Sekss kā prece attiecībās


Novirzoties no politiskām tēmām, šoreiz par kaut ko vairāk ikdienišķu, bet ne mazāk interesantu un aizraujošu. Kādu laiku Amsterdamas publiskā vara, tās mēre jo īpaši, diskutēja par to, ka būtu nepieciešams ierobežot vai vispār pārcelt slaveno Sarkano lukturu ielu, jo tik atklāta prostitūcija veicina to, ka jaunas sievietes iesaistās šajā industrijā, kā arī ierobežo sieviešu tiesības, ir pazemojoša utt. Principā pareizi un nevar nepiekrist esošajiem argumentiem par ierobežošanu. Arī Latvijā vēlās ierobežot oficiāli atļautu prostitūciju, nosakot, ka ar to varētu sākt nodarboties tikai no 25 gadu vecuma, kas arī ir saprotams un argumentiem grūti nepiekrist. Tomēr kā mēs zinām, prostitūcija pastāv jebkurā sabiedrībā un cīņa ar to, ir faktiski populisms vai nesmuku tēmu paslēpšana ēnā, līdzīgi, kā izremontēt sagruvušas ēkas fasādi vai uzlikt virsū skaistu aizsargtīklu, lai no malas garāmgājēji varētu baudīt estētisku skaistumu, kaut arī ēkas iekšiene ir sagruvusi un gāžās kopā. Man vienmēr ir pretjautājums dzirdot šādas iniciatīvas, vai varas iestādes ir gatavas apkarot strauji pieaugušo vardarbību ģimenēs un uz ielas, jo tieši precēti vīrieši, nevis neprecētie, ir plašākais klientu loks un tieši prostitūcija būtiski samazina agresiju sabiedrībā. Šis raksts patiesībā nav par seksa industriju, bet gan par sabiedrību kopumā, par to, ka tieši sabiedrība rada šādas attiecības ārpus industrijas un kāda ir alternatīva. Noteikti šo rakstu daudzi nesapratīs, jo visu dzīvi dzīvo pilnīgi citā realitātē ar citu audzināšanu un citām vērtībām, kas patiesībā ir novecojušas un kritizējamas.

Diemžēl mums sabiedrībā ir iesakoņojušies daudzi kļūdaini pieņēmumi, kas nāk no seniem laikiem, kad daudzām cilvēcisko instinktu izpausmēm bija pavisam citādāka nozīmē. Mūsdienās civilizētajā pasaulē nav bada un arī cilvēku dzīvība faktiksi ir ļoti maz apdraudēta, tāpēc sevis pārdošana dēļ fiziskas izdzīvošanas vismaz Latvijā nav aktuāla, cits jautājums par noteikta dzīves līmeņa uzturēšanu bet par to visu vēlāk.

Sākumā tiksim galā ar jautājumu, kas ir prositūcija? Daudzi nezina, bet pamatojoties uz Krimināllikumā noteikto, Ministru Kabinets ir izdevis 22.01.2008. noteikumus Nr. 32 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi“. Tajos ļoti vienkārši prostitūcija tiek skaidrota kā seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu. Šajā gadījumā maksa tiek pieņemta kā naudas maksājums, bet skatoties plašāk, tā varētu būt arī prece vai pakalpojums, jo, piemēram, reģionā, kurā ir bads, arī maize var būt maksa par seksu.

