Gulēt kritienā


Skatiens uz leju krītot miegā, kad vēs vējš apņem rokas, seju un izpurina matus un te pēkšņi tu atver acis un saproti, ka visapkārt ir klusums un miers, pulkstenis rāda trīs naktī, pa palodzi dungo lietus piles un sajūta tāda, it kā tu atrastos pavisam citā pasaulē, pa visam citā vietā un tiko esi bijis kaut prom no šīs planētas tālu tālu aiz apvāršņa.

Tādā garā varētu turpināt ļoti ilgi, bet stāsts nav par to. Reizēm tiešām ir vērts atvert acis un saprast, kur mēs atrodamies un kur krītam, kā arī ieraudzīt dziļo aizu no kuras būs jārāpjas ārā, jad beidzot varēs nostāties kājās pilnā augumā.

Advertisements

Joprojām aktuāla tēma gulta un miegs


Biju kaut kad senāk rakstijis par miegu, bet šoreiz man iet vēl interesantāk, jo naktīs sanāk laika gulēt aptuveni 5-6h. Kafija no rītiem palīdz un pat dot možumu pirmajai dienas pusei un otrā dienas puse tiek izdzīvota ar labu pusdienu palīdzību. Tomēr tāds režīms nedēļas bez pātraukuma nedaudz, bet sistemātiski grauj cilvēku no iekšienes, jo enerģijas resursi izsīkst un cilvēks, tas esmu es, pamazām iziet uz režīmu, kad viss apkārtējais sāk tracināt, garstāvoklis nepārtraukti ir -1 un zūd velme kaut ko lasīt, mācīties un domāt.

Interesantākais tas, ka arī brīvdienās nav iespējams izgulēties, jo organisms pierod pie režīma un katru rītu acis vaļā noteiktā laikā, kaut arī gulēt tikai kādas 2 vai 3 stundas. Dažreiz liekās ka organisms cīnās pret mani un dara visu iespējamo, lai nogurumu tikai vairotu. Bieži atverot acis no rīta, kad skan mūzika, kas nozīmē, ka modinātājs strādā, domāju pie sevis klasisko filosofisko domu, kam man tas viss ir vajadzīgs. Protams var rast daudz praktiskas un racionālas atbildes, tomēr otrā jautājuma atbilde paliek tukša – kādam mērķim mēs dzībojam, ja jau parakstamies uz tādām lietām.

Miega trūkums.


Labvakar!

Pēdējās dienas vienīgais, kas mani uztrauc tas, ko nesanāk  ilgāk par 5h dienaktī izbaudīt- miegu. Nepārtraukti sevi pieķeru pie domas, ka  nepieciešams vismaz šodien ieiet normālā laikā gulēt, bet kā jau katru reizi atrodās kāds iemesls, bezjēdzīgs iemesls, lai paildzinātu savu nomodu. Arī pildot kādu sarežģītu vai laikietilpīgu uzdevumu, rodas iespaids, ka pabeidzot to pirms gulēt iešanas rezultāts būs labāks un pat nepavīd doma, ka izguļoties būtu iespējams paveikt visu krietni kvalitatīvāk un ar svaigāku skatus uz lietām.

Tā arī katras dienas rītā nosolos, ka vakarā darīšu visu, lai pienācīgi izgulētos, tomēr vakarā šīs apzinigās domas pazūd, iespējams, ilgstoši esošā rudens miglā. Būs jācinās ar sevi tālāk un iespējams jāuzvar nebeidzamā cīņa ar sevi.

Lai veicās!:)