Izglītība Latvijā – arodizglītība


oft

Iepriekš par izglītību esmu jau rakstījis un šajā reizē apskatīšu arodizglītību pretstatā vispārējai izglītībai, kontekstā ar nesen viena politiķa teikto, ka lielākā daļa bērnu izvēlas stāties vispārējās izglītības mācību iestādēs nevis arodskolās.

Sākumā jāuzraksta, ka pamatskola, kas nodrošina vispārējās pamatizglītības iegūšanu visiem bērniem ir obligāta un tā parasti tiek nodrošināta vispārējā kārtībā, ko nosaka izglītību regulējošie tiesību akti. Pēc devītās klases skolniekam ir iespēja izvēlēties, kur stāties, piemēram, tehnikumā, kas ir profesionālā vidējā izglītība, kas ilgst četrus gadus, arodskolā, kas ilgst trīs gadus vai vidusskolā, kur cilvēks iegūst vispārējo vidējo izglītību, kas ilgst trīs gadus. Ja par vidusskolu viss ir skaidrs, tad, apskatoties arodskolā piedāvātās mācību programmas, redzams, ka tās ir metināšana, lietvedība, metālapstrāde un programmēšana (sk. 3. Rīgas arodskola).

Lietvedis. Valsts ir akreditējusi iepriekšminēto izglītības programmu, līdz ar to valsts ir noteikusi, ka lietvedim var būt vidējā izglītība pluss viens gads arodskolā, kas nav pielīdzināms augstākājai izglītībai. Paskatamies Latvijas Vēstnesī publicēto sludinājumu lietveža amatam (LV 15.06.2016., Nr. 115 (5687)), kur valsts iestāde – Būvniecības valsts kontroles birojs lietvedim izvirza prasību, pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnē, komerczinībās, tiesību zinātnē vai līdzvērtīgi. Līdz ar to pati valsts, jo valsts pārvalde ir vienota, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, izvirza lietvedžiem prasības, kas netiek izpildītas, ja cilvēks ir pabeidzis valsts akreditētu mācību programmu – lietvedis, kādā no arodskolām.

Programmētājs. Šo piemēru aprakstu joka pēc, jo pēc loģikas, nevar būt labs programmētājs, kam nav zināšanas augstākajā matemātikā, savukārt arodskola to nodrošina. Skatoties, piemēram, cv.lv vakances prasības IT speciālistiem, kur zem kategorijas šajā mājas lapā arī tiek izvietoti sludinājumi par programmēšanu, tiek izvirzīta prasība QA engineer amatam, Higher education, preferably in IT, kā arī redzams no sludinājuma teksta, obligātas angļu valodas zināšanas.

Līdz ar to bez augstākās izglītības, tikai ar arodskolas izglītību, darbu atrast pēc profesijas praktiski nav iespējams. Komentējot metinātājus un metālapstrādi, šajās nozares darba devējs bieži neprasa izglītību, bet noteiktas prasmes, līdz ar to, ja vectēva garāžā ir apgūta metināšana, tad var veiksmīgi strādāt arī bez izglītības apliecinoša dokumenta.

Noslēgumā, ko ar visu augstāk minēto es vēlos pavēstīt, pirmkārt, arodizglītība izskatās pašlaik pēc naudas apgūšanas shēmas un notiek sistēmas pašatražošana, kas nav saistīta ar reālo darba tirgu, tajā skaitā, arī valsts sektorā, otrkārt, ne jau bērni vai to vecāki ir vainīgi, ka pēc arodskolām nav liels pieprasījums, bet gan valsts (ieskaitot pašvaldības) nav radījusi konkurētspējīgu un efektīvu produktu, kas saucas, mācību programma, kas nodrošinātu tās beidzējiem reālu, nevis izdomātu, iespēju piedāvāt savas prasmes darba tirgū un būt pieprasītiem darba tirgū. Pašlaik Latvijā ir šādi apstākļi, ja vēlies strādāt ērtā birojā, ar izglītotiem kolēģiem, patīkamu darba atmosfēru, saņemt labu algu un būt pārliecinātam par rītdienu, augstākā izglītība ir nepieciešama, jo, kaut arī, ar augstāko izglītību cilvēki bieži veic zemāk kvalificētus darbus, tik un tā bez augstākās izglītības darbā neviens cilvēku ņemt nevēlēsies. To apstiprina, gan privātajs sektors, gan valsts sektors.

Pie mūsu pašreizējās situācijas, arodizglītību varētu likvidēt un neviens to pat nepamanītu, līdz ar to reformas tiešām ir nepieciešamas un arī darbs ar sabiedrības izglītošanu kopumā par arodizglītību ir jāorganizē tādā veidā, lai darba devējam būtu skaidrs, kādu darbinieku ar arodizglītību viņš var iegūt, jo ļoti iespējams, ka sludinajumos izvirzītās amata prasības ir nepamatoti augstas, bet šo situāciju vajag pētīt, kas pašlaik netiek darīts. Papildus ir jāveic revīzija, vai tie paši metinātāji un metāla apstrādātāji netiek gatavoti ārzemju tirgiem un mēs kā sabiedrība nemaksājam par savu nākotnes konkurentu izglītību, kas naudu pelnīs, piemēram, Zviedrijas ekonomikai, tas arī ir jāpēta, kas pašlaik netiek darīts.

Advertisements