Aiz čaulas


Aiz čaulas 

Ārpusē stipri kā olas čaula

Āriene staro un spīd

Itkā ar ogām pulna sauja

Laimes grozus varm mēs pīt

Ripojot katru dienu gar malu

Kājas reizēm nemanot tirpst

Aiz domām par baltu mākoņu salu

Bailes un šaubas iekšienē mirst

Bet atliek uz zemi nejauši nokrist

Kad no plaisas dzeltenums līst

Iekšiejo pasauli lauskās sasist

Redzot kā vāzē narcises vīst

Pārējās olas priecājās naski

Jo veselas savu vājumu slēpj

Mazos kritumus atceras laiski

Par kritušiem gārdi tik smej.

Advertisements