Aizliegtā filma – Scarface (1932)


Kādu vakaru atvēru ASV aizliegto filmu sarakstu un nolēmu apskatīt kādu no tajā esošajām filmām. Interesanti, ka saraksts tika veidots kopš pirmās filmas 1915. gadā ar nosaukumu The Birth of a Nation (1915). Šī filma ir pieejama Youtube, tā tika aizliegta, jo stāsta par Kukluksklana (KKK) rašanos. Bet šoreiz par citu filmu, kas bija aizliegta ASV citu iemeslu dēļ – Scarface (1932).

Vispār kopumā ASV filmu cenzūra kopš pagājušā gadsimta vidus ir stipri mainījusies, un tagad ieraudzīt filmu, kas ir līdzīga Scarface aizliegto filmu sarakstā nevaram. Savukārt, tas laiks bija interesants ar to, ka sabiedrībā valdija pavisam citi, daudz konservatīvāki uzskati, bija skaidra robeža starp labo un ļauno, kā arī sabiedrībā valdīja baznīcas piekoptās tradīcijas.

Īsumā par ko ir filma? Atbilde arī tik pat īsa, par Al Capone. Toreiz sabiedrībā valdīja tik liels izmisums, ka Holivūda uzņēma filmu ar aicinājumu valdībai rīkoties, jo noziegumu skaits auga, bet valdība nekā problēmu nerisināja. Ļoti zīmīgi, ka filma iznāca 1932. gadā, par vienu gadu ātrāk, nekā Al Capone tika apcietināts un notiesāts, ar ko arī beidzās vesels noziedzīgās pasaules laikmets. Filmā tika parādīta alternatīvas Al Capone karjeras beigas, kādas tās varētu būt, ja ASV valdība neapcietinātu viņu. Pēc manām domām, filma tika aizliegta, lai neradītu sabiedrībā pārliecību, ka valdība necīnās ar organizēto noziedzību. Savukārt oficiālais iemesls bija tāds, ka filma propogandē noziedzīgu dzīves stilu un nepakļaušanos likumam.

Kopumā filma bija patiešām laba. IMDB raitings 7.8. Starp citu, lielākai daļai aizliegto filmu reitingi ir samērā augsti. Filmā bija laba aktieru spēle, ietverti vairāki Al Capone pastrādātie noziegumi, par kuriem tika atklāts vēlāk, bet tajā laikā klīda tikai baumas. Sižets labi strukturēts ar humora elementiem un traģiskām beigām, kā tam jābūt to laiku filmā par mafiju. Trūkums filmai ir tāds, ka tā tika uzņemta paviljonā un tas ir ļoti labi redzams apšaudes scēnās un pakaļdzīšanās scēnā. Noteikti iesaku šo filmu paskatīties, ja ir brīvs brīdis, bet pirms tam ielūkoties Al Capone vēstures aprakstā, lai pilnībā izbaudītu filmas vēstījumu un tā laika atmosfēru, kas ar filmu pilnībā tiek nodota.

Advertisements

Filma BlacKkKlansman (2018)


Sākšu ar klasiskajiem vārdiem, kurus izmantoju, aprakstot filmas – nesen noskatījos filmu ar nosaukumu angļu valodā BlacKkKlansman. Šo nosaukumu neredzu jēgu tulkot, jo latviešu valodā būtu jāizmanto vairāki vārdu salikumi, kuri neko patiesībā pēc būtības nepateiktu. Filmai imdb reitings ir 7.6, kas vērtējams kā vidēji augsts.

Sākumā aktieru spēle. Aktieris John David Washington spēlēja galven lomu, viņš bija pirmais melādainais policists Kalorado Springs, un šajā filmā spēlēja ļoti labi. Bija emocijas, noskaņojuma kontrasts un patiesa ieinteresētība. Varēja redzēt, ka aktierim šī filma nav vienkārši darbs, bet kaut kas stipri vairāk. Problēma filmā bija ar to, ka John David Washington spēlēja pārāk labi uz citu fona un tādējādi pārējo spēle noplaka. Piemēram, Adam Driver, kuram bija otrā plāna aktiera loma, kurš strādāja kopā ar John David Washington un tēloja viņu klātienes tikšanās ar klanu, spēlēja ļoti pliekani, emocijas nebija nekādas, izskatijās, ka aktierim vienkārši samaksāja un viņš atstrādā savu naudu. Arī sieviešu lomas izpildītāja Laura Harrier nospēlēja viduvēji, nekādu sejas vaibstu, ne pārdzīvojumu, nekā. Kopumā aktieru spēle nebija šīs filmas stiprākā puse.

