Pāri visiem dzīves notikumiem, vienmēr lido māksla un pašizpausme. Dzeja caurvij gan vakarus, gan dienas, piešķirot jaunu skatījumu uz ierastām lietām. Šoreiz dzejolis par tik svarīgu tēmu, kā cilvēka iekšējā pasaule.
Dvēseļu tēli
Skaidras vai izplūdušas kontūru malas
Izdomās tēli gaisā vijās ap mums
Gaišas, pelēkas, tumšas rozā vai zaļas
Krāsas tik jautras noliektu galvu skums
Pat neilgi aizmirstais iztēles auglis
Bezgala vientulībā plosoties sūdz
Lai pēkšņi rodas seja vai unikāls sauklis
Kas šos tēlus sadzīves pasakās jūdz
Piešķiram bez mazākā kautruma vārdus
Dzīves ceļus veidojot ļoti smalki
Tēlu smagnējās gaitās uzburam maldus
Pa takām kur likteņa ūdeņi strauji
Šie gadiem nezināmi senu odu tēli
Labi sargā un iedvesmo klusībā
No dziļas vientulības un bailēm tāli
Bez miņas lido mūžīgā kustībā
Katrs tēls sevī plašas emocijas slēpj
Atverot dvēseli sudraba stīgai
Konstruējot skaisto lēni cēlajā tērpj
Rodas, tad zūd pāri ikdienas steigai.
sarkanakmens 
ir iespējams pm?!
PatīkPatīk
Kādā jautājuma?
PatīkPatīk
Sveicināts! Atvainojos, viss kārtībā.
PatīkPatīk
Labi.
PatīkPatīk