Kā kļūt bagātam?

Daudzos raidījumos, filmās, grāmatās un sarunās cilvēki stāsta kā kļūt bagātam. Citi piedāvā investīcijas, citi izglītību, citi nestandarta biznesa projektus vai savādākas metodes un stratēģijas. Šoreiz uzrakstīšu pārdomas par to, kā kļūt bagātam un vai vispār tas ir iespējams.

Bieži varam dzirdēt, ka cilvēka mērķis ir kļūt bagātam. Tikai reti kurš iedomājās pajautāt, cik tas ir bagāts? Vai tūkstotis eiro uz konta ir bagāts, vai miljons, bet varbūt miljards? Bagātība ir tikai un vienīgi galvā, jo bagāts nozīmē lielāku naudas daudzumu nekā otram salīdzinājuma objektam. Piemēram, cilvēks, kuram uz konta ir tūkstotis eiro, noteikti ir bagāts attiecībā pret ubagu, kuram lielākā naudas summa kabatā ir divdesmit eiro. Tāpat arī miljons eiro ir vesela bagātība attiecībā pret to, kuram ir tūkstotis un tā tālāk. Otrs kritērijs, lai noteiktu bagātības līmenis, ir vajadzību apmierināšana. Vienam, lai uzturētu ierasto dzīves līmeni vajag tūkstoti eiro mēnesī citam miljonu un abi būs bagāti, ja viņu rīcībā būs nepieciešamā naudas summa. Šeit varam izdarīt secinājumu, lai kļūtu bagātam, sākumā nevajag sevi salīdzināt ar citiem cilvēkiem un pēc tam jāorganizē ienākumu apjoms, lai apmierinātu visas savas vajadzības, kā arī vajadzības jāpielīdzina ienākumu apjomam.

Ko darīt, ja vēlaties palielināt savus ienākumus, ja ir pieaugušas vajadzības vai arī satikāt cilvēkus, kuriem ir stipri lielāki ienākumu un jūs vēlaties, tā teikt, nonākt jaunā ienākumu līmenī? Kur rodas vajadzība, tur pēc tirgus likumiem rodas piedāvājums to apmierināt. Pirmā doma cilvēkam rodas par izglītību, lai nopelnītu naudu, vajag izglītoties, palielināt savu kvalifikāciju un zināšanas. Šeit apbēdināšu, atšķirībā no skaistām grāmatām par personīgo izaugsmi, patiesībā izglītības līmenis un ienākumi nav saistīti. Piemēram, jūs varat būt ar augstāko izglītību sociālās aprūpes jomā. Uzrakstīt vairumu zinātnisko rakstu un strādāt sociālās aprūpes centrā. Jūsu izglītība šajā jomā būs ļoti augsta salīdzinājumā ar cilvēku, kurš ir pabeidzis deviņas klases un knapi māk lasīt un rakstīt paplašinātus teikumus ar divdabja teicieniem. Bet šis mazizglītotais cilvēks brauks katru gadu peļņā uz Norvēģijas zvejas kuģa jūrā un pelnīs desmit reizes lielāku algu nekā sociālās aprūpes darbinieks ar augstāko izglītību. Tādu piemēru ir daudz, kas pierāda, ka izglītībai nav būtiskas nozīmes jūsu labklājībai. Pēc būtības izglītība ir cilvēku grupas izvēle, kurā jūs vēlaties pavadīt savu laiku.

Otrā doma, ko izplata gan augstskolās, kad daudzās reklāmās, lai palielinātu savus ienākumus ir jāinvestē. Šeit apbēdināšu visus ar to, ka investīcijas ir tāds pats māns kā izglītība. Piemēram, jums ir iekrājumi, kurus jūs plānojat investēt akcijās. Pirmais, akciju vērtība var vienā brīdī nokrist un apēst, piemēram, pusi jūsu investētās naudas. Otrais, papildus tam lielu daļu apēdīs brokeris ar dažāda veida komisijām, papildus tam valūtu kurss svārstās, un nodokļi ir jāmaksā, kā rezultātā, ieguldot, piemēram, desmit tūkstošus eiro, labi, ja pēc pāris gadiem vienu tūkstoti varēsiet dabūt atpakaļ. Līdz ar to šo domu arī jāatmet pēc iespējas ātrāk, jo tā nesīs jums tikai finansiālus zaudējumu, bet uz jūsu vajadzības pēc ienākumu palielināšanas pelnīs dažādu investīciju kursu vadītāji, brokeri un iegūs nodokļu administrācija. Jūs šajā shēmā esat slaucamās govs lomā. Atceraties, patiesi ienesīgas akcijas nav publiskā pārdošanā.

