Iziešana ārpus rāmjiem – filma Perfekts svešinieks (Perfect Stranger)


Tie, kas manu blogu lasa regulāri, noteikti būs izbrīnīti, kāpēc es rakstu par kaut kādu 2007. gada filmu. Papildus tam, filma noteikti nav tajā kategorijā, no kuras izvēlos brīvā laika kavēkli. Tomēr es to noskatījos, kaut arī divos piegājienos pa stundai. Par saviem motīviem un secinājumiem vēlāk, bet sākumā par pašu filmu.

Perfektais svešinieks ir stabili B kategorijas filma ar Hale Beriju (Halle Berry) galvenajās lomās. Viņu mēs varam pazīt pēc filmām James Bond: Die Another Day un Gothika.

Īsumā par filmu. Viduvēja aktieru spēle, vienkārš sižets ar samērā sagaidāmu atrisinājumu priekš tiem, kuri iepriekš bija skatījušies Gotiku. Galvenā varone ir valdonīga, egoistiska psihopāte, kas manipulē ar cilvēkiem un dara visu, lai novērstu no sevis jebkāda veida aizdomas par slepkavību. Diemžēl filma tika izveidota tā, ka jau no paša sākuma neradās nekāda vēlēšanās just līdzi galvenajai varonei, kas bija žurnāliste, kuru atstādināja no darba, par labi paveiktu darbu, kas neatbilda avīzes politiskajām interesēm. Visas filmas garumā atspoguļojās viņas nicinājums pret citiem cilvēkiem, manipulēšana, neadekvāta uzvedība un aukstasinība. Filma izrādījās neveiksmīga tāpēc, ka spriežot pēc sākotnējās režisora ieceres, mums vajadzētu just līdzi galvenajai varonei un gribēt sevi asociēt ar viņas kaut kādām itkā labajām īpašībām un šādai līdzi jušanai vajadzēja būt līdz pašām beigām, kad mēs uzzinām, ka patiesībā slepkava ir viņa. Tomēr tēls tika jau no pašas filmas sākuma pasniegts nekvalitatīvi, kas radīja no pirmās minūtes negatīvu atieksmi. Papildus tam, filmā bija daudz klišeju, piemēram, ja cilvēks ir hakeris, viņš var uzlauzt pilnīgi visu. Šo filmu no mūsdienu perspektīves ir vērts skatīties tikai, ja esat Hale Berijas fans, jo neko citu tur atrast īsti nevar.

Tagad par rāmjiem. Kā es nonācu līdz šai filmai? Ļoti vienkārši, palūdzu vienai pazīstamai meitenei ieteikt man jebkuru filmu pēc viņas ieskata, kuras skatīšana man nebūtu raksturīga. Patiesību sakot, biju gaidījis romantisku komēdiju, vai raudulīgu drāmu, bet biju patīkami pārsteigts, ka viņas gaume ir daudz nedradicionālāka kā varētu iztēloties priekš jaukām un foršām meitenēm. Rezultātā, kaut arī pati filma no manas puses izpelnījās samērā skarbu kritiku, tomēr pati filmas noskatīšanās manī radīja daudz pozitīvu emociju, jo tā lieliski izmete ārā no rāmjiem, jo pats brīvprātīgi to skatījies nebūtu. Jauna pieredze, jaunas izjūtas un labs iemesls veikt ierakstu blogā. Noteikti piekopšu šādu praksi arī turpmāk, tikai citās jomās. Prasīšu cilvēkiem kaut ko man ieteikt no kulturas jomas, un centīšos iegūt jaunus iespaidus, tādējādi ieskatoties pavisam citā pasaulē, kura paiet garām man nemanot.

Advertisements

Lidojums lidmašīnā


Labdiena!

Pārdomas un izjūtas atrodoties lidmašīnā lidojot 06:00 no rīta virs Eiropas rietumiem.

Esot lidmašīnā rodas patīkama brivības sajūta, kas savā vieglumā nespēj līdzināties ne ar možumu pēc kārtīgi izgulētas nakts, ne ar pozitīvu domu apmeklēšanu bēdēgā bridī.

