūtas, ka man ir daudz naudas attiecībā pret 100 EUR, liek mums rīkoties mazāk rūpīgi, nekā emocijas un izjūtas, kas rodas, kad tie ir vienīgie 100 EUR un citu nav. Varam pavērot paši sevi, ejot uz pārtikas veikalu, visdrīzāk neveiksim sieriņu vai maizes analīzi, skatoties uz preces cenu, jo cena būs samērā maza, zem 2 EUR un starpība starp vienu vai otru produktu būs mazāka par 1 EUR. Līdz ar to šeit visdrīzāk ieslēgsies atmiņa par to, kas tika pirkts iepriekš vai arī emocijas, kas garšoja vai negaršoja iepriekš. Summējot visus izdarītos pirkumus, mēs varam secināt, ka lielākā daļa naudas tiek tērēta, pamatojoties uz emocijām, nevis racionālo izvērtējumu. Tādā veidā prāts mūs apmāna, lai taupītu enerģiju un nepiepulētos ar lieku domāšanas procesu. Jāatceras, ka attiecībā pret visā dzīvē nopelnīto naudas summu, 100 EUR vērtība paliek tāda pati gan laikā, kad mums ir daudz naudas, gan tad, kad tās nav un jātrenējas pieņemt lēmumus, pamatojoties uz analīzi un izvērtējumu, nevis emocijām, jo emocijas maksā dārgāk.

Vakara saruna par laimi


Visu laiku sanāk rakstīt par kaut kādām tēmām un nesanāk uzrakstīt pārspriedumu vai pārdomas. Šajā reizē tā arī darīšu.

Vasara, nenormāls karstums jau otro nedēļu un izskatās pēc prognozēm, ka tas turpināsies vēl vairākas nedēļas. Skriet laukā joprojām ir patīkami, jo vējš joprojām spēj patīkami atdzesēt ķermeni, tomēr visa traģēdija sākas atnākot mājās. Pāris dienas atpakaļ atskāru, ka iegādāties kondicionieri nu jau ir par vēlu, jo, pirmkārt, būs ļoti augsta cena dēļ lielā pieprasījuma, otrkārt, izvēle būs jāizdara no atlikušā preču klāsta. Nesenā apņemšanās ir nopirkt to ziemas laikā.

Lielais karstums paņem enerģiju un pretēji daudziem uzskatiem, samazina cilvēka aktivitāti salīdzinājumā ar rudeni vai pavasari. Tāpēc brīvos brīžos var nodoties kāda raidījuma skatīšanai. Šodien man sanāca redzēt īsu video, kur tika stastīts par to, kā pēc iespējas ātrāk un vairāk nopelnīt naudu. Viena no atziņām bija tāda, ka jābrauc dzīvot uz pēc iespējami lielāku pilsētu, jo tur vienmēr ir plašākas iespējas nopelnīt nekā mazās apdzīvotās vietās. Kopumā doma noteikti nav slikta. Savukārt es kā vienmēr paanalizēju drusku dziļāk šo tēmu.

Priekš kam cilvēks pelna naudu? Ja par to aizdomāties, tad var nonākt pie secinājuma, ka mēs to nezinām. Mums no bērnības sistēma kopā ar vecākiem programmē, ka jāpelna pēc iespējas vairāk. Nekad netiek runāts par mērķi, priekš kam jāpelna pēc iespējas vairāk. Jūs noteikti nedzirdēsiet gandrīz ne no viena apkārtējā cilvēka frāzi, ka es par daudz pelnu, pameklēšu citu darbu. Bet patiesībā šeit arī slēpjās pirmais jautājums, vai vispār cilvēkam nepieciešams tik daudz naudas, cik viņš pašlaik pelna. Varbūt var strādāt uz pusslodzi, vai mazāku dienu skaitu un brīvo laiku izmantot kaut kādiem citiem mērķiem?

Runājot ar cilvēkiem, noteikti nedzirdēsiet arī tādu frāzi, es pelnu naudu, lai būtu laimīgs. Parasti cilvēks brauc ceļojumos, dāvina dāvanas, velta uzmanību citam, piedalās kādā pasākumā, lai būtu laimīgs, savukārt reti var sastapt cilvēku pirmdienā no rīta, kurš teiktu, ka iet uz darbu, lai būtu laimīgs. Un tad rodas jautājums, vai vajag iet?

