Prognozes uz nākamo gadu

Gads bija iesācies ar interesantiem notikumiem gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Šī gada sākumā bija aktīvi vakcinācijas prettinieki, kurus bieži atbalstīja dažāda veida ārpusvalsts dienesti, par ko varam secināt no vienādās retorikas vairākās valstīs, kurām bija robeža ar Krieviju vai kurās bija spēcīgs Krievijas lobijs. Tāpat vara aktīvi gatavojās vēlēšanām. Milzīgs rietumu civilizācijas panākums bija uzvara pār kovidu, kuras antagonismu varam novērot pašlaik Ķīnā, kur bija pilnīgi pretēja un nepareiza politika cīņā ar epidēmiju un kur pašlaik valstī izraisīja katastrofu gan ekonomikā, gan medicīnā. Protams, visu mūsu dzīvi izmainīja un pārņēma karš, kurš atklāja Latvijā esošās iekšējās pretrunas starp iedzīvotājiem, gan atkailināja Krievijas aģentus, kuri runājot skaistus pro Rietumu vārdus, patiesībā visu darīja Krievijas interesēs. Tāpat milzīgs satricinājums bija augstā inflācija un banku likmju būtisks kāpums. Tomēr visiem interesē ne tikai pagātnes notikumi, bet arī tas, kas notiks nākotnē. Kaut arī man nav kristāla bumbas un es nenosaku nākotni pēc zvaigznēm, man ir vairāki avoti, kas ļauj izdarīt samērā ticamus pieņēmumus par to, kāds būs 2023. gads, ar ko arī padalīšos šajā rakstā ar lasītājiem.

Sākšu ar ārpolitiku un ārējiem faktoriem, kuri ietekmēs Latviju un pabeigšu ar pats interesantāko, ar Latvijas iekšējām prognozēm.

Karš Ukrainā. Kaut arī Krievija iebrūkot Ukrainā, vēlējās pārņemt varu desmit dienu laikā, tai neizdevās sākotnējs plāns un pašlaik Krievija nezina, kā pabeigt iesākto. Savukārt Ukraina pēc ieroču saņemšanas no sabiedrotajiem un vairākām spilgtām uzvarām paredzēja, ka karš beigsies līdz šī gada beigām, kas arī nenotika. Vairāki militārie eksperti paredz, ka karš turpināsies visu 2023. gadu, jo nevienai no pusēm nav tik būtisks pārsvars, lai kardināli mainītu notiekošo karalaukā. Līdz ar to nākamais gads arī visdrīzāk paies kara zīmē.

Cenas uz energoresursiem Eiropā. Ņemot vērā, ka pašlaik vēl nav fundamentāli atrisināts jautājums ar Krievijas gāzes nomaiņu un tiek izmantoti pagaidu risinājumi, kas ir samērā dārgi, kā arī to, ka Ķīna visdrīzāk līdz nakamā gada vidum atrisinās jautājumu ar kovidu un tās ekonomika atsāks augt, tad arī gāzes cenas nākošajā ziemā varētu būt pietiekami augstas, kas sekmēs turpmāko inflāciju.

Ekonomikas izaugsme pasaulē. Pasaules banka prognozē, ka 2023. gadā pasaules ekonomika augs par 2.7% (šogad aptuveni 3.2%). ASV ekonomika augs aptuveni par 1.0%. Eiropas Savienības ekonomika visdrīzāk augs par 0.3%. Globāli visi skaitļi rāda, ka izaugsme nav plānota un šīs prognozes realitātē var būt ar negatīvu zīmi.

Latvijas ekonomika. Finanšu ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomika 2023. gadā samazināsies par 0.6% (IKP izteiksmē). Tāpat plāno bezdarba pieaugumu nozarēs, kas cietīs no ekonomiskā krituma un augsti kvalificēta darba spēka trūkumu.

Darba spēka nodoklis. Pašlaik Finanšu ministrija uzskata, ka Latvijā joprojām ir samērā augstas darba spēka izmaksas, līdz ar to 2023. gadā iespējams redzēsim darba spēka nodokļu samazināšanu uz 2024. gadu, piemēram, palielinot neapliekamo minimumu. Tā noteikti būs politiskā izšķiršanās, ko veicinās fakts, ka jau pašlaik Lietuvā un Igaunijā darba spēka nodokļi un tādējādi arī izmaksas ir zemākas.

Inflācija. Kopš 2022. gada septembra inflācija Latvijā ir virs 20%. Savukārt attiecībā pret 2018. gadu, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldei, 2022. gada novembra inflācija bija 32.8%. Ņemot vērā, ka faktori, kas to veicina nezudīs arī 2023. gadā, tad var izdarīt pieņēmumu, ka inflācija līdzīgā apmērā turpināsies arī nākamgad.

