Mirstība no narkotikām Latvijā un Eiropā


Svētkos aktuāla tēma kļūst alkohola lietošana, kas izraisa gan smagu saindēšanos, gan cilvēku nāvi. Par to, ka alkohols ir pielīdzināms narkotiku lietošanai, esmu rakstījis pāris gadus atpakaļ, ar rakstu var iepazīties šeit. Šoreiz uzrakstīšu informāciju par mirstību no narkotiskām vielām Latvijā un citur Eiropā, jo kad vēl mums visiem izglītoties, ja ne gada nogalē.

Marihuāna, MDMA (ekstazī), heroīns, anfitamīns, kokaīns un citas psihotropās vielas tiek lietotas Latvijas teritorijā, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka tās ir grūtāk vai vieglāk nopērkamas Latvijas tirgū. Mūsu valsts nav vienīgā, kur ir šādas problēmas. Par pirkšanas un pārdošanas ķēdēm, iemesliem un citiem aspektiem es šajā rakstā neminēšu, jo tā ir atsevišķa ļoti liela tēma uz vairākiem rakstiem. Šoreiz apskatīšu mirstību no narkotiskām vielām.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) mums piedāvā nāves cēloņu statistiku Latvijā. (1) Es izdalīju šādas pozīcijas, lai būtu vieglāk salīdzināt datus: Saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei (X40-X49, Y10-Y19), Saindēšanās ar alkoholu (X45; Y15) un Tīšs paškaitējums (X60-X84). Jāatzīmē, ka pozīcija par saindēšanos un pakļaušanu kaitīgu vielu iedarbībai nav tiktai psihotropās vielas, bet tās var būt arī citas vielas, kas izraisīja saindēšanos, bet tik un tā šie dati var tikt lietoti, lai salīdzinātu tendences un redzētu kopējo ainu, jo nav pamata domāt, ka Latvijā šajā statistikā iekļūst tikai tie, kas izdzer pāris litrus etiķa vai tualetes tīrīšanas līdzekli. Dati sanāk šādi:

Augstāk minētie dati mums parāda to, ka Latvijā no saindēšanās un kaitīgu vielu iedarbības 2019. gadā nomira 126 cilvēku, savukārt 2018. gadā tie bija 166. Interesanti, ka Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (ENNUC) 2019. gada jūlija ziņojumā par mirstību un nāves gadījumu skaitu Eiropā, kas saistītas ar narkotiku lietošanu (2) sniedz informāciju par to, ka Latvijā 2018. gadā bija 182 nāves gadījumi, kas saistīti ar narkotiku lietošanu. Savukārt Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) sniegtā informācija par 2016. gadu ir tikai 18 nāves gadījumu skaits, kas salīdzinājumā ar turpmākiem trīs gadiem (informāciju par ko mums sniedz SPKS) nav ticama. (3) Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka mirstība no narkotiskajām vielām Latvijā ir vidēji 165 gadā un uz miljons iedzīvotājiem tas būtu aptuveni 87 nāves (dalām ar iedzīvotāju skaitu 1.9 miljoni).

Vai mirstība Latvijā no narkotiskām vielām ir liela, salīdzinājumā ar Eiropas valstīm. Absolūtos skaitļos nē, bet, ja skatās proporcijā uz iedzīvotāju skaitu, tad vidēja, kas nozīmē, ka ir lietas, ko varam būtiski uzlabot. Skatāmies ENNUC datus. (4) (vēršu uzmanību, ka dati ir par vecuma grupu no 15 līdz 64 gadiem):

Vai narkotiskās vielas ir lielākais cilvēku apzinātu izraisīta nāves cēloņu iemesls? Nē, nav, jo, piemēram, pašnāvību skaits Latvijā ir būtiski lielāks nekā nāves skaits no narkotiskām vielām. Salīdzinājumam, 2019. gadā Latvijā tika veiktas 288 pašnāvības, atbilstoši SPKC sniegtajai informācijai. Starp citu, būtu ļoti interesanti izpētīt, cik daudz pašnāvību tiek izdarītas alkohola vai narkotisko vielu ietekmē un cik bieži tas ir netiešs iemesls. Tāpat vēršu uzmanību, ka šajos datos nav iekļauta informācija par to, cik daudz nāves izraisa narkotisko vielu lietošana noziedzīgu nodarījumu gadījumā, kad vainīgā persona atrodas narkotisko vielu ietekmē un veic noziegumu pret citu personu.

Secinājumu varam izdarīt ļoti vienkāršu. Latvijā mirst no narkotisko vielu lietošanas un nāves gadījumu skaits nav maziņš. Tomēr kopējā bilde uz Eiropas fona Latvijā ir viduvēja un šī noteikti nav lielākā problēma Latvijā, kas izraisa cilvēku nāvi salīdzinājumā, piemēram, ar pašnāvībām. Tomēr arī samērā neliels nāves gadījumu skaits ir iemesls, lai šī problēma tiktu risināta, jo vienīgais mērķis var būt nulle gadījumu skaits gadā, ne vairāk.

 

(1) SPKC mājas lapa: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true

(2) ENNUC 2019. gada jūlija ziņojums: https://www.emcdda.europa.eu/system/files/publications/11485/20193286_TD0319444ENN_PDF.pdf

(3) ANO statistika par nāves skaitu no narkotisko vielu lietošanas: https://dataunodc.un.org/drugs/mortality/europe-2017

(4) ENNUC 2019. gada jūlija ziņojums: https://www.emcdda.europa.eu/system/files/publications/11485/20193286_TD0319444ENN_PDF.pdf

Alkohola lietošana


Manā dzīvē ļoti bieži ir šāda situācija, kad pasākumā man jautā, kādu alkoholu dzeršu, vai piedāvā ieliet no jau atvertās pudeles, uz ko viennozīmīgi atbildu, paldies, es nedzeru. Cilvēkos, uzzinot šo faktu, rodas izbrīns un daudzi jautājumi, kapēc, kas noticis, vai esmu slims. Kaut arī es esmu pilnīgi vesels, jo man par šo jautājumu nav nekādu iekšējo pretrunu. Diemžēl, bieži esmu viens no nedaudzajiem, kas nelieto alkoholu. Šoreiz uzrakstīšu savas pārdomas par alkohola lietošanu un manu motivāciju to nelietot vispār.

