Dzīvot labi vai mūžīgi?


Labdien!

Pāris nedēļas atpakaļ izlasiju Onorē de Balzaka grāmatu “Šangrilas āda” un man rādās dažas tēmas pārdomām, kuras vēlos izklāstīt šajā postā.

Grāmatas sižets balstīts uz cilveka patiesā dzīves ceļa meklējumiem, kad tiek uzdots jautājums vai dzīvei vispār ir jēga vai to mēs spējam radīt paši. Grāmatas varonis ir bijušais students un zinātnisko rakstu autors Rafaels, kuram dzīvē zūd jebkāda jēga dēļ nelaimīgās mīlestības un trūkuma. Izmisumā metot kazino savus liktenīgos kauliņus Rafaels paliek bez pēdējā sue (fraņču naudas vienība 19. gs.) un dodās uz Senu slīcināties. Pa ceļam viņš iegriežās seno antikvāro lietu veikalā, kur tirgotājs (vecs ēbrejs) piedāvā viņam noslēgt derības ar nelabo. Nelabais nav viduslaiku baznīcas izpratnē sātans vai kāds cits pazemes valstības iemītnieks. Nelabais slēpjās Šangrilā, kas ir kalnu ēzeļa āda no Kaukāzas. Šīs ādas īpašība, ka tā izpilda visas viņa mazākās apzinātās un neapzinātās vēlēšanās, tomēr tā prasa pretīm viņa dzīves gadus. Ar katru vēlēšanos āda samazinās un izzūdot tai pavisam pazudīs arī tās saimnieks. Protams, ka Rafaels esot iepriekšaprakstītā situācijā, izvēlējās iegūt īpašumā brīnumaino ādu un viņa vēlēšanās sāka piepildīties. Viennozīmīgi, ka vēlēšanu izpilde nevarēja turpināties mūžīgi un pēc gada viņš nomira, jo āda izzuda. Kļūstot par visbāgātāko cilveku pasaulē Rafaels sāka baidīties no nāves un bija gatavs neiet ārā no mājām un gulēt gultā tikai lai neko nevēlētos un paliktu ilgāku laiku dzīvs. Jo ilgāks laiks tecēja uz priekšu, jo lielākas bailes no nāves viņā sāka runāt.

Grāmatā autors uzdeva filosofisku jautājumu, vai cilvēkam nepieciešams viss, ja viņam nav laika visu to izlietot un izbaudīt. Līdzību var meklēt mūsdienu dzīves veidā, kas daudziem ir kā apburtais loks, proti, cilvēks sāk vairāk strādāt, lai vairāk pelnītu, tomēr viņam samazinās laiks, kad viņš var pavadīt mājās, lai izbaudītu jaunās iekārtas, kas tika iegādātas uz nopelnīto naudu, vai kur aizbraukt, jo darbs paņem gan laiku, gan spēku. Otrs jautājums, vai iegūstot visu pasaulē, mēs zināsim ko ar to iesākt un, vai piepildīsim savus sapņus, kurus nesām cauri visai mūsu dzīvei, vai arī metīsimies bezjēdzīgā dzīves izniekošanai.

No iepriekšminētiem jautājumiem rodāš pamatjautajums: dzīvot labi vai mūžīgi? Atbildes nav, jo katrs ir savas dzīves gājējs, tomēr vienmēr ir vērts aizdomāties vai vēlamies dzīvot materiālajā pasaulē ticoties tikai un vienīgi peļņai, kas samazina mūsu dzīves laiku, jo mums vienkārši nebūš brīvu brīžu, lai izbaudītu dzīvi, vai dzīvot mūžīgi nedzenoties pakaļ nesasniedzamajam, bet saglabājot proporcijas starp darbu un atpūtu, starp savu laiku un svešo laiku, starp materiālo un garīgo, lai visam mūsos būtu līdzsvars, jo tikai tad mēs spēsim izdarīt pareizo izvēli starp labumu un mūžīgumu, kas nepieciešams tieši mums, jo neesmot izvēlei nav no kā izvēlēties.

Lai veicās!

Advertisements