Vērīgs bloga lasītājs noteikti jau ir sapratis uz ko es mēģinu vedināt. Sabiedrībā diemžēl mums visi māca, ka visām meitenēm ir jābūt prostitūtām, pārdodot seksu kā preci vai precīzāk savu vagīnu. Skarbi, nepatīkami, daudziem šāds apgalvojums ir nepieņemams, bet šeit aicinu visus iedziļināties būtībā un tiešām paskatīties uz sabiedrību kritiski, jo kādu laiku atpakaļ arī sieviešu dedzināšana uz sārta bija ētiska un normāla, tāpēc apgalvot, ka sabiedrībā pastāvošie uzskati ir pareizi un nav pārskatāmi, ir kļūdaini. Kā tiek audzinātas meitenes lielā daļā ģimeņu, tu esi skaista, tu esi vērtīga, tev jāatrod bagāts vīrietis, puisim tevi jāved uz kino un restoranu, tev ne par ko nav jāmaksā, tevi uzturēs vīrietis, ja meitene sāk ar kādu tikties, tad ģimenes locekļi parasti novērtē vīrieti pēc tā, cik viņam ir naudas, cik turīgi ir viņa vecāki. Vai iepriekšminētais nepadara seksu un attiecības kopumā par preci? Protams, ka padara, un patiesībā, ģimene gribēdama labāk, izdara ļoti lielu ļaunumu meitenei, jo no bērnības māca pārdoties dārgāk. Tieši tāpēc ļoti plašs ir attiecību modelis, aizved mani uz kino un tad varbūt tiksi pie seksa, aizved mani uz resotrānu un tad varbūt tiksi pie seksa. Ja aizvedīsi uz ļoti dārgu resotranu kopā ar SPA noteikti būs sekss. Vēl viens samērā arhaisks, bet diemžēl tik populārs uzstādījums, ka sekss pirmajā randiņā tas ir lēti, meitene, kas bieži maina partnerus ir lēta. Klausoties tādas runas vienmēr gribas pateikt, varbūt sabiedrība beigs nodarboties un popularizēt prositūciju? Jo sanāk, ka sievietei par kino un dārgu resotranu nodarboties ar seksu ir labi un pārējā sabiedrība viņai teiks, ka viņa visu dara pareizi, savukārt nodarboties ar seksu tikai tāpēc, ka sievietei sagribējās seksu ar nepazīstamu vai maz pazīstamu vīrieti tāpat vien, uzreiz un tagad, būs lēti un to sabiedrība nosodīs. Vēl labāk, sabiedrība teiks, ka tāda sieviete ir prostitūte un lēta, kat arī patiesībā viss ir otrādi, jo pēdējā gadījumā sieviete sevi nepārdot, bet vienkārši vēlas gūt baudu un kaisli, bez maksas.

Nebūtu taisnīgi kritizēt esošo sistēmu tikai no sieviešu skatu punkta. Šī pati audzināšana diemžēl ietekmē vīriešus un pat ļoti skarbi. Sievietēm, lasot šo rakstu, nebūs pārsteigums uzzināt, kā vīrieši savā starp apspriež sievietes. Tas notiek aptuveni tā, vai sieviete tev dārgi izmaksāja? Kur tu viņu aizvedi un cik tu iztērēji tikšanās laikā naudas, vai izdevās noekonomēt un ievilkt viņu gultā (šeit tiek domāts pēc iespējas lētāk)? Vēl samērā bēdīgas sekas šim visam ir tādas, ka vīrietis, maksājot par kino un restorānu, sāk uzskatīt, ka viņam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu seksa veidā, jo sabiedrība no bērnības dot uzstādījumus, esi bagāts, esi dāsns pret sievieti un tev būs daudz seksa. Uzstādījums patiesībā ir kļūdains un tāpēc noved pie traģēdijām. Vīrietis visu laiku pelna aizvien vairāk naudas, bet mīlestības un emociju kā nav tā nav. Un sanāk tirgus un barters, vīrieša nauda apmaiņā pret seksu. Jā tieši tā, lasītājs teiks, tā tak ir prostitūcija un es atbildēšu, ka lasītājam ir pilnīga taisnība. Man ir draugs, kurš nevar ilgstošu laiku izšķirties no meitenes ar kuru tiekās, kaut arī viņa jau sen viņam ir apnikusi, jo viņš viņā ir ieguldījis ļoti daudz naudas un viņam ir žēl ieguldītās naudas, ka viņa ieguldījums tiks kādam citam. Vai tā ir garīgi un emocionāli vesela cilvēka loģika, noteikti nē. Tā ir slimība, kas jāarstē pie psihoterapēta. Vēl forša frāze ir no sieviešu puses, viņš nevar mani atļauties, un no vīriešu puses, es nevaru tādu sievieti atļauties. Visi zina šīs frāzes un patiesībā visiem šīs frāzes sirds dziļumos riebjās, bet sabiedrība tās kultivē un atbalsta, jo sabiedrība ir materiāla un sabiedrības interesēs ir nevis mīlestība, bet nauda, kas ir pretēji cilvēku kā indivīdu interesēm.

