Kā kļūt bagātam?


Daudzos raidījumos, filmās, grāmatās un sarunās cilvēki stāsta kā kļūt bagātam. Citi piedāvā investīcijas, citi izglītību, citi nestandarta biznesa projektus vai savādākas metodes un stratēģijas. Šoreiz uzrakstīšu pārdomas par to, kā kļūt bagātam un vai vispār tas ir iespējams.

Bieži varam dzirdēt, ka cilvēka mērķis ir kļūt bagātam. Tikai reti kurš iedomājās pajautāt, cik tas ir bagāts? Vai tūkstotis eiro uz konta ir bagāts, vai miljons, bet varbūt miljards? Bagātība ir tikai un vienīgi galvā, jo bagāts nozīmē lielāku naudas daudzumu nekā otram salīdzinājuma objektam. Piemēram, cilvēks, kuram uz konta ir tūkstotis eiro, noteikti ir bagāts attiecībā pret ubagu, kuram lielākā naudas summa kabatā ir divdesmit eiro. Tāpat arī miljons eiro ir vesela bagātība attiecībā pret to, kuram ir tūkstotis un tā tālāk. Otrs kritērijs, lai noteiktu bagātības līmenis, ir vajadzību apmierināšana. Vienam, lai uzturētu ierasto dzīves līmeni vajag tūkstoti eiro mēnesī citam miljonu un abi būs bagāti, ja viņu rīcībā būs nepieciešamā naudas summa. Šeit varam izdarīt secinājumu, lai kļūtu bagātam, sākumā nevajag sevi salīdzināt ar citiem cilvēkiem un pēc tam jāorganizē ienākumu apjoms, lai apmierinātu visas savas vajadzības, kā arī vajadzības jāpielīdzina ienākumu apjomam.

Ko darīt, ja vēlaties palielināt savus ienākumus, ja ir pieaugušas vajadzības vai arī satikāt cilvēkus, kuriem ir stipri lielāki ienākumu un jūs vēlaties, tā teikt, nonākt jaunā ienākumu līmenī? Kur rodas vajadzība, tur pēc tirgus likumiem rodas piedāvājums to apmierināt. Pirmā doma cilvēkam rodas par izglītību, lai nopelnītu naudu, vajag izglītoties, palielināt savu kvalifikāciju un zināšanas. Šeit apbēdināšu, atšķirībā no skaistām grāmatām par personīgo izaugsmi, patiesībā izglītības līmenis un ienākumi nav saistīti. Piemēram, jūs varat būt ar augstāko izglītību sociālās aprūpes jomā. Uzrakstīt vairumu zinātnisko rakstu un strādāt sociālās aprūpes centrā. Jūsu izglītība šajā jomā būs ļoti augsta salīdzinājumā ar cilvēku, kurš ir pabeidzis deviņas klases un knapi māk lasīt un rakstīt paplašinātus teikumus ar divdabja teicieniem. Bet šis mazizglītotais cilvēks brauks katru gadu peļņā uz Norvēģijas zvejas kuģa jūrā un pelnīs desmit reizes lielāku algu nekā sociālās aprūpes darbinieks ar augstāko izglītību. Tādu piemēru ir daudz, kas pierāda, ka izglītībai nav būtiskas nozīmes jūsu labklājībai. Pēc būtības izglītība ir cilvēku grupas izvēle, kurā jūs vēlaties pavadīt savu laiku.

Otrā doma, ko izplata gan augstskolās, kad daudzās reklāmās, lai palielinātu savus ienākumus ir jāinvestē. Šeit apbēdināšu visus ar to, ka investīcijas ir tāds pats māns kā izglītība. Piemēram, jums ir iekrājumi, kurus jūs plānojat investēt akcijās. Pirmais, akciju vērtība var vienā brīdī nokrist un apēst, piemēram, pusi jūsu investētās naudas. Otrais, papildus tam lielu daļu apēdīs brokeris ar dažāda veida komisijām, papildus tam valūtu kurss svārstās, un nodokļi ir jāmaksā, kā rezultātā, ieguldot, piemēram, desmit tūkstošus eiro, labi, ja pēc pāris gadiem vienu tūkstoti varēsiet dabūt atpakaļ. Līdz ar to šo domu arī jāatmet pēc iespējas ātrāk, jo tā nesīs jums tikai finansiālus zaudējumu, bet uz jūsu vajadzības pēc ienākumu palielināšanas pelnīs dažādu investīciju kursu vadītāji, brokeri un iegūs nodokļu administrācija. Jūs šajā shēmā esat slaucamās govs lomā. Atceraties, patiesi ienesīgas akcijas nav publiskā pārdošanā.

Trešā doma ir atrast papildus darbu. Īstermiņā šāds risinājums var atnest lielākus naudas līdzekļus. Tomēr ilgtermiņā pārslodzes un atpūtas iztrūkums atspoguļosies veselības problēmās un rezultātā visa nopelnītā nauda vai pat lielākas naudas summas aizies veselības ārstēšanai un uzlabošanai, kā arī darba spējas samazināšanās nākotnē traucēs jums gūt pat tik lielus ienākumus, kādi bija pirms papildus darba atrašanas.

