Pašvaldības atlaišana ir politiskā cīņa – nekas vairāk


Pēdējā laikā, pēc korupcijas skandāla ar Rīgas pašvaldībai piederošo SIA “Rīgas satiksme”, aktualizējās jautājums par LR Saeimas tiesību izmantošanu atlaist Rīgas domi, tādējādi rosinot jaunas pašvaldības vēlēšanas. Zinu, ka par šo tēmu sabiedrība sadalās divās nometnēs, vieni ir par to, ka nepieciešams atlaist Rīgas domi, otri par to, ka to darīt nevajag. Es, kā vienmēr, pacentīšos distancēties no politiskām cīņām, jo tas ir mazsvarīgi, tāpēc, ka problēmu ir jārisina pēc būtības, nevis jāpārdala vietas un jānodoršina sev piekļuvi koruptīvajam tīklam, ar mērķi gūt personīgus labumus.

Neviens no tiem, kas bļauj par Rīgas domes atlaišanu, nesaka, ka vajadzētu mainīt sistēmu, nevis cīnīties ar sekām. Līdzīgi kā ar bada cietējiem Āfrikā, var bezgalīgi sūtīt viņiem humāno palīdzību vai vienu reizi izveidot normālu ekonomisko sistēmu, lai cilvēki paši sev varētu palīdzēt. Ar pašvadībām ir tāpat. Ja es pateikšu, ka Rīgas pašvaldībai piederošos uzņēmumos nav korupcijas, visi pasmiesies un teiks ka tā nav. Šeit parādās viens no korupcijas fenomeniem, ka visi visu zina, bet nekas nenotiek uz labo pusi.

Problēma pēc būtības ir tā, ka pašvaldībai nav jānodarbojās ar pakalpojumu sniegšanu, ko var veikt privātais sektors. Piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” būtu sadalāms un pārdodams privātam biznesam, jo cilvēki paši var risināt saimnieciskās dabas jautājumus, ko pierāda neskaitāmas biedrības, kas pašas apsaimnieko daudzstāvu mājas un ir efektīvākas, par ko var pārliecināties, parunājot ar kādu no šādas mājas iemītniekiem. Grūti iedomāties, bet šādu pašu ceļu vajadzētu iet ar SIA “Rīgas satiksme”, to sadalot un pārdodot. Labs piemērs ir Lielbritānija, kur pilsētās kursē piecu privātu uzņēmumu autobusi. Konkurence nodrošina to, ka cenas ir zemas salīdzinoši ar ienākumiem, Londonā tikai 1.50 pounds par vienu braucienu autobusā (ņemot vērā ka Britiem minimālā darba samaksas stundu likme ir 7.83 poundi).

Konkurences padome vairākkārt ir rakstījusi, kā arī neskaitāmos zinātniskos rakstos ir atrodamas atziņas, ka publiskai varai piederošie uzņēmumi ir ar lielākiem konkurences ierobežojošiem un koruptīviem riskiem, jo tieši šādos uzņēmumos ir samērā viegli veikt saimnieciski neefektīvu darbību, ar mērķi gūt personisku labumu tāpēc, ka uzņēmums patiesībā nevienam nepieder un nevienu neinteresē uzņēmuma zaudējumi un peļņa. Šādos uzņēmumos ērti ir sasēdināt radus, draugus, paziņas utt. Šo pierāda ierosinātā krimināllieta un vairāki aresti pēdējās dienās. Jebkurā ekonomikas grāmatā var atrast atziņu, ka privāts uzņēmums ir efektīvs un publisks nē, jo privātam uzņēmumam ir jākonkurē brīvā tirgū, bet publiskam uzņēmumam tiek radīta labvēlīga tiesiskā vide, lai nodrošinātu tā monopolstāvokli.