Kāpēc es esmu pret šāda veida attiecībām? Uzskatu, ka skaistākais, kas var būt tā ir mīlestība starp vīrieti un sievieti (neskaru viendzimuma attiecības, tās arī var būt skaistas, bet tādas man nav bijušas un tāpēc detaļas nezinu). Tīrās attiecības ir skaistas, jo tās nav racionālas, tās ir jūtas un emocijas. Kāda mīlestība var būt tirgū, kad katrs cenšās lētāk nopirkt un dārgāk pārdot? Vai pērkot veikalā preci, kādam no jums rodas mīlestībā pret veikalu? Nē, tas vienkārši ir civiltiesisks darījums. Savukārt, attiecības un mīlestība ir nemateriālas un esot patiesai mīlestībai abiem vispār ir vienalga, kādam kāds ir materiālais stāvoklis, esot patiesai mīlestībai arī seksam ir pavisam citādāka nozīme, jo tas ir nevis izdevīga darījuma rezultāts jeb prece, bet gan jūtu izpausmes un pastiprinājuma veids, kuram, patiesībā, ir otršķirīga nozīme, priekšplānā izvirzoties tieši jūtām. Visiem patīk filma Titāniks, vai tad galvenie varoņi kaut vienu reizi runāja par to, ka kāds pērk un kāds pārdot seksu, nē, tas bija emocionālo attiecību rezultāts, kuram patiesībā nebija nekādas nozīmes, savukārt skatītājiem patika tīrās jūtas, kas bija kilometriem augstākas par pērku – pārdotu attiecībām. Un tieši par tādām attiecībām sapņo visi vīrieši un sievietes, bet diemžēl dzīvojot matricā pērku – pārdodu seksu, tādas attiecības nekad nebūs atrodamas, jo tādu tur vienkārši nav un tieši tāpēc visa sabiedrība ir slima ar seksa tēmu, jo zemapziņā cilvēks meklē nevis seksu, bet jūtas un emocijas, bet dzīvojot pēc sabiedrības uzstādījumiem, atrod tikai aukstu aprēķinu.

Pēc visa aprakstītā, beidzot, varu kaut cik necik skaidri atbildēt, kāpēc es nekad nemaksāju par sievietēm randiņā, kad runa ir par pērku – pārdodu modeli. Ko pasakot atrautu no tik gari aprakstītā konteksta, dzirdu aizrādījumus, ka tā nav pareizi, jo vīrietim vienmēr jāmaksā par sievietēm. Šeit uzreiz gribu atrunāt, ka man nav problēmu samaksāt par sievieti, ja tas ir paredzēts, lai viņu patīkami pārsteigtu vai izbrīnītu un tam nav regulārs raksturs, bet noteikti tas nav ne pirmajā ne otrajā randiņā, jo tieši pašā sākumā arī izšķiras jautājums kāds modelis būs attiecībām. Ja es eju uz randiņu, man gribas pavadīt laiku ar konkrētu sievieti un es arī gribu, lai viņa nāk uz randiņu pavadīt laiku kopā ar mani, neko man nemēģinot pārdot, jo es nenāku neko pirkt. Tādējādi attiecībām tiek piešķirta pavisam citādāka vērtība. Pirmkārt, es redzu, ka tiešām patīku sieviete, jo citu iemeslu viņai atrasties šeit nav. Sievietei patiesībā tas arī ļoti patīk, jo viņa saprot, ka es satiekos ar viņu, jo viņa man patīk un man ir jūtas pret viņu, jo es necenšos viņu nopirkt pēc iespējas lētāk. Naudai nav nozīmes, toties būtiski pieaug nozīme citām lietām. Komunikācijai, jūtām, kopā esošajiem piedzīvojumiem, kas var būt arī pirmajā randiņā, un svarīgākais vīrieša un sievietes personībām, abi cilvēki uzreiz kļūst nevis preces, bet cilvēki un uzreiz rodas attiecību patiesums un īstums. Interesantākais ir tas, ka esot patiesībām jūtām un mīlestībai, materiālo lietu vērtība vispār pazūd, jo jūtu pasaulē materiālu lietu nav. Un tikai tāda veida attiecības ir skaistas un īstas, tikai par tāda veida attiecībā raksta grāmatas un uzņem filmas, tikai tāda veida attiecības patiesībā visi meklē un dara visu, lai tās neatrastu. Salīdzinājuma, ar viena sievieti bijām nopirkuši biļets uz izrādi, uz kuru viņa sen vēlējās aiziet. Izrade bija svētdienā pa dienu. No rīta pēc pavadītās nakts, es viņai saku, ka nu jau ir jātaisās, jo drīz sāksies izrāde, uz ko viņa man ar mīlošām acīm un sapņainu skatienu teica, šķtrunts par biļetēm un izrādi es gribu palikt ar tevi šeit un tagad. Viņai tā izrāde un nauda par biļeti zaudēja jebkādu vērtību, jo tās ir materiālas lietas. Un tagad spriežiet paši, kas ir skaistāk un patiesāk no emociju skatu punkta, aiziet uz teātri, kad vīrietis ved sievieti uz teātri, izmaksājot viņai, lai pēc tam dabūtu no viņas seksu, kā atlīdzību, vai maksāt par biļeti pašai sievietei un vispār šajā gadījumā neaiziet uz teātri. Lūk ar ko atšķiras mīlestība no pērku – pārdodu pasaules un visas sievietes un vīrieši vēlētos atrasties mīlestības un emociju pasaulē, nevis kārtējā garlaicīgā izrādē.

