Vēlēšanas Krievijā 2018 – aizraujoši!


Cenšos savu blogu nepārslogot ar politiku, tomēr sekojot procesam saistībā ar kaimiņvalsts vēlēšanām, rodas iekšējā motivācija padalīties ar pārdomām. Zemāk tiek aprakstīts mans personīgais viedoklis, ar domu, ka lasītājs zina šo tēmu vai arī lasot, viņam radīsies interese iepazīties ar to detalizētāk no citiem avotiem.

Krievijas Federācija (turpmāk – Krievija) kā valsts un tās politiskā vadība vienmēr raisa vairāk jautājumus, nekā sniedz atbildes. Kā valstisks veidojums Krievija sastāv no apgabaliem, autonomiem apgabaliem un republikām. Tajā dzīvo desmitiem tautu, kas runā savās valodās un Krievijā ir pārstāvētas lielākās pasaules relīģijas, tājā skaitā ap 15 miljoniem musulmaņu, kas daudziem ir pārsteigums. Pati politiskā struktūra tur ir izteikti autoritatīva. Apgabalu vadītājus un lielo pilsētu vadītājus bieži ar rīkojumu izvirza uz apstiprināšanu valsts prezidents. Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanas gandrīz vienmēr uzvar tikai viena politiskā partija. Vienīgās velēšanas, kur teorētiski būtu iespējama konkurence, tās ir prezidentu vēlēšanas, jo šis notikums ir ļoti spilgts un plaši tiek atainots medijos, līdz ar to vara ir ieinteresēta vismaz uz āru demostrēt, ka notiek patiesa konkurences cīņa un vēlēšanas nav tikai formāla iepriekšējā prezidenta apstiprināšana.

Ar ko priekšvēlēšanu process ir tik interesants. Kā viens no spilgtākajiem personāžiem, priekšvēlēšanu kampaņu sāka Aleksejs Navaļņijs. Man radīja interesi nevis viņa politiskais vēstījums vai arī viedoklis par dažādiem jautājumiem, jo tās ir Krievijas iekšējās problēmas, bet gan mehānismi un tehnoloģijas, kas tika izmantotas mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā, ka viņa vārdu ir aizliegts pieminēt valsts mēdijos un viņu pašu tur pat tuvu nelaiž klāt, tad, lai komunicētu ar sabiedrību, tika izveidoti Youtube kanāli, vienā tika ievietoti video ar nedēļas regularitāti par viņa biedrības veiktajām izmeklēšanām, savukārt otrajā kanālā tika veidotas dažādas programmas katru dienu. Ja paskatās skatījumu skaitu abos kanālos, tad tas ir iespaidīgs un apsteidz daudzus reģionālos medijus, it sevišķi avīzes. Kā otrs paņēmiens tika izmantoti ielu protesti. Tika rīkotas vairākas ielu demonstrācijas daudzās Krievijas pilsētās, kuru laikā tika arestēti demonstrāciju dalībnieki. Tas viennozīmīgi cēla Alekseja Navaļņija popularitāti, jo cilvēkiem patīk politiķi, kas rīkojās, nevis tikai runā. Trešais rīks bija reģisonālo pārstāvniecību izveidošana, kurās darbojās ļoti liels brīvprātīgo skaits, lielāks par 100 000 cilvēku. Lielākā daļa no brīvprātīgajiem bija jaunieši, kuri visvairāk skatās Youtube un ir vairāk tendēti uz aktivitātēm, ka, piemēram, ielu demonstrācijas. Pārstāvniecības pilsētās nodarbojās ar aģitāciju. Ceturtais rīks, paša Alekseja Navaļņija braukāšana pa pilsētām, personīgi uzstājoties un aicinot balsot par sevi, kas daudziem cilvēkiem patika, jo mūsdienās Krievijā reti kurš politiķis runā tieši ar vēlētājiem bez preses starpniecības. Lūk, viss iepriekšminētais veicināja Alekseja Navaļņija popularitāti un radīja visiem ilūziju, ka viņš var tikt reģistrēts kā kandidāts. Patiesībā, protams, ka nē.

Internetā ir atrodama tiešraides translācija no Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes, kurā tika izskatīts Alekseja Navaļņija iesniegums par viņa reģistrēšanu, kā prezidenta vēlēšanu kandidātu. Tiesiskais pamatojums, kāpēc viņam tika atteikta reģistrācija ir atsevišķa bloga ieraksta tēma. Īsi sakot, viņš netika piereģistrēts, jo pašlaik viņam tika piespriests sods par noziedzīgu nodarījumu, kas tika aizstāts ar nosacītu sodu. Lielāku interesi man raisīja pašas Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kur ierēdņi atļāvās vairākkārt izteikt savus personīgos viedokļus, aizvainot klātesošos un uzvedās pēc būtības klaji neprofesionāli. Piemēram, tika izteikts veidoklis, ka Aleksejs Navaļņijs iegūst savus līdzekļus nelegāli un muļķo jauniešus. Jāatzīmē, ka iepriekšminētās tēmas neattiecas uz kandidāta reģistrēšanas procesu un ir ierēdņa personīgais viedoklis. Tajā brīdī varam tikai priecāties, ka pie mums Latvijā, kaut arī cik ciniski reizēm var būt valsts ierēdņi (nejaucam ar politiķiem), tomēr handrīz visi ir labi audzināti, rīkojās pietiekami profesionāli, lieto profesionālu leksiku, izturās nosvērti un kopumā rada ļoti labu iespaidu salīdzinājumā ar vakardien redzēto. Vēl man radās pārdomas par to, ja tā var izturēties Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, tad, kas Krievijā notiek reģionos.

Otra interesanta parādība ir Vladimira Putina priekšvēlēšanu kampaņas neesamība. Vienkārši to nav lietderīgi vest. Visi zina, ka viņš uzvarēs, viņš pats to zina, jebkurš cilvēks Krievijā un ārpus tās to zina. Līdz ar to veidojās situācija, kad kandidēšana prezidentu vēlēšanās citiem ir tikai sava perosnīgā reitinga celšana. Tā ir laba iespēja tikt televīzijā, iegūt atpazīstamību un tādējādi censties nopelnīt uz savas popularitātes. Savukārt reālās konkurences uz prezidenta amatu Krievijā nav un visdrīzāk arī tuvāko desmti gadu laikā nebūs, jo tiks izmantots pārmantojamības modelis, kad esošo prezidēntu nomainīs iepriekš norādīts cilvēks, kurš tam tiks gatavots.

Ņemot vērā esošo sitāciju, noteikti varam sagaidīt daudz interesantu notikumu Krievijas vēlēšanu ietvaros, jo no vienas puses kandidāti nodarbosies ar personīgo piāru, no otras puses valsts aparāts darīs visu, lai nodrošinātu pēc iespējas leģitīmāku esošā prezidenta pārvēlēšanas procesu, no trešās puses Aleksejs Navaļņijs centīsies izrādīt jebkāda veida protestu par atteikšanos viņu reģistrēt. Ja kādam interesē, tad iesaku to vērot no tehniskā skatu punkta un pētīti psiholoģiskos paņēmienus, kas tiek izmantoti attiecībā uz plašām sabiedrības masām no visām iesaistītām pusēm, jo tieši šo lietu turpmāko trīs mēnešu laikā redzēsim kā plūstāmu no pārpilnības raga.

Advertisements