Kredītu dārdzība. Ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā Banka pašlaik ceļ procentu likmes, ar mērķi samazināt inflāciju un to, ka inflācija pagaidām ir ļoti augsta, Eirozonā novembrī tā bija vidēji 10.1%, un turpinās būt tāda arī 2023. gadā, tad likmes tiks arī turpmāk celtas un Latvijā cilvēkiem pieejami kredīti hipotēkai būs aizvien dārgāki, kas nozīmē, ka aizvien mazāk cilvēkiem būs iespēja paņemt kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Tas savukārt veicinās nekustamā īpašuma cenu samazināšanos un var veicināt īres cenas pieaugumu.

Iedzīvotāju skaits. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās kopš 1992. gada un 2022. gadā attiecībā pret pagājušo gadu tas ir samazinājies vēl par 17 tūkstošiem iedzīvotāju. Šī tendence noteikti paliks, jo nav objektīvu faktoru, kas to mainītu un nākošajā gadā Latvijā nomirs vairāk cilvēku nekā piedzims.

Šeit bija īss prognožu apskats notikumiem, kuri visdrīzāk būs Latvijā un pasaulē, kas ietekmēs visu mūsu dzīvi. Papildus tam, viennozīmīgi būs apstākļi, par kuriem mēs vēl nevaram zināt, kas viesīs korekcijas augstāk aprakstītajā, visdrīzāk uz negatīvo pusi. Uz jautājumu, ko darīt, kad ekonomiskās prognozes ir samērā negatīvas, atbilde ir ļoti vienkārša, celt savu kvalifikāciju un investēt aktīvos, kuri kļūst lētāki, ar mērķi nopelnīt, kad ekonomiskā izaugsme atjaunosies.

Cilvēku skaits uz zemes

Kas gan var būt vēl nenoteiktāks, kā precīzs cilvēku skaits uz zemes, jo katru minūti kāds mirst un kāds piedzims, patiesībā, katru sekundi kāds mirst un kāds piedzimst. Patiesībā viena laika vienībā piedzimst 2.5 reizes vairāk cilvēku nekā nomirst, kas nozīmē, ka cilvēku skaits viennozīmīgi virzās uz palielināšanos. Vēl tikai 19. gs. sākumā cilvēku skaits sasniedz knapi vienu miljardu, bet šodien tas ir 7.7 miljardi iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo Ķīnā (1.41 miljardi) un Indijā (1.36 miljardi). Nākamā valsts aiz Īndijas ir ASV (0.33 miljardi) un Indonēzija (0.27 miljardi). Kādi ir iedzivotāju skaita nekontrolētas pieaugšanas riski? Kur dzīvot vislabāk?

Ekrānšāviņš no http://www.worldometers.info

Demogrāfija ir ļoti sarežģīta zinātne, jo tikai virspusēji to apskatot, varētu šķist, ka tā ir cilvēku skaitīšana dažādos veidos. Protams, izpēte notiek daudz dziļāk un prognozes tiek veiktas, pamatojoties uz neskaitāmām detaļām, mērijumiem, pētījumiem un niansēm. Jau samērā sen daudzi zinātnieki brīdina, ka nekontrolēts iedzīvotāju skaita pieaugums, kas, piemēram, turpina notikt Indijā, var novest pie milzīgas katastrofas. Kā riski tiek minēti, bads, epidēmijas, nemieri un karš. Jo lielāks cilvēku blīvums kādā no teritorijām, jo lielāka spriedze starp sabiedrības locekļiem. Pamēģiniet, piemēram, 10 gadus nodzīvot ar 15 cilvēkiem 50 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Noteikti piedzīvosiet visu iespējamo, kas saistīts ar pārapdzīvotības riskiem. Pie tam atšķirībā no Ķīnas, kur lielakā daļa iedzīvotāju ir kaut cik necik izglītota, Indijā milzīgi cilvēku pūļi, aptuveni 400 miljoni, nemāk pat lasīt un ir pilnībā neizglītoti. Iedomājaties zemi, kur pamatizglītība ir neiedomājama greznība, kuru liela daļa to vispār nevar atļauties. Tādās zemēs cilvēki ir jo īpaši pakļauti reliģiozo un radikāļu kultu ietekmei, kur ir pateicīga augsne fanātismam un agresijai.

Beidzot jāuzraksta pozitīvs par mūsu valsti. Neiedomājama greznība ir dzīvot tik tukšā vietā kā Latvija, jo pie mums cilvēku pūļus var sastapt tikai lielveikalos vai svētkos. Lielākā daļā iedzīvotāju ir izglītota un pat vidusskolas izglītība ir pieejama gandrīz ikkatram iedzīvotājam, kas lielā daļā pasaules, ir ļoti dārgs prieks. Pie mums vienīgā epidēmija parasti ir gripas epidēmija un padzerot ūdeni no krāna, ir maza iespēja saslimt ar kādu nāvīgu slimību (nedariet to jebkurā gadījumā). Pie mums krīt balsts sniegs, nevis melns dēļ gaisa piesarņojuma, pūš vējš, kurš dzenā tīras gaisa masas un nedraud bads. Ja pavērtējam Latviju no apdzīvotības skatu punkta, pie mums gandrīz viss ir kārtībā un tieši mums ir tās priekšrocības, to visu baudīt.