Dekorācijas filmā bija labas, ņemot vērā, ka filmas budžets bija tikai 15 miljoni, tad viss izskatijās autentiski un bija vērojama mašīnu un apģērbu dažādība, tiešām varēja iejusties 20. gs. 70. gados. Līdz ar to, ja ir vēlēšanās ieskatīties tā laika sadzīvē, tad šo filmu var apskatīties.

Un tagad pie paša galvenā, sižets. Patiesībā, ja skatās uz notikumiem filmā ar kritisku pieeju, var redzēt daudzas nejēdzīgas lietas. Piemēram, pa telefonu ar klanu runāja John David Washington, kurš bija daiļrunīgs un erudīts daudzos jautājumos, savukārt klātienes tikšanās gāja Adam Driver, jo viņš bija baltādainais un Adam Driver bija izteikti mazrunīgs un neveidoja erudīta un izglītota cilvēka tēlu, tieši otrādi, klasisks melnstrādnieks. Otra būtiska nepilnība bija uzņemšanas process pašā klanā. Tur bija iecerēta pārbaude uz melu detektora un pirms uzņemšanas cilvēkus rūpīgi pārbaudīja. Kā teica paši klana biedri, tad viņiem ir sakari policijā, bet neviens nepamanīja, ka Adam Driver ir policists, jo John David Washington, zvanot uz klana biroju, pateica savu īsto vārdu un uzvārdu un noteikti visi pilsētā zinātu pirmā un vienīgā melādainā policisa vārdu un uzvārdu, ņemot vērā, ka pilsētā bija spēcīga klana ietekmē un kā teica klana pārstāvji, viņi ir visur.

Vēl milzīgs caurums sižetā ir personāžu motivācija. Nav skaidrs, kāpēc klana pārstāvji izdomāja tieši dienā, kad pie viņiem atbrauc viens no klana reģionālajiem līderiem, spridzināt melnādaino kustības pārstāvi un nav skaidrs, no kurienes radās tieši tāda ideja un kāds bija mērķis, jo filma to neparāda. Nav skaidrs, kāpēc visi policisti, izņemot viens, atbalstīja izmeklēšanu un bija pret rasismu, kaut arī pilsētā bija liela klana ietekme un daži policisti bija klana biedri, kaut arī filmā tas nav parādīts, bet ir noprotams no dialogiem. Pat mūsdienās rasisms policijas darbinieku vidū tiek atzīta kā liela problēma ASV. Bieži bija sajūta, ka filmā visi dara kaut ko tikai darīšanas pēc, jo tas it kā ir pareizi no mūsdienu skatu punkta.

Propogandas elementi filmā bija vairāk kā vajag. Sākot ar to, ka klana līderis vairākkārt izsauca America first, kas bija arī Trampa sauciens vēlēšanās. Pēc tam visu laiku melnādainie tika pielīdzināti ēbrejiem un rasisms tika novienādots ar antisemītismu, kaut arī klana problēmas bija tieši melādaino centieni iet politikā un strādāt profesijās, kur agrāk strādāja tikai baltādainie. Filmā netika objektīvi skatīta rasisma un klana rašanās iemesli un sekas, kā arī visa filma pasaka, ka rasisms ir slikti, bet nepasaka kādi bija rasisma iemesli. Netiek akcentēta klana politiskā nozīmē, un ka tā bija organizācija ar mērķi pastarpināti cīnīties par politisko varu, bet klans tiek parādīts, kā kaut kāds psihopātu maniaku ārpilsētas klubs.

Kopumā šai filmai varētu droši likt 5/10, jo svarīga un sarežģīta tēma, tiek pasniegta vienkāršanas propogandas veidā, kur tiek pateikts, kas ir slikti, kā pareizi ir jādomā un esošais ASV prezidents pielidzināts klana biedram. Vai ir vērts skatīties šo filmu, noteikti nē.

Jurassic World: Fallen Kingdom (Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste)


Šodien par visu, kas interesē, bet pavisam par kādu citu tēmu nekā ierasts.

Nesen biju noskatījies filmu Jurassic World: Fallen Kingdom, kas ir otrā filma pēc 2015. gada filmas Jurassic World (Jūras laikmets). Turpinājumā padalīšos ar savām pārdomām.

