Kas ir vienlīdzība?


Nemaz tik senā pagātnē, cilvēki zem komunistiskajiem lozungiem cīnijās par vienlīdzību mantiskā izpratnē. Diemžēl tas eksperiments beidzās ar pilnīgu fiasko, kuru izjūtam arī mēs un izjutīsim vēl ļoti ilgu laiku. Presē un no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem nepārtraukti dzirdam, ka Latvijā ir vajadzīga vienlīdzība, viens likums un viena taisnība visiem. Bet, kas patiesībā ir vienlīdzība un, kāpēc šo vārdu bieži lieto nepareizi.

Daudzi vienlīdzību uztver kā vienlīdzīgs mantas vai naudas apjoms visiem. Piemēram, cilvēks jutīsies vienlīdzīgs, ja viņam būs tik pat dārgs auto, kāds viņa kaimiņam. Vēl populārs vienlīdzības traktējums ir tāds, ka cilvēkam visi ir parādā un viņam uz visu ir tiesības, bet, kad tam pašam cilvēkam jāpilda kaut kādas saistības, tad tas cilvēks saka, ka ir pārkāptas viņa tiesības uz vienlīdzību un pret viņu izturas netaisnīgi.

Patiesībā vienlīdzība sabiedrībā ir kaut kas pa visam cits. Pilnīgi atšķirīgs no daudzu cilvēku sadzīviskās izpratnes. Lai izprasti, kas ir vienlīdzība, jāpaskatās defenīcija: vienlīdzīgs ir tāds, kam ir vienādas tiesības ar citiem.

Lai būtu vienlīdzība, ir jābūt pieejamiem resursiem, kas nozīmē, ka vienlīdzīga sabiedrība būs tāda, kas dod iespēju jebkuram sabiedrības loceklim caur mācībām un darbu un papildus piepūli piekļūt pie jebkura sabiedrības resursa. Šajā gadījumā prioritāras ir cilvēka spējas un piepūle, nevis sākotnējs stāvoklis sabiedrībā, ko vinām, piemēram, nodrošina ietekmīgi vecāki vai draugi. Viens no vienlīdzības stūrakmeņiem ir katra cilvēka pieeja kvalitatīvai izglītībai, jo nevar rasties ģeniji, kas maina pasauli, ja viņi nav izglītoti, piemēram, revolucionārus atklājumus bioķīmijā vai medicīnā nevar veikt cilvēks ar 9 klašu izglītību. Latvijā, starp citu, pieeja izglītībai ir ļoti augsta un atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm, pie mums praktiski jebkurš garīgi un fiziski vesels cilvēks var iegūt augstāko izglītību, atšķirībā, piemēram, no Indijas.

Vēl svarīgs vienlīdzības kritērijs ir piekļuve tiesu sistēmai un tiesu sistēmas spēja pieņemt uz tiesisko regulējumu balstītu likumīgu un taisnīgu lēmumu. Nevar būt vienlīdzība sabiedrībā, ja kāds var izmantot tiesu sistēmu, bet citam tā nav pieejama, vai arī tiesa, jau sākotnēji zina kura puse vienalga uzvarēs.

Apkopojot augstāk minēto, redzam, ka vienlīdzība nav īpašumā esošās mantas daudzums salīdzinājumā ar citiem, bet gan vienādas iespējas visiem, neatkarīgi no cilvēka materiālā stāvokļa. Tikai esot spēcīgai vienlīdzībai sabiedrībā, efektīvi attīstīsies ekonomika, un priekšplānā visos amatos izvirzīsies vistalantīgākie un spējīgākie, jo pastāvēs vienāda konkurence starp visiem sabiedrības locekļiem, tādējādi būtiski paaugstinot kvalitāti visās dzīves sfērās.

Advertisements

Evolūcija mainīgajā pasaulē


fut_city

Svētdienas tēmai jābūt interesantai un raisošai tikai un vienīgi pozitivas emocijas un pārdomas. Papildus tam, jāņem vērā, ka ir Adventa un šim laikam ir raksturīgs klusums sveču gaismā. Tāpēc nolēmu uzrakstīt īsi savas pārdomas par cilvēka evolūciju. Protams, ka šis jautājums var tikt apskatīts vairākās plaknēs, gan no bioloģiskā, gan psiholoģiskā, gan tehnoloģiskā skatu punkta un protams šeit paveras ļoti plašas diskusijas filosofiem. Apspriežot šo tēmu, nevar būt pareizu vai nepareizu domu, bet var būt tikai argumentēts un labāk argumentēts viedoklis.

