Brexit – gala sākums


exit

Pēc Līgo nakts, Jāņu rītā mūs visus pārsteidza interesanta un, tajā skaitā, satraucoša ziņa, Lielbritānijā pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Daudziem tas ir šoks, daudziem zināma eiforija, kas ir līdzīga tai, kas bija mēra un kara laikā, bet, patiesībā, Eiropa kārtējo reizi šķeļās, kas noteikti nesīs zaudējumus gan ekonomikā, gan politiskā un sociālā integrācijā. Aktuāls jautājums kļuva par ES pastāvēšanu nākotnē.

Kā jau rakstīju iepriekšējos postos, tas, ka ES var pēc 50 gadiem neeksistēt, pamazām sāk kļūt par realitāti, kas viennozīmīgi negatīvi atspoguļosies uz Latviju kopumā. Tikai un vienīgi dēļ ES mums valstī nav autoritārs režīms un tiek attīstīts tiesikums un notiek cīņa ar korupciju, tikai dēļ ES mums ir iespējams veidot savu dzīvi kā mēs vēlamies, mācoties jebkurā ES dalībvalstī un braucot strādāt tur, kur mums patīk un, kur ir lielāki ienākumi. Tikai dēļ ES mums ir iespējams tik brīvi ceļot un saukt sevi par ES pilsoņiem.

Tagad aktuāls jautājums ir tikai un vienīgi viens, kurš nākamais pēc Lielbritānijas. Lielāk iespēja, ka kāds vēl varētu izteikt velmi izstāties no ES, iespējams, kāda no dienvidu valstīm, jo viņu pasaules un politiskie uzskati nesakrīt ar ziemeļos dzīvojošiem. Arī Zviedrija nav tik vienota par palikšanu ES, jo Norvēģija ļoti veiksmīgi iztiek ar dalību Eiropas Ekonomiskajā zonā, kur visdrīzāk paliks arī Lielbritānija, tāpēc uztraukumam nav pamata.

Kas būtu jādara Latvijai šajā situācijā. Pirmkārt, būtu labi, ja Latvijas ārlietu ministrs beidzot izrādītu rūpes ne tikai par NATO un ASV interesēm reģionā, bet vienreiz, pārmaiņu pēc, aizstāvētu Latviešu intereses, tas ir, tuvākajā laikā brauktu uz Lielbritāniju un mēģinātu vienoties par mūsu pilsoņu statusu Lielbritānijā pēc tās izstāšanās no ES, jo tur tomēr dzīvo ap 300 000 mūsu cilvēku un viņiem kā nekad agrāk ir vajadzīgs valsts atbalsts, ko par nožēlu visdrīzāk viņi nesagaidīs. Otrkārt, Latvijai jāsāk modelēt situāciju, kas notiks, ja, piemēram, 10 gadu laikā ES sabrūk. Jāizstrādā stratēģija un rīcības plāns, kā arī jāsāk domāt par lielāku ekonomisko neatkarību un iespējams būtu prātīgi sākt atteikties no ES saņemtās naudas, aizstājot finansējumu ar tirgus ekonomikas principiem, kas palielinātu konkurētspēju nākotnē.

Nu ko, vasaras saulgrieži nosvinēti un esam pamodušies pilnīgi jaunā pasaulē.

Advertisements

Eiropanika


Labdien!

Pēdējās ziņas par Eiro liek aizdomāties, ka problēma uzpūsta pārāk liela.

Atceros, ka krīze Eiropā sākās pēc būtības 2011. gada augusta sākumā, kad nobruka visi lielākie pasaules tirgi un jau toreiz tika runāts par iespējamo eiro krišanu utt. Pirmkārt uzskatu, ka eiro netika radīts tāpēc, lai to pēc 12 gadiem apglabātu, kas noteikti ir labs arguments, lai neticētu baumām. Vai ar eiro kaut kas var notikt? Diez vai, jo Vācijas un Francijas ekonomika ir pārāk spēcīgas, lai to pieļautu. Tad atliek jautājums, kāpēc tāda panika? Uzskatu, ka pašlaik notiek mēģinājums Vācijai palielināt savu ietekmi pār ES valstīm, jo kontrole pār līdzekļiem ir daudz efektīvāka nekā militāro spēku izvietošana. Pēc būtības divas ES lielvalstis paņems varu un stingrāka fizkālā poltika, par ko tagad daudzi runā, ļaus kontrolēt katras ES dalībcalsts attīstību, jo dzīvojot ar budžeta pārpalikumu, diez vai būs iespējams konkurēt ar to pašu Vāciju utt.

Līdz ar to, problēmas, pēc manām domām, ir uzpūstas un tas ir tikai savas ietekmes palielināšanas mehānisms lielsvalstīm.

Lai veicās!