Īsumā šo filmu varētu raksturot kā viens dinozaurs apēd otru dinozauru, kurš pirms tam bija apēdis kādu cilvēku, kurš bija slikts attiecībā pret galvenajiem varoņiem. Bet ja nopietni, tad atšķirībā no pirmās filmas, kur bija kaut cik necik loģisks un interesants sižets, tad šajā filmā lielākais uzsvars tika likts uz specefektiem, savukārt loģika un labs scecinārijs netika piepirkts klāt.

Aktieru spēle kopumā bija viduvēja, savukārt tādu aktieru uzaicināšana kā James Cromwell, kuru mēs labi pazīstam kaut vai pēc tādas filmas L.A. Confidential, vai Toby Jones, parādija to, ka pārējie aktieri ir līmeni zemāki, jo iepriekšminētie spēlēja tiešām labi. Chris Pratt pa īstam neko neparādija, jo izņemot cīnišanos vai bēgšanu no dinozauriem, viņam scenāristi nepiedāvāja iespēju parādīt savu aktiermākslu, savukārt Bryce Dallas Howard nospēlēja vienveidīgi bez īpaša entuziasma un reizēm trūka emociju viņas spēlē.

Specefekti un dekorācijas bija iespaidīgas. Es zināju, ka tā ir spēcīgākā filmas daļa un tieši tāpēc izvēlējots iet uz kino, lai uz lielā ekrāna izbaudītu filmas dinamiku. Dinozauri grafiksi bija uztaisīto ļoti kvalitātīvi un varēja redzēt sīkākās detaļas par kurām tika padomāts. Par grafiku var droši likt augstāko novērtējumu.

Tomēr par pārējo, kas ir svarīgākā daļa, man ir daudz dažādu pretenziju.

Pirmkārt, filma ir PG13, tas nozīmē, ka tā nav domāta priekš ļoti maziem bērniem. Apēstie dinozauru upuri, kuriem tika nokostas dažādas ķermeņu daļas, šādi skati noteikti nav domāti bērniem. Interesantākais, ka pie mums šo filmu laiž kā PG12, laikam, lai palielinātu ienākumus. Skatoties filmu, visu laiku likās, ka scenārijs tika rakstīts priekš 8 gadīgiem bērniem. Tur bija maza meitene, kas bija ielikt, lai bērnos radītu asociācijas ar sevi, bija arī scēna ar slēpšanos zem segas, kas arī ir raksturīga vairāk maziem bērniem. Arī dialogi un tēlu uzvedība bija ļoti raksturīga bērnu filmām. Šeit gribējās kaut ko drusku nopietnāku, jo 13 gados tīņi bieži ir pamēģinājuši alkoholu un cigaretes un noteikti jau ir izauguši no bērnu vecuma.

Otrkārt, sižetam vispār nav loģikas. Šeit nedaudz no sižeta, ja gribat skatīties filmu – nelasiet.

Kā kādam varēja ienākt prātā sižetu būvēt uz tā, ka dinozaurus var ģenētiski modificēt un pārdot militārām vajadzībām. Laikā, kad ir raķetes, tanki, helikopteri, atomieroči un daudzi citi ieroči, kas viennozīmīgi ir efektīvāki par baru slikti kontrolējamu reptiļu. Līdz ar to pati doma nedaudz tracināja un grūti bija atrast jēgu daudziem filmas notikumiem, kas bija pakārtoti militārajai idejai. Un protams, lielie ļaunie ieroču pircēji kārtējo reizi bija krievi, kas liek atcerēties aukstā kara propagandas sastāvdaļas.

Treškārt, galvenie tēli reāli tracināja. Visa viņu motivācija filmā bija konstruēta uz fanātiskas mīlestības pret dinozauriem, kas stipri pārsniedza mīlestību pret cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Jebkura problēma tika risināta caur to, ka galvenie varoņi izlaida ārā aizvien jaunu dinozauru, lai tas apēstu kādu negatīvo varoni. Beigās viņi izlaida visus dinozaurus, lai tie skraida pa kontinentu un izēd mazos un lielos ciemus. Pie tam, tas tika motivēts ļoti vienkārši – vini taču ir dzīvi. Nekas, ka apkārt dzīvo cilvēki, dažādi dzīvnieki, kuri nav pielāgojušies dzīvei kopā ar dinozauriem utt. Jebkuru galveno varoņu neadekvātu un stulbu rīcību attaisnoja ar fanatisku mīlestību pret dinozauriem, kuri bija ļoti agresīvi un uzbruka visiem pēc kārtas un centas visus pēc kārtas apēst. Patiesībā galvenie varoņi nodarīja daudz lielāku postu, nekā negatīvie varoņi, jo tie vēlējās dinozaurus pārdot militārām vajadzībām, kur tie tiktu kontrolēti, savukārt galvenie varoņi tos vienkārši palaida brīvībā.

