Bezdarbnieka pabalsta samazināšana


Šodien ziņās parādījās informācija, ka Labklājības ministrija plāno iniciēt grozījumus tiesību aktos, lai samazinātu laika periodu, kurā tiks izmaksāts bezdarbnieka pabalsts. Uz šī piemēra īsi parādīšu kā darbojās sistēma, kas ļaut atbildēt uz jautājumu, kāpēc Latvijas ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm.

Pašlaik bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts kā 50% no vidējās izpeļņas, ja darba stāž ir līdz 10 gadiem. Pabalsts tiek maksāts 9 mēnešus. Paskaitīsim visu uz piemēra, ja vidējā izpeļņa ir 1000 EUR. Sāksim ar to, ka cilvēkam reiz ir iestājies sociālās apdrošināšanas gadījums, par ko viņš vairākus gadus, piemēram, trīs. Katru mēnesi tika maksāts 35,09% no savas bruto algas, kas būtu 492.83 EUR mēnesī. Par 36 mēnešiem cilvēks sociālās apdrošināsanas fondā būs iemaksājis 17 741.88 EUR. Tagad skatāmies cik šis cilvēks saņems atpakaļ no valsts bezdarba gadījumā, ja tiek izmantots viss periods. Pirmie trīs mēneši 50% no vidējās izpeļņas – 500 EUR katru mēneši, otros trīs mēnešus 75% no 500 EUR, kas ir 375 EUR un pēdējos trīs mēnešus 50% no piešķirtā pabalsta, kas ir 250 EUR. Sanāk kopā no apdrošīnāšanas sistēmas tiks izmaksāti 3375 EUR. Sanāk, ka valsts apdrošināšanas sistēma jūs “apčakarē” šajā gadījumā par 14 366.88 EUR.

Piedāvātie grozījumi paredz šādu kārtību, pirmo divus mēnešu 500 EUR, otros divus mēnešus 375 EUR, trešos divus mēnešus 250 EUR un pēdējos divus mēnešus 225 EUR. Sanāk kopā no apdrošīnāšanas sistēmas tiks izmaksāti 2700 EUR. Sanāk, ka valsts apdrošināšanas sistēma jūs “apčakarē” šajā gadījumā par 15 041.88 EUR, kas ir par 675 EUR vairāk.

Protams, var teikt, ka daļa aiziet pensijai, līdz kurai lielāka daļa cilvēku neizdzīvos, ņemot vērā medicīnas aprūpes pieejamību un zāļu dārdzību, protams, var teikt, ka lielākā daļa aizies maternitātes pabalstam, no kura ekonomiskā atdeve būs labi ja pēc 23 gadiem, ja piedzimušais bērns neaizbrauks prom labākas dzīves meklējumos. Viss iepriekšminētais ir ļoti nesaistošs konkrētam indivīdam. Ja skatāmies vēsi, atmetot altruismu un pašziedošanos, valsts sociālās apdrošināšanas sistēma ir izveidota tādā veidā, ka izdevīgāk ir nemaksāt šo iemaksu un saņemt naudu aploksnē, jo cilvēks no sistēmas nesaņem i ceturto daļu no ieguldītā, savukārt, lai saņemtu tos grašus, kas pienākās, ir jāpiedzīvo pazemojums un jāiziet cauri lielam birokrātiskam aparātam. Uzskatu, ka bezdarba apdrošināšanu ir jāatdot privātajam biznesam tāpat kā OCTA, jo tur ir zemākas administratīvās izmaksas un konkurences apstākļos, būtu mazākas apdrošināšanas prēmijas un lielākas izmaksas.

Lūk arī ar skaitļiem tika demonstrēts, kāpēc aploķšņu algas ir tik populāras Latvijā un kāpēc mēs esam tik sliktā ekonomiskā stāvoklī. Viennozīmīgi tas nav ne tuvu vienīgais iemesls, bet noteikti viens no lielākajiem, tāpēc ka padara darba spēka izmaksas milzīgas, bet labumu no samaksātās naudas gandrīz nekādu. Sanāk, ka Latvijā ir elite, kas veiksmīgi paverdzinājusi cilvēkus, spiež no viņiem visu ko vien iespējams izspiest, pretīm neko nedot, bet visu ietaupīto naudu samērā viegli iztērē deputātu un augstākās ierēdniecības pabalstos un pensijās, bet, ja ļoti vajag nozagt, tad kā 2008. gadā, ieskaita visu fonda naudu valsts budžetā un atdot baņķieriem.

Ceru, ka kāds uzrakstīs pieteikumu LR Satversmes tiesā, ja šī tiesību norma tiks pieņemta.

Advertisements

Krīze ar jauniešu bezdarbu


Īsas pārdomas kāpēc Eiropā tik spēcīgs bezdarbs tieši starp jauniešiem. Vēlos dalīties domās, kādi iemesli un kādi risinājumi būtu jāpiemēro, lai šo problēmu risinātu. Kā vienmēr atruna, ka neizmantoju statistiku un grāmatas tādu problēmu risinājumu meklēšanā. Domu gaita ir brīva un nepamatota ar izstrādātiem mehānismiem.

Agrāk arī pastāvēja problēmas, kad jauns cilvēks beidzot mācību iestādi nevarēja atrast nodarbi un peļņas iespējas. Pirms pasaules kariem sabiedrība bija pietiekami noslāņota un mirstība pietiekami liela, lai šī problēma izšķīstu kārtu un šķiru slāņos, kā arī zemākas kvalitātes mediciniskā aprūpe darīja savu melno darbo. Agrāk, ja arī radijās bezdarba problēmas un ekonomiskās krīzes, risinājums bija vienkārš-karš. Jauniešus sauca karadienestā un lodes efektīvi dzēsa ārā valsts ekonomikai lieko slogu, kā arī samazināja neapmierinātā pūļa kapacitāti. Tādā veidā varēja vienu lieku paaudzi izņemt no apgrozījuma, jo cilvēki nepaspēj tik ātri novecot, lai viņus spētu nomainīt jaunie kadri. Līdz ar to problēma definējama šādi: mums ir lieka paaudze-mēs.

Kādi varētu būt risinājumi Eiropā? Es redzu risinājumu tikai vienu, izplesties, jo esam izglītotāki un grudrāki nekā pārējās pasaules daļas cilvēki. Eiropa dominē, kas nav jāpierāda un jāargumentē. Mums jābrauc uz Āfriku, Āziju un Latīņamēriku, lai tur ieņemtu vēl joprojām brīvās nišas un izkonkurētu turienes strādniekus. Piemēram, Brazīlija varākus gadus pēc kārtas attīstās un tai nepieciešami inženieri, arhitekti, ārsti utt. Naudas ziņā algas nemaz nav tik niecīgas, lai tur nevarētu labi dzīvot un mums ir lielākas iespējas tur attīstīties, jo tur ekonomika iet uz augšu un šādos apstākļos vieglāk dzīvot.

Līdz ar to jāizteno to, ko mēģināja darīt krustneši, Francija un Anglija, paplašināt šauro eksistences pasauli.