Rakstīts un nerakstīts likums


Rakstot vienu darbu, sanāca pārdomāt par tēmu, kas ir likums un priekš kam tas ir vajadzīgs. Par šo tēmu ir neskaitāmas grāmatas un zinātniskie raksti, tāpēc šeit izteikšu ļoti īsas atziņas un secinājumus.

Droši vien katrs no mums ir dzirdējis frāzi, ka godīgiem cilvēkiem likums nav vajadzīgs. Jo civilizētāka ir sabiedrība, jo vieglāk ir vienoties par uzvedības un savstarpēju attiecību minimumu starp cilvēkiem. Savukārt pirmatnējā sabiedrībā likums un taisnība piederēja tam, kurš bija spēcīgāks un kuram bija lielāka armija.

Vēlāk cilvēki sāka likumus pierakstīt. Tādā veidā valdniekam bija vieglāk risināt strīdus starp padotajiem. Vēsturiski likums vienmēr nāca no augšas, ja jautājumu skata no pārvaldes perspektīvas, līdz ar to likums kalpoja valdnieka interesēs un valdniekam pietuvināto personu interesēs. Jo zemāk likums nolaidās līdz parastajiem cilvēkiem, jo singrāks tas kļuva. To ļoti labi ataino kārtu sabiedrība, kad par līdzīgiem pārkāpumiem visstingrāk tika sodīti zemākās kārtas pārstāvji.

Pievēršoties rakstītiem un nerakstītiem likumiem, prātā nāk salīdzinājums starp Anglo Sakšu un Ģermāņu tiesību loku. 18. gs. un 19.gs. ļoti aktīvi attīstījās pasaules tirdzniecība, ar ko visvairāk nodarbojās holandieši, angļi un spāņi. Uzvaru pasaules tidzniecībā guva angļi, ko pierāda to milzīgais koloniju apmērs un nodrošināja spēcīgākā jūras flote tajā laikā. Angļi vienmēr izcēla neatkarīgus, spēcīgus un patstāvīgus cilvēkus, kuri arī uzvarēja starptautiskajā konkurencē. Tie, kas ir pazīstami ar viņu tiesību sistēmu, zina, ka liela daļa jautājumu tiek risināta, pamatojoties uz tradīcijām un principiem. Arī darījumos tieši angļiem pastāvēja tāds neoficiāls tiesību institūts kā džentelmeņu vienošanās, kura nepildīšanai nebija juridisku seku, toties tas uz mūžu sagrāva cilvēka reputāciju, kas faktiski bija vēl bargāks sods.

Ja likums nav rakstīts, tad tā ievērošana ir katra cilvēka brīva griba no vienas puses, savukārt no otras puses nerakstītu likumu ir daudz grūtāk apiet un neievērot, jo tradīcijas ir daudz sarežģītāk grozīt. Ja kaut kas ir rakstīts likumā, tad to var pamainīt, bet kā var pamainīt to, kas ir visiem zināms, visiem pieņemts, bet nekur nav fiksēts. Šāda pieeja uzliek lielāku atbildību, jo nav iespējams slēpties aiz likuma burta. Tieši tāpēc jautājumi, kas saistīti ar cilvēka brīvību un tiesībām faktiski ir principu veidā izteiktas atziņas, kuras nav rakstītas, piemēram, dabisko tiesību skola, jo kā tikai šie principi tiek ietverti kādā no rakstiskiem likumiem, tā uzreiz tie var tikt grozīti un mainīti, koriģēti un laboti.

Tikai spēcīgs un brīvs cilvēks spēj uzņemties un izpildīt savas saistības, šādam cilvēkam nav vajadzīgs likums, lai izpildītu apsolīto visaugstākajā kvalitātē, savukārt priekš negodīgiem un vājiem cilvēkiem likums ir kā glābšanas riņķis vai siena, aiz kuras paslēp savas savtīgās un negodīgās velmes un rīcību.

Advertisements

Latvija top civilizētāka parādu piedziņā


Kaut arī lielāka uzmanība presē un televīzijā tiek veltīta partijas Vienotība, Rīgas mēra kandidātei, kurai pēc man domām, nav lielas cerības gūt panākumus vēlēšanās. Man šķita daudz svarīgāka un priekš parastiem cilvēkiem aktuālāka ziņa tika publicēta Latvijas Vēstnesī, proti, tika izsludināts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas pēc likuma stāsies spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas.

Latvija top civilizētāka, jo iepriekšminētais likums paredz ierobežot parāda piedziņas procesu ārpustiesas etapā, jo līdz šī likuma pieņemšanai, parādu piedziņas kompānijas varēja pielietot visus iespējamos paņēmienus, kas nav aizliegti ar Krimināllikumu vai Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Būtiskākie jauninājumi ir šādi, ka tiek noteikts 10 .pantā saskarsmes kultūra ar parādnieku un tiek noteikta PTAC licences nepieciešamība komersantiem, kuri plāno veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar parādu piedziņu.

Pozitīvi vērtējam Parādu ārpustiesas atgūšanas likums arī no tiesas viedokļa, jo šis likums vēl vairāk palīdzēs mazināt tiesu noslodzi un pāatrināt lietas izskatīšanu, pie tam, ieviešot licencēšanu, samazināsies parādu piedziņas uzņēmumu skaits, kas pašlaiks ir ap 50 Latvijā un samazinoties skaitam, domājams, pieaugs kvalitāte.

Tīri no profesionālā viedokļa, ļoti patīk jaunie likumi, jo tie ir izstrādāti īsi un konkrēti, kā arī viegli uztverami, tāpēc, jebkurš interesents var bez problēmām ar to iepazīties Latvijas Vēstneša mājas lapā.