Kopsavilkumā, sižets nekāds, aktieru spēle viduvēja, galvenie varoņi kretīni, kurus gribētos nobarot dinozauriem, motivācija tizla, savukārt grafika un specefekti lieliski. Šai filmai droši var likt 4/10 ar atrunu, ka skatās šo filmu tikai dēļ grafikas, aizmirstot par loģiku un adekvātumu.

Iziešana ārpus rāmjiem – filma Perfekts svešinieks (Perfect Stranger)


Tie, kas manu blogu lasa regulāri, noteikti būs izbrīnīti, kāpēc es rakstu par kaut kādu 2007. gada filmu. Papildus tam, filma noteikti nav tajā kategorijā, no kuras izvēlos brīvā laika kavēkli. Tomēr es to noskatījos, kaut arī divos piegājienos pa stundai. Par saviem motīviem un secinājumiem vēlāk, bet sākumā par pašu filmu.

Perfektais svešinieks ir stabili B kategorijas filma ar Hale Beriju (Halle Berry) galvenajās lomās. Viņu mēs varam pazīt pēc filmām James Bond: Die Another Day un Gothika.

Īsumā par filmu. Viduvēja aktieru spēle, vienkārš sižets ar samērā sagaidāmu atrisinājumu priekš tiem, kuri iepriekš bija skatījušies Gotiku. Galvenā varone ir valdonīga, egoistiska psihopāte, kas manipulē ar cilvēkiem un dara visu, lai novērstu no sevis jebkāda veida aizdomas par slepkavību. Diemžēl filma tika izveidota tā, ka jau no paša sākuma neradās nekāda vēlēšanās just līdzi galvenajai varonei, kas bija žurnāliste, kuru atstādināja no darba, par labi paveiktu darbu, kas neatbilda avīzes politiskajām interesēm. Visas filmas garumā atspoguļojās viņas nicinājums pret citiem cilvēkiem, manipulēšana, neadekvāta uzvedība un aukstasinība. Filma izrādījās neveiksmīga tāpēc, ka spriežot pēc sākotnējās režisora ieceres, mums vajadzētu just līdzi galvenajai varonei un gribēt sevi asociēt ar viņas kaut kādām itkā labajām īpašībām un šādai līdzi jušanai vajadzēja būt līdz pašām beigām, kad mēs uzzinām, ka patiesībā slepkava ir viņa. Tomēr tēls tika jau no pašas filmas sākuma pasniegts nekvalitatīvi, kas radīja no pirmās minūtes negatīvu atieksmi. Papildus tam, filmā bija daudz klišeju, piemēram, ja cilvēks ir hakeris, viņš var uzlauzt pilnīgi visu. Šo filmu no mūsdienu perspektīves ir vērts skatīties tikai, ja esat Hale Berijas fans, jo neko citu tur atrast īsti nevar.

Tagad par rāmjiem. Kā es nonācu līdz šai filmai? Ļoti vienkārši, palūdzu vienai pazīstamai meitenei ieteikt man jebkuru filmu pēc viņas ieskata, kuras skatīšana man nebūtu raksturīga. Patiesību sakot, biju gaidījis romantisku komēdiju, vai raudulīgu drāmu, bet biju patīkami pārsteigts, ka viņas gaume ir daudz nedradicionālāka kā varētu iztēloties priekš jaukām un foršām meitenēm. Rezultātā, kaut arī pati filma no manas puses izpelnījās samērā skarbu kritiku, tomēr pati filmas noskatīšanās manī radīja daudz pozitīvu emociju, jo tā lieliski izmete ārā no rāmjiem, jo pats brīvprātīgi to skatījies nebūtu. Jauna pieredze, jaunas izjūtas un labs iemesls veikt ierakstu blogā. Noteikti piekopšu šādu praksi arī turpmāk, tikai citās jomās. Prasīšu cilvēkiem kaut ko man ieteikt no kulturas jomas, un centīšos iegūt jaunus iespaidus, tādējādi ieskatoties pavisam citā pasaulē, kura paiet garām man nemanot.

