Šovakar nedaudz sirrealisma no manas puses. Pēdējā laikā ir dzejniecisks noskaņojums, kas iedvesmo daudz rakstīt un ar kaut ko no visa padalīties arī ar lasītājiem.
Palāta
Gaitenis klusi izstiepjas priekšā
Dzeltenas sienas ar vairākām plaisām
Tu klīsti gar palātu ieejot iekšā
Vērojot ledu ar acīm gaišām
Kaut arī sen vairs neviena te nav
Un caur sasisto logu spēlējas vējš
Iztēle piepildīt palātu ļauj
Klusumā tēli visapkārt sēž
Apstājies brīdi un piepildi plaušas
Un izdves ar spēku “Tu esi viens”
Jūti kā sienās uzkrāj šausmas
Kuras izbeidz mūžīgais miers
Ir velme būt brīvam un projām aizskriet
Ar baltiem gumijas apaviem
Krēslu pret saplēsto logu satriekt
Un izlidot viegliem spārniem
