Nebeidzamās mokas


Daudzas cilvēka kaites rodas no sēdēšanas un mazkustīga dzīves veida. Cilvēki nepārtraukti strādā, jo nevar atļauties to nedarīt, lai nezaudētu esošo labklājības līmeni. Mēs paverdzinām dzīvniekus, turot tos mokošos apstākļos no dzīves sākuma līdz beigām, lai rezultātā no tiem izspiestu visus dzīvības resursus vai tos apēstu. Dažāda veida pandēmijas, no holēras un mēra līdz gripai un koronavīrusam izmanto mūsu ķermeņus, lai vairotos un saslimdinātu citus cilvēkus. Kāpēc tas tā notiek un kas cilvēku vēsturē aizgāja pa nepareizām sliedēm, ka esam nonākuši līdz šādam stāvoklim. Šoreiz nelielas pārdomas par pagātni un tagadni.

Akmens laikmetā un arī vēlāk līdz sākās agrārā revolūcija, cilvēku dzīve bija samērā noslēgta viņa grupā. Cilvēki, protams, komunicēja ar citiem cilvēkiem, ārpus savas cilts vai mazākas grupas, bet tas notika gaužām reti. Pašas ciltis vai grupas bija mazas. Cilvēki neturēja pie sevis lopus un vienīgā saskarsme ar dzīvniekiem bija medību laikā. Rezultātā nekāda veida slimības nevarēja plaši izplatīties, tādas slimības kā gripa, mēris vai koronavīrusi vienkārši starp cilvēkiem nebija, jo nebija pietiekams cilvēku blīvums, lai tās varētu izplatīties, kā arī toreiz vēl nebija notikusi transmisija no dzīvniekiem uz cilvēkiem, iepriekšminēto iemeslu dēļ.

Pirms agrārās revolūcijas, cilvēkam vajadzēja vairāk prasmju un zināšanu, lai nodrošinātu savu un grupas izdzīvošanu. Cilvēks nemitīgi pārvietojās, lai meklētu resursus. Papildus tam, cilvēki jau no dzimšanas gājuši cauri ģenētiskai atlasei, kad vārgus vai kroplus bērnus vecāki nogalināja agrīnā vecumā, līdz ar to, pieaudzis cilvēks bija ļoti spēcīgs un vesels. Tādējādi rezultātā bija nemitīgā kustībā esošo cilvēku grupa ar zinošiem un prasmīgiem cilvēkiem. Interesanti, ka toreiz cilvēka intelekts un smadzeņu apjoms varēja būt pat lielāks nekā mūsdienās, jo pašlaik mums nav nepieciešamas tik attīstītas smadzenes.

Medības notika regulāri, bet tās tika veiktas vidē, kur dzīvoja dzīvnieki. Piemēram, ganās stirnas, cilvēki savācās, izstrādāja stratēģiju un nomedīja pāris stirnas. Dzīvnieka dzīve tajā pašā laikā bija laimīga, līdz brīdim, kad tas tika noķerts. Dzīvnieks bija brīvs savā izvēlē, varēja vairoties, skraidīt apkārt, komunicēt ar citiem dzīvniekiem, īsāk sakot, izbaudīt dzīvi. Pēc agrārās revolūcijas dzīvnieku dzīvē nebija nekādu laimīgu brīžu. Tos nemitīgi turēja verdzībā no dzimšanas līdz pat nāvei. Sita, kropļoja, pārbaroja un beigās nokāva. Līdzīgi kā mūsdienās, kad liellopiem un arī citiem zvēriem, kas tiek audzēti patēriņam, ir tikai un vienīgi mokas, to dzīvē nav neviena laimīga brīža.