Vēls viens aspekts, kas jāņem vērā, ir mīts par to, ka kādreiz paveiksies un radīsies iespēja būtiski palielināt savu naudas apjomu. Pašlaik, kad ir attīstījušies neskaitāmi mediji un sociālie tīkli, nepārtraukti iespējams vērot bagātus un veiksmīgus cilvēkus, sekot līdzi miljardieriem un dažādu nozaru zvaigznēm. Jāatceras, ka šie cilvēki ir labākais pierādījums tam, ka jūs nekad nebūsiet tāds cilvēks. Kas ir ļoti bagāti cilvēki? Tās ir sistēmas kļūdas jeb izdzīvojošo kļūdas. Skatāmies vienkārši, no simts tūkstošiem cilvēku, kuri dzīvo parastu dzīvi ar mēreniem ienākumiem, vienam dažādu iedzimtu īpašību dēļ izdodas kļūt veiksmīgākam un bagātākam. Visi mediji un sociālie tīkli fokusējās uz šo vienu cilvēku, nevis uz pārējiem, kā rezultātā rodas iespaids, ka visi ir veiksmīgi un bagāti. Pie tam, dažādu industriju darbinieki, izglītības, izklaides, mediji propagandē ideju, ka iemesls, kāpēc neesi bagāts, ir tikai tava vaina. Tu visu varēsi, ja pieliksi pietiekami daudz pūles. Kāpēc tā ir ilūzija un apmāns? Ja cilvēks ir piedzimis ar mazām kājām, viņš nekad nevarēs skriet sprintu profesionālās sacensībās. Ja cilvēks ir piedzimis ar mazu augumu, viņš nekad nekļūs par basketbola zvaigzni, ja cilvēks ir piedzimis ar vidējām prāta spējām, viņš nekad nekļūs par izcilu uzņēmēju vai matemātiķi. Savukārt, ja cilvēks notic, ka viņš to ir spējīgs izdarīt un tiecas uz mērķa sasniegšanu, jo vairāk viņš ieguldīs, jo lielāka vilšanās un pārdzīvojums sekos, kad atnāks apziņa par iepriekšminētajiem faktiem. Tāpēc labākais veids kā dzīvot ir apzināties savas spējas un nesapņot par to, kas pat teorētiski nevar piepildīties.

Secinājums ir viens, ja jums ir kaut kādi ienākumi, piemēram, no algota darba, tad visdrīzāk tā arī ir tā summa, ko jūs ar savām spējām varat nopelnīt. Vai ir vērts censties pārlēkt pāri savai galvai un pelnīt vairāk, patiesībā nav, jo rezultātā jūs tik un tā nonāksiet pie izejas punkta, iztērējot lieki laik un citus resursus. Nevajag aizmirst par iedzimtību un fizioloģiskām spējām, kurām ir noteicoša loma jūs panākumiem. Tāpat atceraties par izdzīvojošā kļūdu un to, ka bagātība ir nevis naudas daudzumā, bet apziņā, ka naudas ir pietiekoši, lai apmierinātu savas vajadzības.

Labklājības novērtējums – bagātība


money_pot_01

Šodien nedaudz par skaitļiem. Mēs visi biežāk vai retāk aizdomājamies, cik tad patiesībā bagāti esam un cik naudas vajag, lai būtu bagāts. Šis raksts būs pilns ar datiem.

Aiz gara laika, kura patiesībā man ir ļoti maz, nolēmu palasīt Šveices bankas Credit Suisse pētījumu par pasaules labklājību. Ja kādam interesē, tad šeit būs saite:

http://publications.credit-suisse.com/tasks/render/file/index.cfm?fileid=AD6F2B43-B17B-345E-E20A1A254A3E24A5

Lai atbildētu uz jautājumu, cik naudas vajag, lai cilvēks būtu bagāts, tad šeit būs skaitļi pārdomām: lai 2016. gadā būtu starp 50% pasaules iedzīvotājiem, kas ierindojas labklājības topa augšgalī, jums bija nepieciešami 2 220 USD aktīvu, tas verēja būt vai nu uzkrājums, vai nekustamais īpašums, es pieņemu arī ienākumi. Prieks, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji kvalificējās 50% bagātāko zemes lodes iedzīvotāju grupā. 2016. gadā, lai piederētu pie 10% visbagātākajiem cilvēkiem uz pasaules, jums bija nepieciešami 71 560 USD, ja jums bija iepriekšminētā summa, tad apsveicu, jūs esat iekšā. Un visbeidzot, lai piederētu pie 1% iedzīvotāju, kas ir visbagātākie uz pasaules, jums vajadzēja 744 400 USD. Lūk arī atbilde uz to, cik naudas vajag, lai būtu bagāts.

Ņemot vērā augtāk uzrakstīto, varam paskatīties, kur atrodas Latvija. 48,5% no pieaugšajiem Latvijā ir aktīvi zem 10 000 USD, 48,6 % aktīvi ir starp 10 000 – 100 000 USD un tikai 2.8% aktīvi ir 100 000 – 1 000 000 USD, bet 0,1% ir virs 1 000 000 USD. Salīdzinājumā Luksemburgai, kas ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, attiecība ir 20% kategorijā zem 10 000 USD, 24% kategorijā 10 000 – 100 000 USD, 51,6% starp 100 000 – 1 000 000 USD un 4,4% virs  1 000 000 USD. Lūk uz Luksemburgas proporcijām mums arī ir jātiecās, neredzu jēgu skatīties uz Igauniju, kā tas ir populāri pēdējā laikā, jo jāskatās ir uz kaut ko augstu, nevis jāmīņājās uz vietas.

Runājot par bagātību, jāatzīmē viens ļoti sens teiciens, ka bagāts ir tas, kuram pietiek, nevis tas, kuram ir daudz, bet visu laiku vajag vairāk.