Trešā doma ir atrast papildus darbu. Īstermiņā šāds risinājums var atnest lielākus naudas līdzekļus. Tomēr ilgtermiņā pārslodzes un atpūtas iztrūkums atspoguļosies veselības problēmās un rezultātā visa nopelnītā nauda vai pat lielākas naudas summas aizies veselības ārstēšanai un uzlabošanai, kā arī darba spējas samazināšanās nākotnē traucēs jums gūt pat tik lielus ienākumus, kādi bija pirms papildus darba atrašanas.

Vēls viens aspekts, kas jāņem vērā, ir mīts par to, ka kādreiz paveiksies un radīsies iespēja būtiski palielināt savu naudas apjomu. Pašlaik, kad ir attīstījušies neskaitāmi mediji un sociālie tīkli, nepārtraukti iespējams vērot bagātus un veiksmīgus cilvēkus, sekot līdzi miljardieriem un dažādu nozaru zvaigznēm. Jāatceras, ka šie cilvēki ir labākais pierādījums tam, ka jūs nekad nebūsiet tāds cilvēks. Kas ir ļoti bagāti cilvēki? Tās ir sistēmas kļūdas jeb izdzīvojošo kļūdas. Skatāmies vienkārši, no simts tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo parastu dzīvi ar mēreniem ienākumiem, vienam dažādu iedzimtu īpašību dēļ izdodas kļūt veiksmīgākam un bagātākam. Visi mediji un sociālie tīkli fokusējās uz šo vienu cilvēku, nevis uz pārējiem, kā rezultātā rodas iespaids, ka visi ir veiksmīgi un bagāti. Pie tam, dažādu industriju darbinieki, izglītības, izklaides, mediji propagandē ideju, ka iemesls, kāpēc neesi bagāts, ir tikai tava vaina. Tu visu varēsi, ja pieliksi pietiekami daudz pūles. Kāpēc tā ir ilūzija un apmāns? Ja cilvēks ir piedzimis ar mazām kājām, viņš nekad nevarēs skriet sprintu profesionālās sacensībās. Ja cilvēks ir piedzimis ar mazu augumu, viņš nekad nekļūs par basketbola zvaigzni, ja cilvēks ir piedzimis ar vidējām prāta spējām, viņš nekad nekļūs par izcilu uzņēmēju vai matemātiķi. Savukārt, ja cilvēks notic, ka viņš to ir spējīgs izdarīt un tiecas uz mērķa sasniegšanu, jo vairāk viņš ieguldīs, jo lielāka vilšanās un pārdzīvojums sekos, kad atnāks apziņa par iepriekšminētajiem faktiem. Tāpēc labākais veids kā dzīvot ir apzināties savas spējas un nesapņot par to, kas pat teorētiski nevar piepildīties.

Secinājums ir viens, ja jums ir kaut kādi ienākumi, piemēram, no algota darba, tad visdrīzāk tā arī ir tā summa, ko jūs ar savām spējām varat nopelnīt. Vai ir vērts censties pārlēkt pāri savai galvai un pelnīt vairāk, patiesībā nav, jo rezultātā jūs tik un tā nonāksiet pie izejas punkta, iztērējot lieki laik un citus resursus. Nevajag aizmirst par iedzimtību un fizioloģiskām spējām, kurām ir noteicoša loma jūs panākumiem. Tāpat atceraties par izdzīvojošā kļūdu un to, ka bagātība ir nevis naudas daudzumā, bet apziņā, ka naudas ir pietiekoši, lai apmierinātu savas vajadzības.