Lielākā daļa cilvēku ir kā žagatas un žurkas, cenšās sanest pie sevis midzenī vai ligzdā pēc iespējas vairāk mantu, vēlams spīdīgu un dārgu. Tieši tāpēc tie strādā no rīta līdz vakaram, rauj naudu, kur vien iespējams, lai tikai palielinātu mantas daudzumu. Nekad netiek uzdots jautājums, vai tās mantas vispār ir vajadzīgas. Lielākā daļa mantu noteikti nav vajadzīga, jo tās tiek pirktas, lai saņemtu kaut vai pāris minūtes laimes. Līdz ar to bija jāpavada vairākas stundas nelaimīgā stāvoklī darbā, lai iegūtu pāris minūtes laimes no nopirktās preces. Kaut kā neizklausās izdevīgi. Varbūt pareizāka pieeja būtu noteikt naudas summu, kas nepieciešama savu vajadzību apmierināšanai un necensties pelnīt vairāk, izmantojot laiku, piemēram, grāmatu lasīšanai, ceļošanai, sportošanai utt. Teorētiski var dzīvot patversmē un ēst bezmaksas virtuvēs un būt laimīgākam nekā tas, kurš nemitīgi katru dienu ceļās sešos no rīta, brauc uz darbu un vakarā sešos pārrodās mājās.

Protams, nauda ir nepieciešama, kaut vai, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus un pirktu kvalitatīvu pārtīku, drēbes un higēnas preces. Tomēr šeit ir nepieciešams atrast zelta vidusceļu, jo savā dzīvē esmu redzējis cilvēkus, kuri sirga ar darbaholismu un tas bija destruktīvi priekš tiem cilvēkiem. Laime nav nauda un bez naudas nav laimes, savukārt laime ir līdzsvarā un mērenumā.

Bitcoin nenovērtēta iespēja vai burbulis


Ārzemju finanšu ziņās un reizēm arī vietējā presē varam lasīt par interesantu interneta parādību – Bitcoin. Iepriekšminētā valūta radās pēc Blockchain tehnoloģijas izstrādes. Pēc būtības tas ir koda gabals, kuru var iegādāties par reālo naudu un apmainīt apakaļ uz reālo naudu. Pēdējā laikā mēs piedzīvojam ļoti strauju Bitcoin vērtības kāpumu, kas daudziem norauj jumtu dēļ iespējas ātri un viegli nopelnīt, vai iespēju vismaz vērot, kā naudu nopelna citi. Rodas jautājums, kas ir Bitcoin un vai tā vērtība augs bezgalīgi. Vai tā ir nākotne, vai kārtējais finanšu burbulis, kas drīzumā plīsīs?

Sākumā nepieciešams atbildēt uz jautājumu, kas ir nauda. Pašu jēdzienu var apskatīt dažādās plaknēs, bet sākotnējā naudas būtība ir ticība. Nauda ir nemateriāla, to nevar pataustīt, nauda ir tikai un vienīgi pieņēmums, ka iedodot kādu preci vienam cilvēkam, es varēšu no cita cilvēka dabūt citu preci tādā pašā vērtībā. Pieņēmums tiek izteikts skaitļos, lai katras preces vērtību būtu vieglāk nomērīt, bet teorētiski tas nav obligāti. Filosofiski skatoties uz naudu, tās vērtība ir ticības spēks. Par kuru valūtu cilvēkiem ir lielāka ticība, tā valūta ir dārgāka, savukārt, ja valūtai neviens netic, tad tā kļūst bezvērtīga, kā Zimbabves dolārs. Līdz ar to Bitcoin vērtība ir cilvēku ticība, ka par noteiktu Bitcoin daudzumu varēs saņemt noteiktu daudzmu preču, savukārt, ja ticība zudīs, tad arī zudīs Bitcoin vērtība.

Ar cilvēku ticību ir tā, šodien tā ir, bet rīt tās vairs nav. Ticību var ietekmēt jebkas. Svarīgākais aspekts saistībā ar ticību ir tas, ka ticība pēc savas būtības ir irracionāla. Tā rodas un pazūd, balstoties uz cilvēku emocijām, kas pārņem lielu cilvēku masu. Nav noslēpums, ka saistībā ar finanšu ziņām, es dodu priekšroku Bloomberg, jo pēc maniem ieskatiem, tieši Bloomberg sniedz specifisku informāciju, apskatot to no dažādiem skatu punktiem, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.

