Katalonija ir liela Spānijas daļa ar 7 miljoniem iedzīvotāju (Latvijā ap 1.8 miljoniem), kuri dzīvo uz pusi mazākā platībā nekā Latvija, tas ir, uz 32 000 kvadrātkilometriem. Izteikti bagātākais reģions Spānijā ar savu atšķirīgu vēsturi un kultūru. Salīdzinājumā ar Latviju, kur gada budžets ir aptuveni 8 miljardi euro, Katalonijā tas ir ap 32 miljardiem euro (Spānijas kopējais budžets ir ap 410 miljardiem euro). Kā var redzēt, reģions ir daudzas reizes attīstītāks un bagātāks par Latviju. Atšķirība ir tikai tāda, ka Latvija ir neatkarīga valsts, savukārt Katalonija nav.
Šajā rakstā ļoti īsi pārdomas par notiekošo, plašāku domu izklāstu uzrakstīšu kaut kad vēlāk.
Pirmkārt, šajā procesā, kas šodien notiek, tas ir, pretlikumīgā Katalonijas balsojums par neatkarību, ko Spānijas vara cenšās apspiest, pielietojot fizisku spēku, mēs varam redzēt jaunas pasaules rašanos. Viena no teorijām ir, par kuru biju rakstījis iepriekš, ka valstis nākotnē izzudīs un visa zeme sastāvēs no pilsētvalstīm un to apvienībām. Tas ir pamatots ar to, ka lauku apvidū paliek ar vien mazāk dzīvojošu cilvēku, savukārt pilsētās iedzīvotāju skaits strauji pieaug. Notiek neatgriezenisks uzrbanizācijas process, kuru nodrošina ar vien straujāka tehnoloģiju attīstība, tajā skaitā lauksaimniecībā.
Otrkārt, šis process ir ļoti interesants no konstitucionālo tiesību aspekta. No vienas puses ir vairāki starptauski līgumi (konvencijas un hartas), kurās noteikts, ka katrai tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos un demokrātijas princips nosaka, ka visa suverenitāte pieder cilvēkiem un tie ir tiesīgi paši lemt par savu nākotni, piemēram, tiesības atdalīties. No otras puses ir publiskās starptautiskās tiesības to tradicionālajā izpratnē, kur viens no principiem ir valsts nedalāmība un, ka katrai valstij ir tiesības aizstāvēt sevi kā veidojumu un nepieļaut nekāda veida separatismu.
Vēl vairāk šo situāciju padara interesantu nesenais balstojums Lielbritānijā par Skotijas atdalīšanos un, protams, ļoti neviennozīmīgs Balkānu karš, kura rezultātā Kosova atdalījās no Serbijas. Jāatzīmē, ka Spānija joprojām neatzīst Kosovu un izskatās, ka tuvāko gadu desmitu laikā neatzīs.
Noteikti sekojiet notikumiem, jo Spānijā pašlaik tiek rakstīta visas Eiropas vēsture. Tiek pārbaudīta demokrātija un tieksme pēc jaunas pasaules kārtības. Kurš izrādīsies spēcīgāks, vecās tradīcijas, vai jaunas idejas un vēsmas?
sarkanakmens 