Tālumā blāvi saules stari vāji apgaismo debesu apvārsni, bet skaidrās debesis liecina par lielo augstumu starp zemi un lidmašīnu. Lidojot atpakaļ priekšā stāv paliels darbu saraksts, kuru veiksmīgi izpildot varēs uz visiem laikiem atvadīties no neziņas un šaubām. Šī tiešām ir sirdi sildošs brīdis.

Aiz lidmašīnas loga paliek aizvien gaišāks un tumši oranžu debesu nokrāsu maina bēšīgi dzeltena krāsa, kas robežojas ar gaiši zilo, veidojot neaizmirstamu skatu, ko varam vērot tikai esot pāris tukstošus metrus virs zemes.

Tikai šādos brīžos izproti saules varenumu, kad vājie saules stari izplūst nebeidzami gar visu horizonta plašo līniju.

Liekas, ka visas dzīves likstas ir palikušas kaut kur lejā, kur cilvēki kā skudras rosās ikdienas steigā bieži nepaceļot savu galvu augšā, lai ieraudzītu tālumā lidojošu lidmašīnu un kaut uz mirkli izraujoties no savām domām iztēlē pabūt tur kur vel nekad nav būts, tas ir, augšā. Tu sēdi pie ovālveidīga iluminatora, kurš spēj dot tik daudz pārdomu un aizvest vēl nebijušās dvēseles dzilēs.

Patīkami apzināties, ka vismaz uz lidojuma laiku vairs nekas nespej mainīt un ietekmēt tavu dzivi, kā tikai liktenis un lidmašīnas tehniskais stāvoklis. Rodas tīrības un skaidrības sajūta, ka šis laiks ir pilnībā tavs un vērts izbaudīt ikmirkli no visa lidojuma laika.

Ar cieņu lasītājam.

Sākums blogam


Čau!

Nolēmu ieviest savā dzīvē tādu lietu kā blogu, jo bieži ir velme kaut ko pateikti vai padalīties ar kādu informāciju vai viedokli, bet nesanāk ne laika, ne arī īstā cilveka pa rokai, kurš klausītu ne vienmēr tik interesantas tēmas. Šī iemesla dēļ un arī tāpēc, lai uzlabotu savu izteikšanās stilu un prasmi rakstot, dalīšos šad tad ar savām pārdomām un skatījumu uz dažādām lietām, pievienojot savu pieredzi.

Diena bija izdevusies laba, mierīga atpūta un pārdomas par visāda veida dzīves situācijām. Kaut kad jārīko morālo atslodzi un jāizanalizē paveiktais itkā noslēdzot kaut kādu nelielu dzīves posmu. Tā sadalot notikumus un izvirzot mazus uzdevumus, var sasniegt lielus mērķus, vismaz tāda cerība pasatāv, ka tā notiks. Vienmēr atskatoties atpakaļ nāk atmiņā daudzi cilvēki. Daži no tiem ir svarīgi, bet lielākā daļa paslīd garām kā pelēki makoņi debesīs, katru mirkli nākot aizvien jauniem un tik pat nemanāmiem. Uzdodu sev jautājumu, vai mana dzīve maz mainītos, ja tie nesvarīgie cilvēki nemaz nebūtu bijuši manā dzīvē? Laikam jau jāatzīst, ka būtu gan, jo katrs cilvēks sniedz nelielu pieredzi un maina mūsu skatījumu uz lietām. Pat viens, no pirmā iespaida, nenozīmīgs teikums, var mainīt mūsu domu gājienu un novest pie sarežģītiem un reizēm būtiskiem secinājumiem, kas var mainīt ne tikai iesākto dienu, bet ari visu dzīvi. Līdz ar to rādās, ka dzīvē nav nejaušību un viss darbojās kaut kādā lielā sarežģītā sistēmā, kurā esam kā zobrati un skrūves, kuras kopā veido mehānismu, kas virzās uz priekšu.

Uz doto mirkli domāju, ka iesākumam būs pietiekami un noteikti turpināšu pēc kāda laika, kad būs iedvesma un velme.

Ar cieņu bloga lasītājam.