Šeit ir vēl viena nianse par sievietes pirkšanu, izmaksājot viņai un uzturot viņu. Ja sieviete pati par sevi nav spējīga samaksāt, kā viņa varēs nodrošināt bērnu un ko viņa varēs iemācīt bērnam? Vai vispār viņa ir spējīga dzīvot šajā pasaulē patstāvīgi un ir patstāvīga un neatkarīga vienība, kas spēj risināt tajā skaitā arī finansiālos jautājumus? Ja viņa to nemāk, tad ko mācēs bērns? Visdrīzāk tikai to kā lētāk nopirkt un dārgāk pārdot, jo tieši tādi būs viņa uzstādījumi, kas patiesībā noved pie personības degradācijas. Sieviete pēc būtības ir emocionāla būtne un tieši sieviete māca un attīsta bērna emocionālo pasauli, no kā arī ir atkarīgs, vai bērns būs laimīgs visu mūžu un vai mācēs gūt prieku no dzīves, vai arī nepārtraukti dzīvos tukšu un nepilvērtīgu emocionālo dzīvi pērk – pārdot pasaulē, kur finansiālas neveiksmes gadījumā, uzskatīs, ka viņš ir neveiksminieks, jo nevarēs sev nopirkt to sievieti, kuru vēlas. Neatkarīgai un patstāvīgai sievietei šajā gadījumā ir daudz pareizāki uzstādījumi, jo viņa pati visu var, bet attiecībās meklē un sniedz emocijas un jūtas. Es uzskatu, ka priekš bērna jāizvēlās sievieti ar bagātu emocionālo pasauli un bagātu jūtu pasauli, jo naudas pelnīšanu iemācīt bērnu ir viegli, tam ir izveidota visa izglītības sitēma, bet lūk dot viņam pilnvērtīgu emocionālo pasauli ir smags darbs un vislabāk to var izdarīt tieši sieviete.

Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka pats sabiedrības modelis ir nepareizs un balstīts uz kaut kādām antīkajām un viduslaiku vērtībā, kad bija pavisam cita ekonomiskā situācija un pastāvēja tāda veida lieta kā bads, mūsdienās Eiropā šādas negatīvās parādības vairs nav un tāpēc arī propagandēt prostitūciju, sekss pret vakariņām vai ko citu, nav racionāli. Saprotu, ka sabiedrība nemainīsies vēl ilgu laiku, bet šajā rakstā vēlējos iezīmēt vektoru, kurā virzienā vajadzētu iet mums visiem. Novēlu visām sievietēm nevis sevi pārdot, bet veidot patiesas un īstas attiecības, savukārt vīriešiem, nepirkt sievietas, bet panākt to, lai viņas patiesi iemīlās, panākt to ar savu rīcību, piemēram, nodziedātas dziesmas veidā, nevis izmaksātā restorāna veidā, ar savu intelektu un neatlaidību, meklēt nevis lētāko pieļaujamo sievieti, bet meklēt emocionāli bagātāko sievieti un visus aicinu tikties un viedot attiecības tikai uz mīlestības un jūtu pamata, jo pārējam emocionālā pasaulē nav nozīmes.

11 responses to “Sekss kā prece attiecībās

  1. Šis modelis savā būtībā radās nevis viduslaikos vai antīkajā pasaulē, bet gan tad, kad mūsu senči līdztekus dabiskajai atlasei “izgudroja” dzimumatlasi, proti, pirms miljardiem gadu. Dzimumatlase, ļoti vienkāršojot, nozīmē, ka mātīte reprodukcijai labprātāk izvēlas tēviņu, kurš ieņem augstāku vietu sociālajā hierarhijā, jo tas palielina pēcnācēju izdzīvošanas iespēju. To mēdz saukt par dominējošo jeb alfa tēviņu (saīsināsim uz alfu).

