Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 5 (jurisdikcija)


Zemāk izlasāms referāta turpinājums, kur aprakstīta Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās jurisdikcija. Galvenais neaizmirst, ka pamatā tribunāls darbojās ANO konvencijas ietvaros. Ņemot vērā, ka tas ir referāts, tad kaut kādas oriģinālas domas atrast šajā darbā būs praktiski neiespējams, toties var smelties informāciju par šo starptautisko organizāciju.

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās nav ar vispārēju jurisdikciju. Tribunāls fokusējas uz ANO Jūras tiesību konvenciju, bet iespējams, ka jurisdikcija tiek piešķirta ar starptautiskajām vienošanām” (Andersons, 2008: 508). No iepriekšminētā var secināt, ka puses var izvēlēties Tribunālu strīda izskatīšanai, to nosakot savā starpā noslēgtajā līgumā. Pušu tiesības brīvi izvēlēties strīda izšķiršanas institūciju ir noteiktas ANO Jūras tiesību konvencijā. “Parakstot, ratificējot šo Konvenciju un pievienojoties tai vai arī jebkurā laikā pēc tam valstij ir tiesības, rakstveidā par to paziņojot, izvēlēties vienu vai vairākus no šādiem strīdu izšķiršanas ceļiem, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu: a) Jūras tiesību starptautiskais tribunāls, kas izveidots saskaņā ar VI pielikumu; b) Starptautiskā tiesa; c) šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar VII pielikumu; d) speciālā arbitrāža, izveidota saskaņā ar VIII pielikumu noteiktu kategoriju strīdiem, kas norādīti VII pielikumā” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: 287). Svarīgi atzīmēt, ka pusei izvēloties izšķirt strīdu Starptautiskajā tribunālā jūras tiesībās “Jebkurš lēmums, ko ir pieņēmusi tiesa…, kuru kompetence pamatojas uz šo [konvencijas] nodaļu, ir galīgs un visām strīdā iesaistītajām pusēm obligāti izpildāms” (Turpat, 296).

Tribunāls ir pieejams visām Dalībvalstīm” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 20), kas nozīmē, ka Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās izskata strīdus starp starptautisko tiesību subjektiem, kas var būt arī starptautiskā organizācija, kas pievienojās ANO Jūras tiesību konvencijai. Subjektiem, kas nav pievienojušies konvencijai, ir tiesības izmantot tribunālu savu strīdu risināšanai. “Tribunāls ir pieejams subjektiem, kuri nav Dalībvalstis, jebkurā lietā, kura tieši paredzēta XI daļā, vai jebkurā lietā, kura nodota izskatīšanai Tribunālam saskaņā ar jebkuru citu vienošanos par Tribunāla kompetenci, kurai piekritušas visas lietas puses” (Turpat, 20).

Advertisements

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 4 (uzbūve)


Publicēju atlikušo informāciju par Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās uzbūvi. Turpmākos ierakstos tiks aprakstīta tribunāla jurisdikcija un procedūra.

Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta sastāv no 11 locekļiem (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,). “Palātas priekšsēdētājs vada palātu un uzstāda prioritātes pārējiem locekļiem” (Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās noteikumi, 1997: 24). Iepriekšminētais nozīmē, ka tribunāla priekšsēdētājam nav tiesības ietekmē palātas darbu, līdz ar to palāta ir autonoma lietu izskatīšanas procesā. Nosakot šādu kārtību, palātas locekļiem tiek noteikta vēl lielāka neatkarība. Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta ir noteikta ANO Jūras tiesību konvencijā, kā pastāvīga un patstāvīga tribunāla struktūrvienība.

Uz šī referāta sagatavošanas brīdi, Starptautiskajā tribunālā jūras tiesībās ir izveidotas četras speciālās palātas strīdu izšķiršanai: Palāta lietu vienkāršotai izskatīšanai, Palāta zvejniecības strīdu izšķiršanai, Palāta jūras vides strīdu izskatīšanai un Palāta jūras robežu strīdu izskatīšanai (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,).

Palāta lietu vienkāršotai izskatīšanai tika izveidota strīdu risināšanai pēc vienkāršotas procedūras, ka puses vēlas to izmantot, kā arī palāta ir tiesīga piemērot pagaidu līdzekļus, līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Palāta sastāv no priekšsēdētāja, pieciem locekļiem un diviem rezerves locekļiem gadījumam, ja kāds no pieciem locekļiem neveikt lietas izskatīšanu. (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,)

Palāta zvejniecības strīdu izšķiršanai tika izveidota, lai izskatītu strīdus par dzīvu jūras resursu glabāšanu un iegūšanu. Palāta sastāv no deviņiem locekļiem – priekšsēdētāja un astoņiem partastiem locekļiem. (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,)

Palāta jūras vides strīdu izskatīšanai ir izveidota, lai izskatītu strīdus starp pusēm par jūras saglabāšanu un aizsardzību. Palāta sastāv no priekšsēdētāja un astoņiem locekļiem. (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,)

Palāta jūras robežu strīdu izskatīšanai ir izveidota, lai izskatītu strīdus starp pusēm par jūras robežu strīdiem, ja puses tam piekrīt. Ņemot vērā šādu strīdu nozīmību, jo palātas lēmums var ietekmēt un izmanīt valsts robežas, palāta sastāv no priekšsēdētāja un desmit locekļiem.

Jāatzīmē, ka uz referāta sagatavošanas brīdi Starptautiskajā tribunālā jūras tiesībās ir izveidota speciāla palāta konkrēti tikai viena strīda izskatīšanai, ko nevar pieskaitīt pie iepriekšējām četrām palātām, kas bija izveidotas strīdu kategorijai nevis konkrētam strīdam. Spaciālā palāta tikai izveidota 2000. gada 20. decembrī, lai izskatītu strīdu starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku par zobenszivs krājumu izmantošanu un saglabāšanu Dienvidaustrumu Klusā okeāna teritorijā. Palāta sastāv no priekšsēdētāja un četriem locekļiem (Starptautiskais tribunāla jūras tiesībās mājas lapa,).

