Vēlā rudens lirika – Skrējiens tumsā


Jā jau esmu rakstījis par tēmu, kā jāraksta dzejolis, tad arī pašam ir jārāda zināms līmenis šajā jomā. Šoreiz realizēju savu velmi uzrakstīt dzejoli par nodarbi, ar ko aizraujas liela daļa cilvēku vakaros, tas ir, skriešana. Dzejolī ietvēru izjūtas, kas rodas gatavojoties skriešanai un finišā, noskrienot iecerēto distanci. Tiešām, skriešana ir brīnišķīga nodarbošanas jebkurā laikā, kas uzlabo veselību un garstāvokli.

Skrējiens tumsā

Laukā vējš aukstu ādu dzesē

Pulkstenis sekundes skaitīt sāk

Skatiens cieši uz priekšu tēmē

Aizvien lielāks dzestrums virsū nāk

Ar ātriem un dziļiem sirds pukstiem

Solis pēc soļa mūžībā zūd

Starp kokiem, putniem un cilvēkiem klusiem

Skrējiens norit un dvaša kūp

Šī naksts atkal maģiski apbur

Bezgala transporta ugunis tālumā mirdz

Nakts skrējiens pilsētas pasakā patur

Līksmo aiz laimes dziedoša sirds

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.