Pasaule nemitīgi mainās. Katru simtgadi mēs fiksējam izmaiņas temperatūrā, gaisa sastāvā, radiācijas fonā un klimatā kopumā. Šīs lietas ir globālas un pastāv daudzas diskusijas par to, vai pārmaiņas ietekmē cilvēks, vai tām ir ciklisks raksturs. Katru gadu mums pieaug informācijas apjoms, jo viens ziņu portāls nedēļas laikā publicē lielāku informācijas apjomu, nekā 200 gadus atpakaļ lauku iedzīvotājam bija pieejams visas dzīves laikā. Mums attīstās sports un nav iedomājams, ka mūsdienīgs cilvēks, kurš pārstāv vidusšķiru, neapmeklētu regulāri kādu sporta nodarbību vai sporta zāli. Mūsu apkārtējā vide nepārtraukti mainās parādoties jaunām tehnoloģijām. Mēs lietojam zāles, kas nodrošina ātrāku ārstēšanos un slīmības, kas vēl 60 gadus atpakaļ bija nāvīgas, tagad ārstējamas pāris nedēļu vai mēnešu laikā, bet daudzas slimības ir izzudušas vispār. Mobilie telefoni un datori, pārtikas piedevas un dažādi apdares materiāli, viss maina mūsu dzīvi un mūs pašus.

Viss augstāk aprakstītais neapšaubāmi mana cilvēku, gan tā smadzeņu darbību, gan fizioloģisko attīstību. Šeit rodas filosofisks jautājums, vai mēs pielāgojamies un evolucionējam, lai izdzīvotu, vai arī cilvēki sāk noteikt evolūcijas ceļu paši. Piemēram, vairākām paaudzēm rakstot daudz tekta, izmantojot klaviatūru vai skārienjūtīgu ekrānu, var attīstīties garāki pirksti, vai arī lietojot datoru, cilvēka acis var evolucionēt un kļūt lielākas, vai tieši otrādi mazākas. Svarīgākais šeit ir jautājums, vai mēs paši esam spējīgi radīt tādu vidi, kurā mēs velamies evolucionēt. Vai cilvēks, kurš dzīvoja 10 000 gadus atpakaļ un mūsdienu cilvēks ir viena un tā pati būtne, visdrīzāk nē. Un šeit diskusijām ir atvērts jautājums – kapēc?

Vēl viena lieta, kas var būtiski ietekmēt cilvēka evolūciju, ir bioinžinierija, kas tuvākajā laikā ļaus cilvēkiem modificēt cilvēka DNS, ļaujot vecākiem izvēlēties, piemēram, kādā krāsā būs bērna acis vai mati. Ar bioinžinieriju būs iespējams radīt super cilvēku, kurš neslimos, būs ļoti spēcīgs un ar augstu intelekta līmeni. Šeit diskusijai ir atvērts jautājums – vai cilvēks sāks kontrolēt evolūciju? Šajā gadījumā mums būs jāpārskata cilvēka loma dabā un varbūt jāpārraksta Bībeli, liekot dieva vietā bioinžinierus.

Nobeigumam vēlos pateikt savu viedokli par augstāk aprakstīto, nav svarīgi vai evolūcija notiks dabīgi, vai arī cilvēks iemācīsies to kontrolē, svarīgākais ir tas, ka pasaule mainās ļoti strauji un mums ir jāpierod, ka jaunas un mums nepazīstamais nāks ar vien lielākā kvantumā un visdrīzāk radīs mūsos pretreakciju, kā pret visu jauno un mums nezināmo, tomēr no nākotnes mēs nevar aizbēgt un no tās arī nevajag bēgt, bet tieši otrādi apgūt jaunās iespējas un iemacīties tās izmantot sadzīves uzlabošanai. Galu galā dzīvojam ar mērķi, nodzīvot savu dzīvi pēc iespējas interesantāk.