Kārtējais vakars, kad iespējams papētīt kaut ko interesantu. Tieši tāpēc man radās velme pameklēt izcilus citātus, jo tieši tādi citāti rada izcilas domas un idejas. Mēs bieži ikdienas steigā aizmirstam par fundamentālām lietām, kas veido cilvēku sabiedrību un uzskatus. Mohandass Gandijs (Mahatma Gandhi), kurš dzīvoja no 1869. gada līdz 1948. gadam Indijā, izgāja sarežģītu dzīves ceļu un veica būtiskus darbus priekš Indijas un cilvēces kopumā. Tāpēc brīvā laikā ir vērts palasīt viņa darbus. Lūk, arī šeit viens no viņa neskaitāmajiem citātiem.
“Kāda tur starpība mirušajiem, bāreņiem un bezpajumtniekiem, vai posts nodarīts totalitārisma vai arī brīvības un demokrātijas svētajā vārdā.”
Izvēloties nevardarbīgas pretošanās ceļu, Mohandass Gandijs patiesībā izvēlējās miera ceļu, jo neviens cilvēka upuris nav tā vērts, lai veiktu darbības, apmierinot kāda līdera ego. Citātā ir ietvertas vairākas dziļas domas, kur viena no tām ir tāda, ka var aizsegties ar jebkāda veida attaisnojumu savām darbībām, bet, ja kaut kādā brīdī būtu iespējams izslēgt skaņu un visus notikumus vērot kā mēmā kino, mēs redzētu, ka vieni cilvēki galina otrus, mērdē badā, pakļauj, atstāj bez iztikas, tikai viena mērķa vadīti, lai iegūtu sev pēc iespējas vairāk resursus. Savukārt cilvēkiem, ņemot vērā, ka cilvēks dzīvo fantāziju pasaulē, izdomā stiprā vadoņa fantāziju, tautas varas fantāziju, gudrā līdera fantāziju utt. Tomēr realitātē visas fantāzijas dzīvo cilvēku galvās, bet reālie resursi tiek koncentrēti to rokās, kuri tās fantāzijas rada.
