Melna ādas krāsa? Uzrādiet dokumentus!!!


Vācijā, Koblencā Administratīvā tiesā atļāva pārbaudīt personas apliecinošos dokumentus pamatojoties vien uz ādas krāsu. Kā skaidro policija, tad viņu uzdevums ir gādāt, lai Vācijā neiebrauktu nelegālie imigranti un vislielākās aizdomas raisa tieši personas ar melnu ādas krāsu. (informācija tika ņemta no The Local)

Ļoti strīdīgs lēmums, jo gadījumā, ja nāktos pārstāvēt kādu no pusēm: policiju vai melnādainu personu, tad argumentu būtu vairāk kā pietiekams katrai no pusēm. Būtu vietā minēt gan Eiropas savienības pamattiesību hartu, gan Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un pamatojums būtu ļoti spēcīgs. No otras puses cilvēktiesības var tikt ierobežotas gadījumā, ja valstij priekš tā ir leģitīms mērķis un tas tiek noteikt likumā.

Konkrētajā gadījumā redzama klasiska diskriminācija, kad dēļ personas ādas krāsas tiek piemērota dažāda attieksme, tomēr šāda rīcība nav cilvēktiesību pārkāpums.

Pirmkārt, tiesas spriedums pieskaitāms pie tiesu prakses, kas ir sekundārais tiesību avots un to var ņemt vērā interpretējot tiesību normu. Otrkārt leģitīms mērķis ir sabiedrības doršība, kā arī valsts labklājība, jo nekontrolēta imigrantu plūsma rada papildus slogu sociālajam budžetam, kā arī apdraud parastos iedzīvotājus, tāpēc ka starp nelegāliem imigrantiem var būt  pirāti, teroristi, cilvēku tirgotāji utt.

Līdz ar to Eiropā veidojās atšķirīga no ASV prakse, kad pie mums ādas krāsa nenozīmē kāda veida preferences, bet gan pozīciju, kas jāņem vērā izejot ārpus mājas, kas manuprāt ir pamatoti un pareizi, kamēr vien tiek ievērot samērīgums un leģitīmais mērķis.

Advertisements

Pozitīvā diskriminācija arī ir diskriminācija


Teorijā izšķir divu veidu diskrimināciju- parasto diskrimināciju un pozitīvo diskrimināciju. Parastā diskriminācija ir, kad salīdzināmi vienādā situācijā, kad faktiskie apstākļi ir vienādi, tiek piemērota citādāka attieksme pamatojoties uz rasi, dzimumu, reliģisko piederību utt. Pastāv arī netieša diskriminācija, kad viena personu grupa tiek nostādīta apzināti sliktākā situācijā nekā cita personu grupa, piemēram, “sociālos pabalstus drīkst saņemt tikai lauku iedzīvotāji, bet pilsētnieki nedrīkst”. LR Satversme aizliedz jebkāda veida diskrimināciju izņemot vienu- pozitīvo diskrimināciju.

Pozitīvo diskrimināciju neuzskata par diskrimināciju. Tāda prakse plaši tiek piemērota ES institūcijās, kad uz konkrētu amatu var pretendēt vienīgi noteikta ģeogrāfiska reģiona iedzīvotāji, piemēram, “izskatīsim CV tikai no Austrumeiropas”. Tiek uzskatīt, ka tāda veida diskriminācija sekmē integrāciju un taisnīgumu sabiedrībā. Tomēr es uzskatu , ka tā nav un tūlīt minēšu piemēru.

The Washington Post publicēja rakstu “Supreme Court agrees to reconsider use of race in college admission decisions”, kurā rakstīts, ka baltādainā ASV studente iesniedza pieteikumu tiesā par pozitīvās diskriminācijas atcelšanu koledžas komisijās izskatot iestāšanās testu rezultātus. Problēma ir tajā, ka esot diviem studentiem ar vienādu vērtējumu vai līdzīgu vērtējumu, priekšroka tika dota latņamerikāņiem vai nēģeriem. Līdz ar to vidusmēra students baltā krāsā zināja, ka izredzes viņam ir stipri mazākas. Varbūt mums tā nebūtu liela problēma un to varētu neapskatīt, tomēr arī Eiropā pozitīvā diskriminācija ir izplatīta.

Uzskatu, ka cīņā ar diskrimināciju, kas nav pieļaujama, jo visi esam dzimuši brīvi un vienlīdzīgi savās tiesībās. Iepriekšminētajā gadījumā piemērs rāda, ka nedrīkst iet galējībās un mēģinot risināt vienu problēmu, radīt jaunu. Katram cilvēkam jādot vienādas iespējas, pat, ja kāda personu grupa, kuru pārstāv kandidāts, vēstures notikumos ir cietusi un diskriminēta agrāk. Nevar virzīties uz priekšu ar tādām pašām metodēm, kādas tika piemērotas, lai radītu problēmu. Konkrētajā piemērā nēģeri ir ieguvuši brīvību un vienlīdzību tiesībās ASV. Tos neviens neslaktē un nededzina uz sārtiem. Tad jādot iespēja tiem konkurēt un cīnīties par vietām universitātē un jākontrolē, lai pret viņiem netiktu vērsta diskriminācija, bet sekmēt pozitīvo diskrimināciju, pēc manām domām, arī ir netaisnīgi un neattaisno mērķi. To var salīdzināt ar rindu pie kases veikalā, piemēram, visu Latgales iedzīvotājus vienmēr apkalpotu pirmo, jo reģions ir vistrūcīgākais, bet pārējiem jāgaida savu kārtu.

Lai veicās! Cīnaties pret jebkāda veida diskrimināciju!