    Lai mātīte varētu identificēt alfu, katrai sugai ir noteikts pazīmju kopums, kas raksturīgs alfām – lielākās astes pāviem un brangākie ragi briežiem ir klasiskie piemēri. Arī cilvēku mātītes jeb sievietes partnerus izvēlas, priekšroku dodot alfām.

    Līdz ar civilizācijas izplatīšanos cilvēku vidū, par spilgtākajām (bet ne vienīgajām) alfas pazīmēm kļuva bagātība un/vai augsti amati, tādēļ sievietes šādus vīriešus vērtē augstāk un ir izstrādājušas veidus, kā identificēt alfas un atsijāt omegas. Prasība apmaksāt kopējos rēķinus ir viens no šādiem atsijāšanas veidiem.

    Bez tam, pārmest sievietei, ka viņa vēlas kaut ko vairāk par to, lai viņas bērni nenomirst badā, ir liekulīgi. Ir pilnīgi normāli, ja sieviete izvēlas partneri, kas nodrošinās bērniem pēc iespējas labākas nākotnes izredzes.

    Patīk

    • Šeit nelielas piebildes. Ne vienmēr mātītes izvēlas tēviņus pēc hierarhijas. Info par dažādām sociālām grupām pērtiķu sabiedrībā – https://www2.palomar.edu/anthro/behavior/behave_2.htm

      Interesanti tas, ka cilvēks var veidot dažādus sociālos modeļus, monogāmums un poligāmums, bet, ja skatās uz savvanas pērtiķiem, kas ir samērā tuvu cilvēkiem, jo cilvēku seņči ir nākuši no Āfrikas savvanām, tad cilvēks kā tāds ir radīts poligāmijai, ar ko arī izskaidrojams fakts, ka ap 50% laulību tiek šķirti un cilvēki maina parnerus biežāk nekā jebkurš zīdītājs. Poligāmā sabiedrībā ir orģijas, kur alfa tēviņam ir tiesības pāroties pirmajam, līdz ar to ar lielāko varbūtību, ka tieši viņa gēni tiks turpināti, savukārt pārējie tēviņi pārojās pēc tam ar mātītēm un nezina, vai mātītes piedzmedētais bērns ir viņa vai cita īpatņa un tāpēc bērnus neviens instinktīvi neaiztiek, ko redzam arī cilvēku sabiedrībā, bērnu mirstība no vardarbības ir ļoti zema salīdzinājumā pieaugušajiem.

      Līdz ar to sanāk tā mūsu sabiedrībā, sākumā sieviete meklē alfa tēviņu, paliek no viņa stāvoklī un tad atrod tēviņu, kurš viņu uzturēs, sargās utt. Varbūt arī variants, kad sākumā tiek atrasts parastais tēviņš un tad sieviete fiksi aizskrien pie alfa tēviņa. Tāpēc arī ir ļoti daudz ģimenes, kur ir patēvi.

      Bet šeit svarīgākā piebilde ir par to, ka šis raksts ir par mīlestību un jūtām, ko diemžēl neviens necenšās attīstīt sabiedrībā, bet attīsta tikai tiekšanos uz materiālām vērtībām. Mīlestībai un bērniem mūsdienās ir maz sakars, pretējā gadījumā Latvija neizmirtu, bet seksa un attiecību kultūra gan ļoti klibo.