Apskatot pēdējās ziņas saistībā ar Bitcoin, redzām, piemēram, interviju “Why Tim Draper Is So Excited About Bitcoin” (09.12.2017. intervija https://www.bloomberg.com/news/videos/2017-12-08/why-tim-draper-is-so-excited-about-bitcoin-video). Šajā intervijā uz žurnalistes iebildumiem Bitcoin tiek aizstāvēts, kā valūta, kas stāv virs valsts politikas un ekonomiskajiem procesiem. Tiek pausts uzskats, ka Bitcoin turpinās augt un sasniegs jaunas virsotnes. Vēl vienā intervijā “Swiss Banks Bitcoin`s Best Days Are Still Ahead” (08.12.2017. intervija https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-12-08/swiss-banks-see-bitcoin-futures-opening-up-cryptocurrency-market) tiek minēta Bitcoin priekšrocība, ka Bitcoin nav pakļauts valsts kontrolei un tā vērtību nosaka brīvais tirgus. Var redzēt abu ekspertu sajūsmu un ticību Bitcoin. Protams, nebūtu pareizi pakļauties kopējai ažiotāžai un ticēt visam, ko saka citi, bez kritiskas situācijas analīzes. Labs piemērs ir septembra notikums, kad tikai ziņas par to, ka Ķīnas Tautas Republika aizliegs Bitcoin savā teritorijā, radīja milzīgu valūtas svārstību, var palasīt “China Is Said to Ban Bitcoin Echanges While Allowing OTC” (11.09.2017. reportāža https://www.bloomberg.com/news/articles/2017-09-11/china-is-said-to-ban-bitcoin-exchanges-while-allowing-otc-trades-j7fofh20). Iepriekšminētais tikai parāda to, ka neskatoties uz ekspertu pacilātu garstāvokli un emocijām, jebkurš ASV vai Ķīnas lēmums attiecībā uz Bitcoin, vienā mirklī to var apglabāt, piemēram, pieņemot likumu, ka par Bitcoin lietošanu iestājas kriminālatbildība. Vai tas ir iespējams? Protams, jo atceramies, kurā industrijā visaktīvāk izmanto kriptovalūtas – interneta narkotiku biznesā un nav izslēgts, ka aizildinoties ar cīņu pret noziedzību, valstis pieņems  lēmumu aizliegt transakcijas ar Bitcoin. Papildus tam jāpiemin, ka mūsdienu politiskajām elitēm nav vajadzīga valūta, kuru nav iespējams kontrolēt un agri vai vēlu to aizliegs vai būtiski ierobežos. Nauda tā ir ticība, savukārt ticība tā ir kontrole. Jebkura vara cīnās par kontroli pār cilvēku prātiem un nav pamata uzskatīt, ka šis būs izņēmums.

Pēc pēdējām ziņām, ASV biržā tiks laists pārdošanā tāds finanšu instruments kā fjūčers par Bitcoin iegādi, kas pēc būtības ir līguma par pienākumu kaut kad nākotnē iegādāties noteiktu preci par noteiktu cenu. Piemēram, kāds apņemas pēc gada nopirkt noteiktu daudzumu kafijas par cenu, kas būs pēc gada vai, kas bija gadu atpakaļ. Fjūčera pamatā būs nevis noteikta prece vai aktīvs, bet tikai un vienīgi ticība jeb gaiss. Šāds finanšu instruments sākuma posmā cels Bitcoin cenu, palielinot gan ticamību, gan Bitcoin vērtību, tādējādi audzējot burbuli. Kāpēc burbuli, jo tāpat kā burbulī, iekšā ir tukšums un starpība starp lielu burbuli un mazu burbuli nav, jo abiem plīstot paliek nekas. Fjūčera laišana apgrozībā ir centieni ielekt pēdējā vilcienā pirms tas mērķtiecīgi ielidos aizā. Fjūčers ir centieni pārdod gaisu divreiz. Ja paskatās uz vēsturi, tad tāds pats burbulis bija ar ASV un arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgu. Visi ticēja, visi ar to nodarbojās un visi sapņoja par lielu peļņu. Sapnis pazuda ātri un nemanot 2008. gadā pēc lielās finanšu krīzes. Ņemot vērā, ka ar Bitcoin šodien nodarbojās daudzi ar samērā zemu izglītības līmeni un tur tiek ieguldīta milzīga reālās naudas masa, kas arī ir tikai ticība, tad atliek tikai gaidīt, kad viss aizies pa pieskari. Tas notiks uzreiz un vienā dienā, tas būs šoks un traģēdija daudziem. Vai to nesaprot finanšu tirgus eksperti, protams, ka saprot, bet kurš teica, ka viņi saka patiesību, kurš teica, ka viņi paši nevēlas paņemt nelielu pīrāga gabalu, kurš teica, ka viņi nav ieinteresēti burbuļa augšanā un ir neitrāli?

Es noteikti nevienam neiesaku spekulēt ar Bitcoin, ja nav pieredzes darbā ar augsta riska spekulatīviem aktīviem vai finanšu instrumentiem. Pamēģiniet sākumā Forex ar “spēļu” naudu un paskataties, cik viegli ir sekundes laikā zaudēt gadu laikā pelnīto naudu, kā viena valūtas svarstība var izkūpināt tukstošiem euro. Starp citu daudz lielāka iespēja ir uzvarēt ruletē. Iespējamība uzvarēt rutetē liekot uz noteiktu krāsu, sarkano vai melno, ir 47,4% un liekot nelielu summu, iespējamība, ka kazino to izmaksās ir 100%. Ja jūs neesat gatavi paņemt mēneša algu, aiziet uz kazino un visu naudu uzlikt uz kādu no krāsām, ar mērķi to dubultot, riskējot zaudēt visu pāris sekunžu laikā, tad Bitcoin spekulācijas noteikti nav priekš jums un daudz drošāk ir nodarboties ar to, ko jūs mākat un kas patiesi nes jums prieku.