Filma Slepkavu brālība (Assassin’s Creed)


Pēc ilga laika izdomāju noskatīties kādu filmu un, ņemot vērā, ka agrāk esmu spēlējis datorspēli Assassin`s Creed, tad nevarēju nepaskatīties spēles sižeta ekranizējumu. Tālāk īsi izklāstīšu savas pārdomas.

Galvenajās lomās spēlēja Maikls Fasbenders (Michael Fassbender), kurš filmējās vairākās X-men filmās, Marion Kotilard (Marion Cotillard), kura filmējās visās franču taksi filmās un Džeremījs Airons (Jeremy Irons). Filmas budžets bija 125 miljoni bet ieņēmumi tikai 54 miljoni. Kā redzams, projekts pilnībā izgāzies un turpmāk uzrakstīšu savu viedokli, kāpēc.

Pirmām kārtām spēles sižets tika būtiski transformēts, lai to izveidotu pēc klasiskā action filmas žanra. Skatoties filmu nav sajūta, ka skaties vienotu filmas sižetu, bet rodas sajūta, ka filma sastāv no vairākiem izgrieztiem gabaliem, pie tam, tos ir rakstījuši dažādi cilvēki, un tāpēc filmai kopumā nav vienotas loģiskas secības. Piemēram, galvenajam varonim Kolam Linčam veic nāvīgas indes injekciju ar mērķi izpildīt nāves sodu, pēc tam viņš pamostas un mēģina uzreiz bēgt, kaut arī loģisku motīvu tam nebija. Cits piemērs, ēkā visu laiku bija pilns ar apsardzi, kas apsargāja ļoti bīstamus noziedznieku, bet nevienam no apsargiem visas filmas garumā nebija šaujamieroča, jo tādā gadījumā visu slepkavu brālību varētu izšaut pāris minūšu laikā. Un vēl viens piemērs, kaut arī no visiem pārējiem slepkavām laboratorijā, izņemot Linču, informācija bija iegūta, tos tik un tā turēja dzīvus un ļāva viņiem brīvi pārvietoties un nozagt veclaicīgas granātas, un tam vispār nav nekādas loģikas. Tie bija tikai spilgtākie piemēri, bet tādu neloģisku epizožu filmā ir ļoti daudz.

Otrām kārtām, aktieru spēle, vienkārši drausmīga, izskatījās, ka neviens no aktieriem necenšās, bet klaji atstrādā savu honorāru. Emocijas ir neizteiksmīgas un reizēm nepareizas noteiktajā situācijā. Tas tikai pierāda atziņu, ka labu rezultātu aktiermākslā var iegūt, aicinot nepazīstamus, bet talantīgus aktierus, toties šajā filmā ar aktieriem bija mēģināts iegūt papildus reitinga punktus un piesaistīt skatītājus, kas spriežot pēc filmas ieņēmumiem, nav izdevies.

Trešām kārtām, filmēšana un cīņas scēnas. Vienkārši sakot, tās ir briesmīgas. Kaujas grūti uztveramas, kamera no slikta leņķa. Ienaidnieki parādās tajās vietās, kur tiem nevajadzētu būt, ievainotais garīdznieks pārvietojās ātrāk nekā skrejošais slepkava utt.

Gala vērtējums šai filmai noteikti nevar būt augstāks par 3/10, vairāk ielikt vienkārši neceļas roka.

Džeisons Borns (Jason Bourne)


Sen iznāca filma Džeisons Borns (Jason Bourne), kas ir ceturtā filma, tagad jau no kvadraloģijas par bijušo slepkavu, kurš strādāja ASV valdības labā. Nedaudz vēstures, 2002. gadā iznāca pirmā sērijas filma – Borna identitāte (The Bourne Identity), tad 2004. gadā iznāca filma Borna pārākums (The Bourne Supremacy) un pēc trīs gadiem iznāca filma Borna ultimāts (The Bourne Ultimatum). Pirmās trīs filmas tika uzņemtas savā laikā un tām spriežot pēc reitingiem bija labs pieprasījums. Man personīgi filmas patika, jo toreiz man bija stipri mazāk gadu nekā ir pašlaik. Kuram gan nevar nepatikt galvenais varonis, aģents, slepkava, kurš zaudēja atmiņu un cenšās saprast un uzzināt, kas viņš ir un kāpēc viņu visu laiku vajā CIP. Tajā laikā aktierim bija 32-37 gadi un viss izskatījās loģiski un aizraujoši. Pirmās trīs filmas tika veidotas pēc līdzīgas shēmas, daudz pakaļdzīšanas, maz dialogu un pāris specifekti publikas uzmanības piesaistīšanai. Visas filmas garumā tiek uzturēta spriedze, kas tiek radīta, parādot maksimāli tuvu sekotājus Bornam. Trešā filma – Borna ultimāts (The Bourne Ultimatum) beidzas ļoti loģiski, jo visi, kas gribēja nogalināt Džeisonu Bornu tiek likvidēti un izskatās, ka vairs nekas nespēs traucēt galvenā varoņa dzīvi.