Rezultātā cilvēks, it kā uzlabojot savus dzīves apstākļus, pārejot no savācējbiedrības uz ražotājsabiedrību, patiesībā tos pasliktināja gan sev, gan apkārtējām dzīvām būtnēm. Akmens laikmetā cilvēkam nebija jāstrādā, viņš pats brīvi pieņēma jebkuru lēmumu savā dzīvē un vienīgās viņa rūpes bija savas un grupas pastāvēšanas nodrošināšana, kas aizņēma mazākus resursus, nekā tiek patērēti mūsdienās, jo viņiem nebija jāpavada 40 stundas darbā katru nedēļu visa mūža garumā. Nebija nopietnu epidēmiju vai pandēmiju, jo cilvēki dzīvoja noslēgti viens no otra un bez regulāras saskarsmes ar dzīvniekiem, nevarēja notikt vīrusu un baktēriju transmisija. Cilvēki nebija vergi un tāpēc viņi bija laimīgi.

Reizēm, lai saprastu, kas notiek mūsdienās, ir jāieskatās vēsturē. Pie mūsdienu mainīgās pasaules patiesībā nemainās tikai viens lielums – cilvēks. Ja mēs labiekārtojam māju, nopērkam elektroniskos priekšmetus, izdomājam jaunus nodarbošanās veidus, mēs tik un tā paliekam tie paši cilvēki, kas tikai 14 tūkstošus gadus atpakaļ dzīvoja mazās apmetnēs, vāca apkārt pieejamos resursus un dzīvoja pavisam citu dzīvi, kāda tā bija simtiem tūkstošu gadus iepriekš. Pagātnes un tagadnes dzīves modeļu salīdzināšana ir spējīga atklāt daudzu mūsdienu problēmu cēloņus un, iespējams, rast arī risinājumus. Mēs esam izveidojuši pasauli, kur visi dzīvo nebeidzamās mokās, nerealizējot savas instinktīvās vēlmes un nemitīgi mokot dzīvniekus. Par labklājību mēs patiesībā maksājam ar savām dzīvēm.

13 responses to “Nebeidzamās mokas

  1. Laukos aiz loga nereti redzu lapsu brīvi savā nodabā skraidam. Kā tu domā, ko viņa visu laiku dara? Meklē ēdienu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir izsalkusi. Nemitīgi, katru dienu, visu savu mūžu….
    Nezinu, kādas emocijas tā izjūt, taču neizslēdzu, ka tā ir laimīga tikai brīžos, kad ir sameklējusi kaut ko paēst, kā arī pārošanās laikā. Visu pārējo laiku tā diez vai var būt laimīga, jo viņu uz priekšu dzen izsalkums.

    Patīk

    • Atbildēšu ar pretjautājumu. Garantētu ēdienu, prioritāru pieeju vakcīnai no Covid19, siltumu un medicīnas pakalpojumus bez maksas un ātri nodrošina jebkurā Latvijas cietumā. Kur tu labāk jutīsies, mājās, kur ir tukšs ledusskapis, bet var aiziet uz veikalu, vai cietumā, tur visu pagatavos tavā vietā? 🙂

      Patīk

  2. Viens pazīstams jaunietis strādā par saimniecības pārzini laukos. Neiet atvaļinājumā; tikai pāris dienas un atkal darbā. Teica, ka mājās nav ko darīt – garlaicīgi. Verga dvēsele, vai ne?

    Akmens laikmetā vidējais mūža ilgums bija daudz zemāks, nekā tagad. Laikam tāpēc, ka tolaik nebija vīrusu un baktēriju.

    Atceros, bērnībā laukos suņus turēja pie ķēdes, reizi dienā palaižot vaļā, lai izskrienas pa pļavu. Vienmēr šie atnāca atpakaļ. Kā vergi.

    Publicējis 1 person

  3. Austrālijas aborigēni dzīvoja akmens laikmetā, pirms baltādainie kolonizēja šo kontinentu. Nebija lauksaimniecības vispār. Baltādainie, to redzot, nesāka dzīvot tāpat, kā aborigēni. Jo vergu dvēseles, vai ne? Aborigēniem nepatika baltādaino ierašanās. Taču neko nespēja padarīt.
    Sarkanakmens sapņo dzīvot, kā aborigēni dzīvoja.
    Neviens jau netraucē iet tagad uz krūmiem un tur arī palikt līdz mūža beigām. Nez kāpēc tā vietā Sarkanakmens sēž internetā.