      Patīk

  2. Cik skumji,ja ir vīrieši, kuri uzskata, ka sievietes, kuras vēlas vnk parastus, normālus randiņus ir prostitūtas.
    Jauki vārdi par savstarpējām jūtām, nesavtību, vienlīdzību, bet , kas notiek, ja tādās attiecībās ienāk netīšām vai plānoti bērns, ja sievietes dzīvē notiek nelaime- saslimst, zaudē darbu? Tāds modelis der, tikai un vienīgi variantā sex, sex, sarunas, kāds randiņš. Būtībā ,ja abi partneri nevēlas neko īsti nopietnu, neko neieguldīt attiecībās, ja viss ir viena vienīga izklaide, tad labi, bet parasti agri vai vēlu sieviete vēlas nopietnas attiecības, bērnu/us un pamperus arī pirks 50/50 , vai arī, ja sieviete zaudēs darbu, saslims, tad tāds jūtu vīrietis aizmirsīs par sievieti, jo viņa nevarēs atļauties vairs dzīvokli, izklaides, būs slima, nebūs smaidīga kā saulīte un nebūs spēka izklaidēt vīrieti, pavērt kājas plati seksam.un viņu vnk pārmetīs pār bortu un tāds vīrietis meklēs nākamo ,kura dzīvos sapņu ilūzijā, cik labi ir dzīvot, tikai un vienīgi vienam sapņu mirklim.
    Tas, ja sieviete vēlas vīrieti uz kuru var paļauties, domā ilgtermiņā, manuprāt, ir ,tikai un vienīgi apsveicami. Cik ilgi jūtas laimīgas tādas varones, kuras bauda īsu laimes mirkli?
    Tas viss ir skaisti, jauki, kamēr nenāk pirmās grūtības, kamēr sievietei ir nauda, kamēr viņai nav problēmas dzīvē, jo tāds vīrietis vienkārši negribēs krāmēties ar tādu sievieti.
    Un es Tev atklāšu mazu noslēpumu. Ne visām sievietēm, kuras atbrauc uz sexa randiņu vienmēr patiksi Tu pats. Citreiz viņas vnk paķers pirmo ,kas pagadās pa ceļam, lai apmierinātu savas pamatvajadzības un tur nebūs nekāds sakars ar savstarpējām jūtām, mīlestību .
    Skumji ir par tām sievietēm ,kuras tiekas ,tikai un vienīgi dēļ pašām izklaidēm un pat ,ja vīrietis īsti neinteresē, bet visas sievietes nolīdzīnāt vienā rāmī ir nepareizi.
    Ja man neinteresē vīrietis, tad man arī neinteresē iet ar viņu uz randiņu ..un pat ,ja man sola nez kādus spa, ceļojumus, jo man vienkārši nav vēlme tērēt savu laiku, nervus uz tādu, kurš man neizraisa simpātijas, tēlot interesi, bet es arī neizvēlētos vīrieti, kuram žēl pirmajā randiņā izmaksāt tēju. Skopums, shēmošana, ka ,tikai neiztērēju pārāk daudz attiecībās posta tās!

    Patīk

    • Iepazinos ar komentāru, garš un interesants. Tieši ļoti labi ataino visas sabiedrības uzstādījumu un steriotipus. Ieteiktu padomāt un izanalizēt visu, jo atrafarēt no bērnības mācīto var jebkurš, bet lūk kritiskā domāšana un analīze ir kaut kas sarežģītāks.

      Vispirms, kapēc tiek pieņemts, ka randiņš var būt tikai pēc viena, kaut kur kādreiz izdomāta scenārija, ko sauc par “normalu” randiņu. Patiesībā tāda jēdziena nav, ir tikai tikšanās reizes starp vīrieti un sievieti, kaut vai meža vidī cepjot desiņas, starp citu ļoti labs variants, paliekošs atmiņā.

      Par bērniem, lietojot kontracepciju, neienāk nekas nejauši, pie tam kā jau rakstīju iepriekš, esmu pret alkohola lietošanu un tieši tās neplānotās reizes ir tad, kad nākamie bērna vecāki ir lietojuši alkoholu tādā apmērā, ka vairs nespēj kontrolēt kontracepcijas jautājumu. Šeit es ieteiktu, vai vispār šādiem cilvēkiem vajag bērnus, ja vecāki pat tik elementāru lietu nespēj nokontrolēt. Kas būs pēc tam, dzeršana strīdi ģimenē utt. Liela daļa Latvijas ģimeņu sirgst ar šo problēmu. No sākuma atsakās no alkohola vispār un tad veido veselīgu un spēcīgu ģiemeni, lūk pareizs algoritms.

      Laura, teksts par pamperiem, bezdarbu, slimībām utt. Šeit es redzu tikai bailes un nedrošību, kas ir normāli, jo katrā no mums ir bailes, bet kur ir pozitīvā domāšana, varbūt viss būs labi, visi veseli, bagāti un ar pamperiem. Atkal, ja ir kaut kādas problēmas ar veselību, nav jādomā par bērnu vai attiecībām, bet ir jāarstējās, jo bērnam vajadzīgi veseli vecāki.

      Rakstā es nesaku, ka nav jārūpējās par sievieti, ja vīrietis vēlas ar viņu veidot ģimeni, raksts ir par to, ka pati seksa un aatiecību kultūra ir greiza un prostitūcijai līdzīga, jo priekšplānā tiek liktas materiālās nevis garīgās vērtības. Tieši otrādi, ja es mīlu sievieti, tad es būšu kopā ar viņu, nevis, ja es maksāju par visu un viņa ir tikai tāpēc, ka man ir labāka finansiālā situācija nekā citiem, tādā gadījumā vīrietis aiztinās prom pie pirmām problēmām, jo sievietes noveco un par to pašu naudu var tak atļauties labāku, jaunāku, veselīgāku. A, lūk mīlestība rada citādāku saikni, bet diemžēl ejot uz “normālo”randiņu, pati konstrukcija ir veidota, lai dārgāk pārdotos. Nav runa par skopumu, runa ir par principu un mērķiem. Seksa randiņš ir interesanta lieta, bet tas nav par mīlestību un šajā rakstā es to neapskatīju.