Filmā Džeisons Borns (Jason Bourne) ir pa visam cits fons. Pirmkārt, aktierim ir 47 gadi un tā padomājot, diez vai viņš spētu nodzīto tik ilgi, pelnot naudu ar ielas cīņām, kā tas tiek parādīts filmā, pie tam galvenais varonis visu laiku bēguļo. Otrkārt, filmas sižets ir pilnīgi kopēts no iepriekšējām filmām. Līdz ar to skatoties Džeisons Borns (Jason Bourne) nav iespējams atrast pilnīgi neko jaunu, visu laiku nebeidzamās pakļdzīšanās, samērā zemas kvalitātes aktierspēle un filmas beigas nekļūdīgi var izdomāt jau filmas vidū. Treškārt, filmas sizētam kopumā trūkst loģikas, jo grūti iedomāties, ka tik ilgu laiku Bornam izdodas nepārtraukti būt soli priekšā CIP, kur pēc sižeta tiek nodarbināti paši labākie. Tomēr mūsdienās filmu tendence ir tāda, ka galvenais varonis nav neuzvarāma mačo lomā, līdz ar to filma ir vecmodīga, paņemot no gadsimta sākuma sliktāko kinomotogrāfijā un pārnesot to mūsdienās.

Kaut arī pašlaik filmas reitingi ir viduvēji augsti, es vairāk par 4/10 šai filmai neliktu. Skatīties šo filmu, ja patīk iepriekšējās trīs filmas par Bronu noteikti var, bet tiem, kas skatīsies šo filmu kā vienīgo no kvadraloģijas, diez vai patiks un būs saprotama.

Filma “Pretīgais astotnieks” (The Hateful Eight)


Nesen man sanāca noskatīties Kventina Tarantīno filmu “Pretīgais astotnieks” (The Hateful Eight). Šajā postā īsumā par saviem iespaidiem.

Kā jau visas Tarantino filmas, arī šī filma nav ar standarta scenāriju un notikumu attīstību, kaut arī šīs filmas sižetu, zinot Tarantīno filmu stilu, var paredzēt jau noskatoties pirmās 40 filmas minūtes. No lietām, kas man filmā patika, ir radītā atmosfēra, kad vairāki cilvēki tiek ieslēgti mājā dēļ stipras sniega vētras un tiem jāpavada ilgs laiks slēgtā telpā. Līdz ar to filma atgādināja vairāk teātra uzvedumu. Paskatoties aktieru sastāvu, varēja noprast jau pirms filmas skatīšanās, ka aktieru spēle būs viens no spēcīgākajiem filmas elementiem un tā arī bija. Visvairāk varētu izcelt aktrises Jannifer Jason Leigh spēli, kas pilnībā tika atklāta filmas beigās, varēja redzēt ka viņa centās ielikt gan emocijas, gan meistarību.

Par mūzikas noformējumu arī var teikt labus vārdus, mūzikas pavadījums bija tur, kur tam ir jābūt un tāds, kas rada pareizu atmosfēru.

Pēc būtības ši ir laba filma, kuras notikumi attīstas samērā spraigi un nevienā brīdī filma neliekas garlaicīga, vai arī mākslīgi izstiepta. Filmā tiek aktualizēta rasisma problēma un tiek parādīta gan cilvēka sliktā, gan labā daba, kā arī neviens no varoņiem nav nedz labs, nedz slikts, jo katram ir savas gaišās un tumšās puses. Vienīgi, kur filma tiešām zaudē, tas ir sižets, jo ir ļoti viegli paredzēt, kas notiks tālāk, tāpēc filma ļoti labi patiks gan Tarantīno faniem, gan tiem, kuriem patīk baudīt labu aktieru spēli, tomēr diez vai patiks tiem, kas gaida kaut ko neparastu vai pozitīvu. Starp citu šo filmu nevar pieskaitīt pie vesterniem, jo šo sižetu varētu pārcelt arī uz mūsdienām un tas jebkurā gadījumā būtu aktuāls.