Rakstīts un nerakstīts likums


Rakstot vienu darbu, sanāca pārdomāt par tēmu, kas ir likums un priekš kam tas ir vajadzīgs. Par šo tēmu ir neskaitāmas grāmatas un zinātniskie raksti, tāpēc šeit izteikšu ļoti īsas atziņas un secinājumus.

Droši vien katrs no mums ir dzirdējis frāzi, ka godīgiem cilvēkiem likums nav vajadzīgs. Jo civilizētāka ir sabiedrība, jo vieglāk ir vienoties par uzvedības un savstarpēju attiecību minimumu starp cilvēkiem. Savukārt pirmatnējā sabiedrībā likums un taisnība piederēja tam, kurš bija spēcīgāks un kuram bija lielāka armija.

Vēlāk cilvēki sāka likumus pierakstīt. Tādā veidā valdniekam bija vieglāk risināt strīdus starp padotajiem. Vēsturiski likums vienmēr nāca no augšas, ja jautājumu skata no pārvaldes perspektīvas, līdz ar to likums kalpoja valdnieka interesēs un valdniekam pietuvināto personu interesēs. Jo zemāk likums nolaidās līdz parastajiem cilvēkiem, jo singrāks tas kļuva. To ļoti labi ataino kārtu sabiedrība, kad par līdzīgiem pārkāpumiem visstingrāk tika sodīti zemākās kārtas pārstāvji.

Pievēršoties rakstītiem un nerakstītiem likumiem, prātā nāk salīdzinājums starp Anglo Sakšu un Ģermāņu tiesību loku. 18. gs. un 19.gs. ļoti aktīvi attīstījās pasaules tirdzniecība, ar ko visvairāk nodarbojās holandieši, angļi un spāņi. Uzvaru pasaules tidzniecībā guva angļi, ko pierāda to milzīgais koloniju apmērs un nodrošināja spēcīgākā jūras flote tajā laikā. Angļi vienmēr izcēla neatkarīgus, spēcīgus un patstāvīgus cilvēkus, kuri arī uzvarēja starptautiskajā konkurencē. Tie, kas ir pazīstami ar viņu tiesību sistēmu, zina, ka liela daļa jautājumu tiek risināta, pamatojoties uz tradīcijām un principiem. Arī darījumos tieši angļiem pastāvēja tāds neoficiāls tiesību institūts kā džentelmeņu vienošanās, kura nepildīšanai nebija juridisku seku, toties tas uz mūžu sagrāva cilvēka reputāciju, kas faktiski bija vēl bargāks sods.

Ja likums nav rakstīts, tad tā ievērošana ir katra cilvēka brīva griba no vienas puses, savukārt no otras puses nerakstītu likumu ir daudz grūtāk apiet un neievērot, jo tradīcijas ir daudz sarežģītāk grozīt. Ja kaut kas ir rakstīts likumā, tad to var pamainīt, bet kā var pamainīt to, kas ir visiem zināms, visiem pieņemts, bet nekur nav fiksēts. Šāda pieeja uzliek lielāku atbildību, jo nav iespējams slēpties aiz likuma burta. Tieši tāpēc jautājumi, kas saistīti ar cilvēka brīvību un tiesībām faktiski ir principu veidā izteiktas atziņas, kuras nav rakstītas, piemēram, dabisko tiesību skola, jo kā tikai šie principi tiek ietverti kādā no rakstiskiem likumiem, tā uzreiz tie var tikt grozīti un mainīti, koriģēti un laboti.

Tikai spēcīgs un brīvs cilvēks spēj uzņemties un izpildīt savas saistības, šādam cilvēkam nav vajadzīgs likums, lai izpildītu apsolīto visaugstākajā kvalitātē, savukārt priekš negodīgiem un vājiem cilvēkiem likums ir kā glābšanas riņķis vai siena, aiz kuras paslēp savas savtīgās un negodīgās velmes un rīcību.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.