Kas ir jādara Latvijai lai būtu bagātai?


Tēja, vakars un miers. Noteikti šie ir ideāli apstākļi, lai uzrakstītu kādu labu rakstu savā blogā. Daudzi sarunas laikā prasa, ko vajadzētu darīt Latvijai, lai mēs kļūtu bagātāki kā valsts. Cilvēki parasti izsaka daudzas domas, no kurām daļa ir pareiza, bet daļa balstās uz steriotipiem. Tāpēc nolēmu demonstrēt paņēmienu, kas ļaus jebkuru diskusiju padarīt saturīgāku.

Atveram foršu retingu, ko sagatavo Pasaules ekonomiskais forums – Global Competitiveness Report 2019. Paņemam kādu ļoti bagātu valsti, piemēram, Nīderlandi, jo Igaunija ir tik ļoti visiem apnikuse, un jātiecas tomēr uz augstāko standartu. Tālāk skatāmies, Nīderlande atrodas ceturtajā vietā, kā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē, savukārt Latvija ieņem 41. vietu. Skatāmies tālāk Nīderlandes rādītājus dažādās jomās:

Institūcijas – 79, Infrastruktūra 94, IT līmenis – 76, Makroekonomiskā stabilitāte – 100, Veselība – 94, Cilvēku prasmes – 85, Preču un pakalpojumu tirgus – 70, Darba spēka tirgus – 75, Finanšu sistēma – 85, Tirgus lielums – 74, Biznesa dinamika – 81, Inovāciju kapacitāte – 76.

Visu skaitļu detalizētu atšifrējumu var atrast ziņojumā. Šo skaitļu analīze nav raksta mērķis, tāpēc vienkārši pieņemam zināšanai.

Tālāk skatāmies Latvijas rādītājus, iekavās norādot +/- no Nīderlandes rādītājiem:

Institūcijas – 59 (-20), Infrastruktūra 76 (-18), IT līmenis – 80 (+4), Makroekonomiskā stabilitāte – 100 (0), Veselība – 77 (-17), Cilvēku prasmes – 76 (-9), Preču un pakalpojumu tirgus – 59 (11), Darba spēka tirgus – 67 (-8), Finanšu sistēma – 57 (-28), Tirgus lielums – 44 (-30), Biznesa dinamika – 66 (-15), Inovāciju kapacitāte – 42 (-34).

Tagad skatāmies, kurās jomās Latvija atpaliek visvairāk:

1. Inovāciju kapacitāte – 42 (-34) – tiesu sistēma, nodokļu politika un tiesiskais regulējums;

2. Tirgus lielums – 44 (-30) – nav tieši ietekmējams, bet atkarīgs no citām jomām;

3. Finanšu sistēma – 57 (-28) – korupcija un tiesiskais regulējums;

4. Institūcijas – 59 (-20) – korupcija un tiesikais regulējums;

5. Infrastruktūra 76 (-18) – korupcija;

6. Veselība – 77 (-17) – korupcija un tiesiskais regulējums.

Papildus es atzīmēju arī iespējamos iemeslus, kas varētu būt par pamatu sliktajiem rādītājiem.

Lūk, arī virziens, uz kuru mums vajadzētu virzīties, risinot problēmas, lai attīstītu augstāk minētās jomas un sasniegtu Nīderlandi. Vai šeit ir kaut kas sarežģīts, nē nav, jo Nīderlandieši to jau ir izdarījuši. Problēma ir vairāk politiķos, kas koncentrējās uz sava personīgā labuma gūšanu, tādējādi atņemot sev tik vērtīgo laiku, lai izdarīt kaut ko noteiktu valsts labā un ieietu vēsturē pozitīvā gaismā.

Kāpēc Latvijā nekas nevirzās uz priekš? Tāpēc, ka ir daudz privātu interešu, tiesiskais nihilisms un bailes kaut ko mainīt, zaudējot popularitāti. Tas viss iet kopsakarā ar korupciju un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem. Vai politiķi zina, kas būtu darāms, lai uzlabotu situāciju? Protams, jo ir neskaitāmas rekomendācijas no starptautiskajām organizācijām, ekspertu un auditoru ieteikumi, kā arī vispārīgā valsts attīstības teorija. Diemžēl, lai kaut kas notiktu, nepieciešams kaut ko arī darīt, nevis imitēt aktīvu darbību.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.