      Tā, par alfa tēviņiem izlasīsi manis rakstīto, komentējot augstāk esošo komentāru par evolūciju.

      Un nobeigumā, nevajag jaukt ģimeni un attiecības. Ģimene ir komerciāls projekts, kas tiek regulēts Civillikumā un tas ir ļoti līdzīgs uzņēmuma principiem. Mīlestība ir emocionālā pasaule, kas nevar tikt regulēta, jo tās nav, tā ir tikai divu iemīlējošos cilvēku prātos, bet patiesībā dēļ šīs ķīmiskās reakcijas mēs visi dzīvojam.

      Patīk

  3. Man patīk ieraksta pamatdoma, bet tajā ir padaudz lietu, kuras man nešķiet gluži precīzas.

    Ja Latvijā atļaus prostitūciju tikai no 25 gadu vecuma, precētie vīri gluži vienkārši nevarēs vairs būt tik izvēlīgi. Milzīga nelaime tā nav.

    Ir daudz vispārinājumu par sabiedrību. Vai to pamatā ir kāds pētījums vai, visdrīzāk, paša autora pieņēmumi, iespējams, balstoties uz masu mediju sniegto informāciju? Man ir ļoti vienkāršs filtrs šo pieņēmumu pārbaudei. Es esmu sabiedrība. Vai izteikums raksturo mani vai vismaz vairumu man pazīstamo cilvēku? Ja nē, tad apgalvojums ir nepareizs vai vismaz neprecīzs.

    Ir neliela pretruna starp “sekss pirmajā randiņā ir lēti” un “Ja aizvedīsi uz ļoti dārgu resotranu kopā ar SPA noteikti būs sekss.”, jo uz SPA jau var iet arī pirmajā reizē.

    Es personīgi nekad dzīvē neesmu ar kādu vīrieti apspriedis sievietes tādā veidā, kā te aprakstīts, vai tuvu tam. Neviens arī nav mēģinājis ar mani to darīt.

    Teātra izrāde tomēr ir garīgs piedzīvojums, nevis materiāla lieta. Ja teātri vērtē pēc biļetē ieguldītās naudas, tad varbūt labāk uz to nemaz neiet.

    Jā, ja kādam šķiet, ka starp bagātību un daudz seksa ir liekama vienādības zīme, tad, tiekot pie naudas, bez prostitūtām viņam nekādi neiztikt. Manuprāt, tas ir pat godīgāk nekā apviesties ar mīļākajām.

    Patīk

    • Par prostitūciju, domāju, ka pat aizlieguma gadījumā tpt studentes to turpinās darīt un vienkāršī pakalpojuma sniedzējas no 18-25 darīs to prettiesiski, kas tikai vairos korupciju un krimināllietu skaitu. Interesantākais tas, ka neviens jau nav neko pētījis un modelējis.

      Par domu, ka es esmu sabiedrība, diemžēl nepiekritīšu, jo cilvēki ir ļoti dažādi, ar savāk rakstura iezīmē, velmēt, izglītību, IQ, hobijiem, nodarbošānos, vērtībām utt. Ja kaut kas patīk vienam, tas nenozīmē, ka tas pats patiks otram. Par manis rakstīto, var atvert jebkuru žurnālu vai parunāt ar gadījuma cilvēku, un būs skaidri redzams, ka lielāka daļa teiks gandrīz vienu un to pašu par attiecībām un vērtībām, kurām jāliek uzsvars attiecībās. Šādu eksperimentu ir ļoti veigli veikt.

      Par apspriešanu par attiecībām ar citiem vīriešiem. Principā tā ir laba doma un es par to runāju gan ar sievietēm, gan vīriešiem, jo tas ir interesanti un tās ir divas dažādas pasaules no uztveres viedokļa. Sievietes savā starpā runā par to vairāk, līdz ar to viņas apmainās ar informāciju un izstrādā stratēģiju, vīrieši bieži ir kā vientuļi karēvji, kas ir daudz sliktāka pozīcija, jo vairāk galvu ir labāk, nekā viena. 🙂

      Teātris ir kā piemērs, kad jūtas un emocijas padara bezvērtīgu kādu lietu, kas agrāk šķita ļoti svarīgi. Cits reāls piemērs, sieviete aiziet prom no laba un prestiža darba, lai aizbrauktu pie drauga uz Īriju, jo ir pilnīgi samīlējusies, kas ir neracionāli, bet skaisti.