Lētticība un investīcijas

Šodien no rīt kādā no portāliem varēja lasīt ziņu par situāciju, kad kāda nezināma persona veica noziedzīgu nodarījumu pret fizisku personu, kurai bija piešķirts pensionāra statuss, mantkārīgā nolūkā piedāvājot personai pārskaitīt noziedzniekam naudas summu ap 500 euro, tādējādi veicot investīcijas projektā ar mērķi nopelnīt procentus no ieguldītās naudas. Protams, līdz ar naudas pārskaitījumu noziedznieks pazuda un pensionārs palika bez iepriekšminētās naudas summas. Šādas ziņas tiek publicētas regulāri un tik un tā kāds uz šādiem aizdomīgiem piedāvājumiem uzķeras un uzķersies arī nākotnē. Šajā rakstā uzrakstīšu, kā no tādām situācijām izvairīties un kāpēc tādas situācijas vispār notiek.

Sākšu ar to, kāpēc tā notiek? Liela daļa cilvēku ir ar zemu izglītības līmeni ekonomikā un finanšu lietās. Daudzi nekad nav interesējušies par investīciju iespējām un visdrīzāk nekad to arī nedarīs. Savukārt visiem ir liela velme neko nedarot ātri nopelnīt. Nezināšana kopā ar velmi rada ideālu augsni krāpniecikiem gadījumiem, jo tieši to arī noziedznieki izmanto.

Visefektīvākais kā izbēgt no jebkāda veida krāpniekiem ir vienkārši ievērot principu, man vajag es meklēju. Ja esat izdomājuši investēt, tad jūs pats meklējat informāciju, veiciet izpēti un mācaties to darīt. Šis princips darbojās jebkurā jomā. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad kāds atrod jūs.

Iedomājamies ainu, ka kāds pamostās no rīta un izdomā, ka vēlas izdarīt kādam kaut ko ļoti labu. Viņš paņem telefonu, piezvana pirmajam, kurš trāpās pēc nejaušības principa un piedāvā ieguldīt viņam nelielu naudas summu un pēc mēneša atgriezt viņam par 50% lielāku naudas summu. Tādas pasakas ir nereālas un nekad nenotiek, bet diemžēl cilvēki tam tic. Patiesībā kāds pieceļās no rīt un domā, kā es varu nopelnīt naudu un paņem piezvana pēc nejaušības principa kādam un piedāvā viņam investēt, iepriekš zinot, ka nauda nekad netiks atdota. Šāda situācija jau izskatās daudz realistiskāka. Līdz ar to redzam, ka kāds jūs meklē tikai un vienīgi ar domu iegūt jūms naudu sev, nevis nopelnīt jums lielāku naudas summu.

Priekš krāpniekiem, lai realizētu savas ieceres, ir ļoti vienkārš solis, ir jāizdomā ticama pasaka, ko jums pārdot, iekļaut vispārzināmus terminus un mehānisma aprakstus, kā, piemēram, investīcijas, jo sabiedrībā aiz nezināšanas valda uzskats, ka investori ir tie cilvēki, kas dzīvo lepnās mājās, ēd dārgos restorānos un braukā ar dārgām mašīnām. Nē, realitātē bieži tā dzīvo zagļi, krāpnieki un cita veida noziedznieki, nevis parastie investori.

Patiesībā investīcijas nevar jums atnest tūlītēju naudas kaudzi, kuru jūs nezināsies kur likt. Normāla kapitāla atdeve, kur jums nebūs gandrīz nekādu risku kapitālu zaudēt, Latvijā ir ap 7%, viss, kas ir augstāks, nes sevī risku pilnībā zaudēt ieguldījumus. Tad iedomājāties, ka jums ir 1000 euro un jūs investējat ar 7% gadā, paskaitiet, cik jums gadus būs jāgaida, lai nopirktu jahtu. Ja kāds jums piedāvā kapitāla atdevi 50%, tad visdrīzāk šis cilvēks ir krāpnieks, jo cilvēki, kas profesionāli nodarbojās ar augsta riska investīcijām, nemeklēs jūs (visi parasti meklē viņus), lai saņemtu no jums pāris simtus, tādiem cilvēkiem interesē summas, kas mērāmas simtiem tūkstošos un parasti tas ir vai nu investīciju fonds vai brokers, kurš ir reģistrēts un atrodams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā, ja nē, tad neiesaku uz tādu projektu tērēt savu laiku un naudu.