    Patīk

    • Nav saprotami, kāpēc fokusē rakstīto uz mani, jo tēma ir vispārīga un tur ir daudz aspekti. Es noteikti pats izdomāšu, ko man labāk darīt.

      Par aborigēniem, arī mūsdienās daudzi dzīvo ierasto dzīvi savācējsabiedrības modelī, tajā pašā Austrālijā. Savukārt par iebraucējiem, kādā veidā viņi varētu transformēt savu izpratni par pasauli, ja visu mūžu dzīvoja citā vidē un pēc citiem noteikumiem. Tavs arguments nav relevants šajā sakarā.

      Patīk

        • Informācijas avots – forums, tiešām, nopietni?

          Skaties plašāk, pamēģini nestrādāt kādu gadu, pie nosacījuma, ka tev nav iekrājumu vai ienākumu no rentes vai kapitāla. Parādi ātri vien nostimulēs 40 stundas nedēļā pavadīta darbā. Vai ir izvēle saglabāt iepriekšējo komfortu nestrādājot, nav, tā tad piespiedu darba ar ekonomiskiem stimuliem. Labi otrās pasaules valstis kā Latvija, skatāmies Kambodžo vai Indiju, kur bērni no 7 gadu vecuma strādā par 20 EUR mēnesī pa 16 stundām, vai nav vergi, tiešām? 😉

          Patīk

  4. Skaties vēl plašāk – medības un vākšana arī ir darbs. Ja akmens laikmetā kāds nestrādāja, tad mira badā, jo neviens klāt neko nenesa. Tātad, verdzība ir universāla dzīvības pazīme. Pat sēnes vergo, izplešot augsnē micēliju un pārstrādājot barības vielas. Pat vīrusi vergo, pieķeroties šūnu membrānai, lai tajā iekļūtu. Traki, ka šitā visiem jāvergo!

    Patīk

  5. Pilnīgi nesalīdzināmas lietas ir mūsdienu tiesiski regulētā darba tirgū legāli strādājoša algota darbinieka (piemēram, Juris Stukāns) vai pašnodarbinātā (piemēram, Raimonds Pauls) pielīdzināšana tam, kādi bija vergi. Ja nebūtu ziema, varētu padomāt, ka tādi murgi radušies no saulē pārkarsēta paura. Pašlaik ticamāk, ka tā vīrusa izraisītas paaugstinātas temperatūras ietekme uz tavu fantāziju.
    Interesanti, Egils Levits tavā izpratnē arī ir vergs vai tomēr vergturis? Un, ja Levits arī nav vergturis, bet vergs, tad kurš ir vergturis. ANO priekšsēdētājs? Vai arī vergi ir, bet vergturu nav? Pašam smiekli nenāk par savu ķīseli?

    Patīk

  6. Noslēdzot šo īso diskusiju, ievietošu saiti uz stāstu krievu valodā, par to, kā dzīvoja cilvēki pirms agrārās revolūcijas:

    Īsumā – nemitīgi cīnījās par izdzīvošanu, meklējot barību, dzīvojot netīrībā, nereti gūstot traumas un nodarot arī viens otram traumas (tai skaitā savas kopienas pusaudžiem iniciācijas laikā), kas netika kārtīgi dziedētas. Dzīvoja līdzīgi, kā mūsdienās bezpajumtnieki.
    Apgalvot, ka viņi bija laimīgi, jo nebija vergi, ir tas pats, kas teikt, ka mūsdienās bezpajumtnieki ir laimīgi, jo nav vergi. Absurds vispārinājums, balstīts uz klišejisku domāšanu.

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.