Naudas vērtība – 100 EUR


Pēdējā laikā ir iedvesma un beidzot arī laiks rakstīt, tāpēc tuvākajā laikā varēšu izpausties pēc pilnas labpatikas. Šodien vēlos uzrakstīt par naudu. Ļoti interesanti ir tas, ka patiesībā nauda neeksistē, tā ir tikai un vienīgi kolektīva fantāzija un pieņēmums, bet tieši dēļ šī fantāzijas notiek kari un visas pasaules bēdas. Tāpēc arī raksts par to kā nav, bet tomēr ir.

Ja paskatās uz mūsu dzīvi kopumā no sākuma līdz beigām, tad naudu mēs sākam pelnīt iestājoties pilngadībai un beidzam iestājoties pensijas vecumam. Tas ir pieņēmums, lai varētu tālāk attīstīt domu. Pilngadība iestājās 18 gadu vecumā un no 2025. gada pensionēšanās vecums būs 65 gadi. Sanāk, ka darba dzīves ilgums, kad mēs pelnām naudu ir 47 gadi. Pieņemsim, ka mēs pelnām 1000 EUR mēnesī, jo vidējā alga pagājušajā gadā bija ap 700 EUR un līdz pensijas vecumam tā noteikti pārsniegs 1000 EUR, līdz ar to paņemam kaut kādu ticamu skaitli. Rezultātā iegūstam dzīves laikā nopelnīto naudas daudzumu, kas ir 1000x12x47= 564 000 EUR.

Iepriekšējais aprēķins bija nepieciešams, lai atklātu šajā rakstā ietverto pamatdomu. Mums ir 100 EUR, kuriem, neņemot vērā inflāciju, vērtība paliek nemainīga, gan 18 gadu vecumā, gan 65 gadu vecumā. Ja mums kabatā ir tikai 100 EUR, tad tā priekš mums būs ļoti liela nauda, bet ja kabatā ir 10 000 EUR, tad 100 EUR priekš mums ir salīdzinoši niecīga summa, kaut arī attiecībā pret mūžā nopelnīto naudas daudzumu 100 EUR vērtība nemainās. Ja mēs aizejam uz veikalu ar lielu naudas daudzumu, mēs 100 EUR iztērējam nemanot, īsti neiedziļinoties, vai cena par preci ir visizdevīgākā tirgū un otrādi, ja mēs aizejam tikai ar 100 EUR uz veikalu, mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim katru pirktās lietas detaļu un tās nepieciešamību.

Šādu joku ar mums izstrādā mūsu prāts, kas ir pilnībā neracionāls un liek mums dzīvot, savu uzvedību pakārtojot emocijām. Tieši emocijas un izjūtas, ka man ir daudz naudas attiecībā pret 100 EUR, liek mums rīkoties mazāk rūpīgi, nekā emocijas un izjūtas, kas rodas, kad tie ir vienīgie 100 EUR un citu nav. Varam pavērot paši sevi, ejot uz pārtikas veikalu, visdrīzāk neveiksim sieriņu vai maizes analīzi, skatoties uz preces cenu, jo cena būs samērā maza, zem 2 EUR un starpība starp vienu vai otru produktu būs mazāka par 1 EUR. Līdz ar to šeit visdrīzāk ieslēgsies atmiņa par to, kas tika pirkts iepriekš vai arī emocijas, kas garšoja vai negaršoja iepriekš. Summējot visus izdarītos pirkumus, mēs varam secināt, ka lielākā daļa naudas tiek tērēta, pamatojoties uz emocijām, nevis racionālo izvērtējumu. Tādā veidā prāts mūs apmāna, lai taupītu enerģiju un nepiepulētos ar lieku domāšanas procesu. Jāatceras, ka attiecībā pret visā dzīvē nopelnīto naudas summu, 100 EUR vērtība paliek tāda pati gan laikā, kad mums ir daudz naudas, gan tad, kad tās nav un jātrenējas pieņemt lēmumus, pamatojoties uz analīzi un izvērtējumu, nevis emocijām, jo emocijas maksā dārgāk.

Advertisements