Atbilstoši stastistiskajiem datiem, Latvijā šogad ir būtiski pieaugusi alkohola lietošana, kopā par 13% (avots:https://apollo.tvnet.lv/6461621/vai-dzeram-vairak-devinos-menesos-paterinam-nodota-alkohola-apmers-manami-pieaudzis). Alkoholu zinātnieki ierindo starp četrām vispēcīgākajām narkotiskām vielām, kā arī alkohols ir viskaitīgākā narkotiskā viela, kuras ietekmē tiek izraisīts lielākais noziegumu skaits (avots: https://www.vox.com/2015/2/24/8094759/alcohol-marijuana). Negatīvāka ietekme uz cilvēku par alkoholu ir tikai krekam, heroīnam un metanfitomīnam. Visas parējās jums zināmās narkotiskās vielas ir ar mazāku negatīvu ietekmi uz cilvēku. Papildus iepriekšminētajam, jāpapildina ar to, ka alkoholam nav nevienas pozitīvas ietekmes uz cilvēka organismu un visi nostāsti par uzlaboto asinsriti vai garstāvokli, ir tikai un vienīgi mīti, ko rada alkohola industrija un alkohola lietotāji, kuri tādējādi vēlas attaisnot tā lietošanu priekš sevis un apkārtējās sabiedrības.

Skatoties no alkohola ietekmes uz organismu, nav svarīgi vai tiek lietots daudz vai maz, svarīgi ir regularitāte. Alkohols ietekmē smadzeņu darbību, tas rada kairinājumu un eiforijas efektu, kuru sasniegšanai visu laiku jālieto aizvien vairāk alkohola. Tas ietekmē cilvēka garstāvokli, jo alkoholam ir depresanta daba, kas nozīmē, ka pārtraucot to lietot, cilvēkam rodas depresijas efekts, kuru var izbeigt ar jaunu alkohola lietošanu. Līdzīgi kā ar citām narkotiskām vielām. Tāpēc arī saka, ka jāiedzer labai omai. Alkohols degradē personību un ietekmē smadzeņu darbību, padarot to lēnāku un domāšanas procesu smagāku. Cilvēks kļūst tramīgs, neiecietīgs, nesavaldīgs un agresīvs arī esot skaidrā prātā, līdz ar to alkoholam ir paliekošs efekts arī starposmos starp tā lietošanu. Protams, ka alkohols ietekmē sirdi, aknas, kuņģi un tiešā veidā rada priekšnosacījumus vēzim (avots: https://www.niaaa.nih.gov/alcohol-health/alcohols-effects-body).

Šeit mēs nonākam pie jautājuma, kāpēc es nelietoju alkoholu. Atbilde slēpjās augstāk minētajā, kā arī tajā, ka man ir svarīga manas smadzenes darbība un veselība. Pēc vakara pasākumiem, es pamostos un varu turpināt dzīvot un nodarboties ar lietām, savukārt alkohols tam traucētu. Tas traucē skriet, traucē strādāt, traucē nodarboties ar seksu un traucē darīt vēl simtām lietu. Es neredzu nevienu iemeslu, lai to lietotu. Pie tam es ticu zinātniskiem pētījumiem un izdaru vienkāršu secinājumu, ja tas man nedot neko labu un tikai rada kaitējumu organismam, tad es to nelietoju. Piemēram, aizejot uz sporta bāru, dzeru sulas vai kvasu vai tēju un jūtos brīnišķīgi. Līdz šim neesmu izjutis nekāda veida problēmas no tā, ka nelietoju alkoholu, tad jautājums, ja viss ir labi, priekš kam kaut ko mainīt.

Uz šo jautājumu jāskatās arī globāli. Sievietēm un vīriešiem, kuri vēlas radīt pēcnācējus, noteikti būtu jādomā par alkohola nelietošanu, jo tas tiešā veidā ietekmē bērna veselību un garīgo attīstību. Šeit es nenorādīšu avotus uz informāciju, kuru ir viegli atrast, bet jāatceras, ka sievietēm olšūnas dzīves laikā neatjaunojās un izdzertais alkohols radīs ietekmi uz bērnu jebkurā gadījumā. Vīriešiem gan atjaunošanās notiek 7 gadu laikā, līdz ar to pēc septiņiem skaidrā pavadītajiem gadiem var sākt domāt par pēcnācējiem.

Līdz ar to kopējā aina ir ļoti bēdīga, alkohola lietošana pieaug, iedzīvotāju skaits samazinās, bērni, kas piedzimst no alkoholu lietojošiem vecākiem, var būt ar garīgām un fizioloģiskām novirzēm, un sabiedrībā caur medijiem un reklāmām tiek propogandēta alkohola lietošana. Noteikti neesmu pret aizliegumu, jo tas nerisina situāciju, bet noteikti esmu par katra cilvēka individuālu situācijas izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu par atteikšanos no alkohola lietošanas. Starp citu, jāpiemin sakarā ar Ziemassvētkiem, ka šis ir labākais veids, kā būt labākam un augstākam par Kristus (viņš bija tikai cilvēks), jo viņš lietoja alkoholu vīna veidā, bet mēs no tā varam atteikties pavisam.