Kā vienmēr brīvdienās uznāk iedvesma uzrakstīt kādu dzejoli. Jūtas un emocijas, tas vienmēr ir skaisti, un patiesībā dēļ tā vien dzīvojam. Mēs varam dzīvot sapņu pasaulē, kur ir viss, vai arī šaustīties par pelēko realitāti, tā ir katra brīva izvēle, tomēr vislabākais, kad tiek atrasts līdzsvars starp abām pasaulēm.
Sapņu pasaulē
Tavs vieglais pieskariens jūtams
Kā samtainas drēbes glāsts
Skatiens aiz acu āboliem sūtams
Kad sākas bezgalīgs stāsts
Es uzrakstu vārdiem īsiem
Sapņus kas manī mīt
To garums mērams metru simtiem
Tur izdomu lietus sāk līt
Iedodot savu roku es karstu
Tu smaidīt mīļi sāc
Plašo dvēseli tavu es taustu
Kad jūra aiz muguras šalc.