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 3 (uzbūve)


Publicēju turpinājumu savam referātam par starptautisko tirbunālu jūras tiesībās. Noteikti ir interesanti palasīt, lai saprastu kā tiek būvētas starptautiskās organizācijas un pēc kādiem principiem tās darbojās.

Uz tribunāla kolēģijas locekļiem attiecas ierobežojumi saistībā ar viņu darbības nesavienojamību dažādās jomās. “Neviens Tribunāla loceklis nedrīkst pildīt kādus politiskus vai administratīvus amatus vai aktīvi piedalīties vai būt materiāli ieinteresēts jebkura uzņēmuma, kas nodarbojas ar jūras vai jūras dibena izpēti vai resursu pārstrādi, vai cita veida jūras vai jūras dibena komerciālu izmantošanu, darbībās. Neviens tribunāla loceklis nevar būt kādā lietā pārstāvis, pilnvarotais vai advokāts ” (Turpat, VI pielikums 7). Noteikto ierobežojumu mērķis ir novērst jebkāda veida interešu konfliktu, tādējādi palielinot tribunāla locekļu neatkarību gan tiesiskā, gan ekonomiskā ziņā. Tribunāla locekļu tiesiskā neatkarība tiek nodrošināta ar tiesību normu, ka “Tribunāla locekļi, pildot savus pienākumus tribunālā, bauda diplomātiskās privilēģijas un imunitātes” (Turpat, VI pielikums 10).

Starptautisko tribunālu jūras tiesībās vada priekšsēdētājs, kam ir savs vietnieks. Tribunālam ir sekretārs. “Tribunāls ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem; viņus var ievēlēt atkārtoti” (Turpat, VI pielikums 12).
“Tribunāla sastāvā tiek izveidotas vairākas kameras, kas specializējas sekojošos jūras tiesību jautājumos: jūras dibens, zvejniecība, apkārtējā vide” (Lukašuks, 2005: 276), tādējādi tiek iepriekšminēto jautājumu izskatīšana tiek sašaurināta, lai paaugstinātu pieņemtā lēmuma kvalitāti un vairotu Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās autoritāti izskatot strīdus starp pusēm. Jāatzīmē, ka latviešu valodā tulkotajā ANO Jūras tiesību konvencijā kameras tiek sauktas par palātām, tāpēc turpmāk šajā referātā tiks izmantot tieši tāds nosaukums.

“Tribunāls var veidot palātas, kas sastāv no trim vai vairākiem ievēlētiem locekļiem, kādas tas uzskata par nepieciešamām konkrētu kategoriju lietu izskatīšanai” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 15). No iepriekšminētā var pateikt, ka tribunāls var veidot konkrētu palātu priekš vienas konkrētas lietas izskatīšanas, vai arī konkrētu lietu grupu izskatīšanas, kas arī noteikts konvencijas 15. panta 2. punktā, ka “Tribunāls veido palātu tam nodotā konkrētā strīda izskatīšanai, ja to lūdz puses. Šādas palātas sastāvu nosaka tribunāls ar pušu piekrišanu”.

Starptautiskais tribunāls jūras tiesībās – 2 (uzbūve)


Publicēju referāta turpinājumu par tēmu Starptautīskais tribunāls jūras tiesībās. Starp citu, ja iedziļinās, tad tribināls ļoti labi ataino lielāko daļu starptautisko publisko tiesību subjektu darbību.

ANO Jūras tiesību konvencijā ir noteikta tribunāla locekļu ievēlēšanas kārtība. “Tribunāla locekļi tiek ievēlēti aizklātā balsošanā. Vēlēšanas pirmajā reizē notiek Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālsekretāra sasauktā Dalībvalstu sanāksmē un vēlākajās vēlēšanās atbilstoši Dalībvalstu saskaņotai procedūrai. Šādā sanāksmē divas trešdaļas no Dalībvalstu skaita veido kvorumu. Par tribunālā ievēlētiem ir uzskatāmi tie kandidāti, kas savākuši divu trešdaļu klātesošo un balsojušo Dalībvalstu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vairākums ietver sevī Dalībvalstu vairākumu” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 4), līdz ar to ievēlētajam tribunāla kolēģijas loceklim tiek izteikta uzticība vismaz no divu trešdaļu ANO Jūras tiesību konvenciju dalībvalstīm, kas nozīmē, ka turpmāk šim locekli izskatot konkrēto strīdu, ir liela autoritatīva ietekme, kas vairo Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās ietekmi.

Starptautiskā tribunāla jūras tiesībās kolēģijas locekļa amata termiņš ir ierobežots. “Tribunāla locekļi tiek ievēlēti uz deviņiem gadiem un var tikt atkārtoti ievēlēti, tomēr ievērojot to, ka septiņu pirmā tribunāla sastāva locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc trim gadiem, bet vēl septiņu locekļu pilnvaru laiks beidzas pēc sešiem gadiem” (ANO Jūras tiesību konvencija, 2005: VI pielikums 5). Iepriekšminētā kārtība ir noteikta, lai nodrošinātu tribunāla darbības nepārtrauktību un dot iespēju jaunajam tribunāla loceklim apgūt amata specifiku no kolēģiem, kas darbojās tribunālā ilgāk. “Tribunāla locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz viņu nomaiņai. Pat pēc nomaiņas viņi pabeidz jebkuru lietas izskatīšanu, ko viņi sākuši pirms nomaiņas dienas” (Turpat).