Par ko gan vēl šajās aukstajās un piesnigušās dienās varam sapņot? Jā, tieši tā, sapņojam par siltumu un dienvidiem, par Portugāli, Spāniju, Itāliju un Grieķiju, kā arī Taizemi, Indonēziju un Maldīvu salām. Diemžēl, strādājot, sapņi paliek tikai sapņi, bet skaudrā patiesība uzrodas atverot acis. Tāpēc arī mans dzejolis tieši par to.
Sapņojot par siltumu
Nav prieka mūsu zemē atrast
Kad visur sniegs uz zemes guļ
Tik mokas citos varam saprast
Aiz rokas sals bez miņas tur
Skaista doma sirdi kvēli silda
Kad tālā zeme sapnī uzrodas
Tā cieši tur un stipri tirda
Lai ceļš uz tveici atrodas
Sēžot krēslā lielā mīkstā
Smaids reizēm sejā parādās
Jāuzvar reiz cīņa sīvā
Lai visi palicēji atvadās
Klusi sēdi lidmašīnas vrakā
Un lidot projām nesanāk
Atceries kad laime saujā
Bija tuvu it kā pasakā
Atver acis atkal skaudrais darbs
Izgaist siltā smilšu mirāža
Laiks aiz loga mūžam skarbs
Stiklam uzzied bieza vitrāža
sarkanakmens 