Augstāk tālāk stiprāk


Šodiena ir kārtējā, nu jau pavasara diena un man ir uznācis garstāvoklis kaut ko savā nodabā parakstīt blogā, lai lasītāji varētu paskatīties uz pasauli no kārtējā jaunā leņķa. Zinu, ka daudziem patīk lasīt pārdomas, jo tieši tajās slēpjās dažādas dzīves patiesības, emocijas un arī maldība. Atceros, ka sporta laukumā agrāk tika rakstīti vārdi: Augstāk, tālāk, stiprāk. Reizēm šie vārdi bija attēloti citādākā kārtībā, bet jēga palika tā pati.

Augstāk. Mēs visi nepārtraukti tiecamies uz augšu, uz mūsu izfantazēto un par pareizu noteikto virsotni, no kuras mēs vēlamies raudzīties uz apkārtējo pasauli un teikt, ka zem mums ir visi, bet virs mums nav neviena. Es tajā skaitā vienmēr virzos uz augšu, lai nu kāds jautājums tas būtu, kaut arī reizēm saniedzot vienu virsotni, saproti, ka tā īstā bija blakus.

Tālāk. Virzamies uz priekšu un bēgam no savas pagātnes. Dzēšam un cenšamies aizmirst neveiklus brīžus un no distances atcerēties spožās dzīves uzvaras, kaut arī tieši negatīvie brīži mūs ir visvairāk mācījuši, bet uzvara vienīgi apreibināja, ļaujot ticēt ka esam labākie un stāvam uz visaugstākās virsotnes.

Stiprāk. Katru dienu pavadām ar mērķi būt stiprākiem par savu vakardienas es. Reizēm tas ļoti labi izdodas, bet reizēm tieši otrādi, saprotam, ka tas labais un pareizas cilvēks spogulī bija vakar, bet šodien priekšā uz tevi skatās slinkais un miegainais es.

Patiesībā, dzīve ir daudz sarežģītāka par trīs vienkāršiem vārdiem. Tikai ar laiku mēs saprotam, ka lidojot aizvien augstāk, nākas sāpīgāk krist, dodoties tālāk, sanāk mērot garāku ceļu, lai atgrieztos un padarot sevi stirprāku, mēs aizmirstam, kā ir būt vajiem un kļūstam skarbāki un augstprātīgāki.