      Par bagātību un daudz seksa piekrītu, tam ir maz sakars.

      Patīk

      • Studentes tieši varētu padomāt, vai gribēs riskēt ar krimināllietu. Kādas sievietes, piemēram, narkomānes, tas, protams, neatturēs, bet tur nu neko nevar darīt.

        Redz, šis ļoti vienkāršais tests būtībā jau ir veikts. Tikai nevajag tajā iekļaut “pārdomas par sabiedrību”, jo tas ir neprecīzi. Lai katrs atbild par sevi. Es esmu tas gadījuma cilvēks. Ir jānodala masu mediju zīmētais sabiedrības tēls no tās sabiedrības, kuru mēs reāli ikdienā pazīstam. Šīs grupas ir ļoti atšķirīgas. Masu mediji strādā pašizdomātai, debilai auditorijai, kādas nemaz nav. To var redzēt, ja paanalizē, kas rakstos teikts. Piemēram, http://stacija.org/par-masu-mediju-un-reklamas-merkauditoriju/

        Nu, ja attiecības uztver kā spēli, kurā ir “vīrieši pret sievietēm”, tad varbūt ir apsverama stratēģija sadarboties. Nekad dzīvē neesmu to tā uztvēris un negrasos to kādreiz arī darīt. Kā jau te pašā rakstā mazliet citiem vārdiem minēts, galvenais ir jūtas, kas ir vīrietim pret sievieti un otrādi. Ja tās ir, tad visām sieviešu / vīriešu stratēģijām nav nozīmes. Jūtas ir pret individuālu personu, pret kuru arī būtu jāattiecas kā pret individuālu būtni. Var jau to iztirzāt ar draugiem, bet tā ir arī otra cilvēka aprunāšana un necieņa. Nerunājot par to, ka tas ir neētiski, agrāk vai vēlāk tas var arī sāpīgi atspēlēties.

        Patīk

        • Par prostitūciju, tas pēc būtības ir sevi pārdot lēti, jo pārdot dārgi ir cēla lieta, par ko iestājās sabiedrība, kā jau es rakstīju.

          Par medijiem pilnībā piekrītu, kad tiek runāts par politiku un valsts ekonomiku, tur ir pilnīgas fantāzijas, kas ne tuvu nav saistītas ar realitāti. Tomēr rakstos par savstrapējām attiecībām un ikdienas sadzīves lietām, mediji ļoti precīzi ataino sabiedrības steriotipus un māņus un dominējošo viedokli, jo cilvēks var noticēt, ka, piemēram, Irakā ir atrastas raķetes un ir jāsāk karš, kaut arī patiesībā to nebija, bet nekad neticēs, ja mediji sāks masveidā vēstīt, ka ģimeni ir jāveido no trīs pieaugušiem nevis diviem cilvēkiem, jo tas ir redzams, jo tā ir audzināšana, jo tā visi dzīvo.

          Attiecības patiesībā arī ir spēle, tikai spēlēšana notiek ar emocijām un jūtām. Uzvar tie, kas to dara, zaudē tie, kuru starpā nav emociju un jūtu, jo tad tā ir vienkārši kopā būšana.

          Es uzskatu, ka attiecības ir jāapspriež pēc iespējas plašāk un ar lielāku cilvēku skaitu, šeit nav pamata runāt par necieņu vai aprunāšanu, jo var, piemēram, runāt anonimizējot vārdus, vai vispārinot, bet tieši informācijas apmaiņa, ļauj iegūt citu cilvēku pieredzi, pretējā gadījumā vīrieši rīkojas pret sievieti tā, kā tos ir iemācijusi rīkoties viņu māte, nedomājot un neanalizējot, vai iemācītas tika pareizas lietas utt, tpt arī psihiatrijā pirmais ar ko sāk, tā ir cilvēka bērnība.

          Patīk

  4. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #165 (11.02.-17.02.) – BALTAIS RUNCIS

  5. Atpakaļ ziņojums: Bērna uzturlīdzekļi – jāatceļ | sarkanakmens

  6. Atpakaļ ziņojums: Prostitūcija – iemesli un sekas | sarkanakmens

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.