Secinājumā var uzrakstīt, ka pašlaik notiek cīņa par varu un piekļuvi naudas plūsmām, bet patiesībā nevienu neinteresē un neviens nevēlas cīnīties ar problēmas iemesliem, kuri radās, veidojot nepareizu konstrukciju, kad transporta pakalpojumus sniedz publiski uzņēmumi, nevis privāti. Un kamēr netiks mainīta šī pieeja, mēs atkal un atkal lasīsim un dzirdēsim par līdzīga veida skandāliem citos publiskai varai piederošos uzņēmumos.

Advertisements

Kad priekšskars nokrīt


Šodien bija ļoti interesanta preses konference pēc tam, kad augstai amatpersonai tika uzrādītas apsūdzības un viņš tika izlaists pret drošības naudu. Nav jēgas rakstīt par to kurš ir vainīgs vai nav vainīgs, jo no tā lielas jēgas nav. Tomēr ceru, ka visi ir izbaudījuši mediju telpā esošo teātri gan no aizturētās personas puses, gan politiķu puses. Uzrakstīšu vispārīgas frāzes no teorijas par korupciju, nesaistot tās ne ar ko noteiktu. Katrs izdariet secinājumu paši.

Noteikti visiem iesaku izlasīt grāmati – Rasma Kārkliņa “Korupcija postkomunisma valstīs“.

Korupcija

  • Korupcija nekad nav noslēgts, lokāls process, bet gan vienmēr darbojās vienotā tīklā iestādes vai iestāžu ietvaros.
  • Koruptīvais tīkls ir pašattīroša sistēma, kas filtrē un izslēdz cilvēkus, kas nav tendēti uz koruptīvām darbībām, kas nozīmē, ka korupcijas aprindās ielaiž tos cilvēkus, kas ir gatavi tajā piedalīties, savukārt pārējie tiek atsijāti, lai pirmkārt tie netraucētu, otrkārt, nenododu informāciju uz āru.
  • Cilvēkos ir iekšēja iecietība pret korupciju, jo visi uzskata, ka tā pirmsšķietami neskār tieši viņus.
  • Korupcijā vienmēr ir iesaistītas augstākās amatpersonas, jo visa sistēma tiek būvēta hierarhijā no augšas uz leju, tas ir, zemāk stāvošs ierēdnis, dod daļu no naudas augstāk stāvošajam.
  • Sistēma pati sevi aizsargā. Ņemot vērā, ka iesaistīto personu loks ir plašs, tad visi krīzes situācijā veic koordinētas vai instinktīvas darbības aizsargājot visu sistēmu kopumā, jo pretējā gadījumā jebkurš no sistēmas locekļiem ir apdraudēts.
  • Visi visu zina. Korupcija itkā vienmēr ir slēpta, tomēr tā ne priekš viena nav noslēpums, katrs ar to kādu reizi ir saskāries un vienmēr meklējis attaisnojumu redzētajam vai piedzīvotajam, piemēram, ārstiem tik maz maksā, visi dara, es arī varu utt.
  • Likumi tiek pakārtoti korupcijai, nodokļi, nodevas, nepamatota birokrātija, nesamērīga valsts iestāžu kontrole utt.

Par naudas atmazgāšanu

  • Atbilstoši pasaules bankas pētījumam, naudas atmazgāšanas apjoms gadā ir no 800 miljardiem līdz 2 triljoniem ASV dolāru.
  • Globāli starp valstīm cīņa notiek nevis pret naudas atmazgāšanu, bet pret konkurējošām valstīm un politiski ekonomiskajiem grupējumiem.
  • Bez augstāko ierēdņu iesaistes, naudas atmazgāšana nav iespējama.

Šis laiks ir unikāls. Mums paveras iespēja ielūkoties slēgtā un apslēptā pasaulē, kur tiek apgrozīta milzīga nauda, dalīta vara un aizvadīta nepārtraukta cīņa. Nav svarīgi kāds būs iznākums, jo pēc būtības tas neko nemainīs, tāpēc ka sistēma pati sevi attīra un sargā.