Par maigo atbildības sistēmu Latvijā


concept_prison0002

Pēdējā laikā ļoti daudz diskusijas notiek par Krimināllikumā noteikto sodu par netiklām darbībām ar nepilngadīgajiem, kas izpaužas kā pārāk mīkstu sodu noteikšana personām, kas tiek notiesāti par iepriekšminēto aizliegto darbību. Presē tiek sacelta vētra ar daudziem komentāriem un ekspertu viedokļiem, kas noteikti ir labi, bet populistiski, jo galvenā problēma, kāpēc Latvijā ir tika mīksti sodi ir nevis tāpēc, ka mūsu politiķi un likumprojektu izstrādātāji tik ļoti rūpētos par to, lai sīki noziedznieki nenonāktu ieslodzījuma vietās, kur iegūtu jaunu pieredzi un sakarus, kā arī ne tāpēc, ka viņos ir tik spēcīgas humānās jūtas. Patiesību sakot, komunicējot ar cilvēkiem, kas ir tuvu izpratnei par tiesībām Latvijā, man ir nacies dzirdēt ļoti radikālus un skarbus viedokļus, kādiem ir jābūt soda mēriem par zādzībām, slepkavībām, laupīšanātm utt., kas nozīmē, ka izglītoti cilvēki lielā mērā atbalsta lielākus sodus, bet kā redzam, gandrīz ar katriem grozījumiem Krimināllikumā, sodi paliek aizvien mīkstāki, jautājums kāpēc? Atbilde pēc manām domām ir ļoti vienkārša un Latvijai tik raksturīga – nauda. Lai noziedznieku turētu ieslodzījuma vietā, tas prasa samērā lielu valsts budžeta izdevumus, jo noziedzniekus ir jānodrošina ar apgērbu, ēdienu, siltumu, medicīnas aprūpi utt.

Ja mēs vēlamies lielākus sodus un vairāk ieslodzīto, tad mēs varam pārņemt ASV pieredzi un izveidot privātu cietumu tīklu, paralēli divkāršojot sodus par visiem noziegumiem. Vai Latvija kļūs drošāka? Droši vien ka nē, toties sabiedrība iegūs to ko vēlas. Saistībā ar sākumā pieminēto soda apmēru par netiklām darbībām ar nepilngadīgajiem, uzskatu, ka sodam ir jābūt stingrākam, bet tādā gadījumā mums ir jāizvērtē, kādu citu sodu, ko mēs padarīsim maigāku, jo ieslodzījuma vietās brīvo vietu ir tik cik ir un blīvāk kamerās salikt cilvēkus mums neļaus Eiropas cilvēktiesību tiesa.

Advertisements

Uz mūžu notiesātie


kamera_1

Latvijā no Krimināllikuma pakāpeniski tika izņemtas tiesību normas, kuru sankcijas bija nāves sods, līdz ar to bargākais sods Latvijas tiesību sistēmā skaitās, mūža ieslodzījums. Latvijā mūža ieslodzījuma ilgums ir līdz, kamēr cilvēks nomirst. Šajā nedēļā sanāca izlasīt nesen publicētu rakstu Jurista vārdā, tieši pa šo tēmu. Rakstā bija izteikts viedoklis, ka uz mūžu notiesātajām personām ir pārāk stingri un pārāk slikti uzturēšanās apstākļi, salīdzinājumā ar ideālo modeli, kurš laikam eksistē vienīgi uz papīra. Nolēmu īsumā izteikt savas pārdomas par iepriekšminēto tēmu.

Latvijā ar mūža ieslodzījumu var sodīt par terorismu, spiegošanu, noziedzīgas organizācijas vadīšanu, slepkavību un izvarošanu. No iepriekšminētā var secināt, ka mūža ieslodzījumu var piespriest par ļoti smagu, sevišķi kaitīgu noziedzīgu nodarījumu, kas var skart vienu vai vairākas personas.

Samērā komiski skan ideja, ka personas ieslodzīšanas mērķis ir dod cilvēkam iespēju laboties un resocializēties. Protams, skaisti vārdi, bet kāda jēga cilvēkam laboties, censties analizēt un izprast savas rīcības negatīvās sekas, ja zināms, ka cilvēks nekad nevarēs izmantot savas jauniegūtās sociālās prasmes. Vienīgā saprātīgā doma, kas varētu apmeklēt cilvēku, kas ir ieslodzīts uz mūžu, ir dabūt kādas apreibinošas vielas, atrast kādu citu ieslodzīto, lai izklaidētos dušā, vai vienkārši padarīt sev galu. Noteikti noziedznieka dienas kārtībā nav sevis mocīšana, nozieguma analīze no morālo normu viedokļa vai nožēla. Diez vai persona, kas nogalinājusi 10 cilvēkus, kādreiz spēs pa īstam nožēlot un vai nožēla mums vispār ir vajadzīga.

Ņemot vērā, ka sabiedrībai ir jāuztur šie radījumi, pie tam, labi tos apsargājot, domāju, ka lietderīgi būtu notiesātos uz mūžu iesaistīt jaunu medikamentu testēšanā vai kādos bīstamos darbos, jo vismaz tādā veidā cilvēki spētu atlīdzināt upurim un saibiedrībai kopumā nodarīto kaitējumu. Citādāk sanāk, ka viņu dzīves apstākļi, kaut arī viņi pastrādājūši briesmīgas lietas, ir daudz labāki, nekā, piemēram, Latvijas pensionāriem, kuriem jāizšķiras, vai šomēnesi pirkt zāles vai maizi.

No otras puses, varbūt lietderīgi apspriest domu par to, ka nepieciešms atgriest tādu soda mēru, kā nāves sods, jo tādā gadījumā sabiedrībai nevajadzētu uzturēt teroristus, slepkavas, izvarotājus vai spiegus, jo daudzās valstīs tāds soda mērs eksistē.

Naksts klubs Venecuēlas cietumā


Dažādos ārzemju mēdijos izskanēja ziņa, ka Venecuēlā atvērts nakts klubs cietumā uz kādas salas. Sieviešu striptīzdejotāju vietā vīrieši, alkohols, apgaismojums, dejas un kluba atmosfēra. Domāju, ka cietumam tā būs laba ieņēmuma pozīcija, jo ar cietuma sardzi jādalās, lai netraucētu. Ņemot vērā, ka Latiņamērikā izplatīts cietumu modelis, kad tā iemītnieki dzīvo autonomu dzīvi un cietuma sardze uzrauga vienīgi to, lai neviens netiktu ārā. Domāju, ka cietumi tajās valstīs attīstīsies vēl tālāk. Iespējams Latvijā arī vajadzētu ieviest kādu citādāku modeli cietumos, nekā tas ir pašlaik.