Dzejolis – Smalkā runa


Šodien turpinot lirisko tēmu, piedāvāju izlasīt manis sacerētu dzejoli.

Smaklā runa

Taisnīgs vārds reiz kļuva klusāks

Un aizmirsts tika cēlais gods

Ar katru dienu gļēvums tuvāks,

Par drošsirdību tikai sods

Stāv vīri rindām melnās frākās,

Ar tukšām acīm paklanās

Tiem izskan runas smalki plānās,

Kad bailēs snobisms sajaucās

Par to kas redzams runāt aizliegts

Un toni jāmaina uzreiz,

Lai tikai ērtais tiktu pateikts

Tad pārtraukts nebūsi nereiz.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.