Pārdomu laiks


Runājot ar cilvēkiem, bieži varam dzirdēt frāzi, ka Ziemassvētki ir pārdomu laiks. Interesanti, ka katrs cilvēks ar vārdu pārdomas, izprot pilnīgi pretējas lietas un vērtības. Vieniem pārdomas ir atskats uz padarītajiem darbiem, savukārt citiem, prātojums par augstākajām matērijām. Turpmāk aprakstīšu, kā es izprotu pārdomu laiku.

Klusums un miers, kas ir ļoti raksturīgs gada beigām, parasti dod iespēju atrauties no ikdienas darbiem un pievērsties tam, uz ko ikdienas skriešanā mēs nevaram paspēt. Vienmēr esmu pieturējies pie koncepcijas, ka slēgtā sistēmā vai telpā, nekas jauns rasties nevar. Tieši tāpēc, lai raisītu jaunas pārdomas, tiek ņemti palīgā mākslas priekšmeti vai arī grāmatas. Visspēcīgākais iedarbības veids uz smadzenēm ir filosofijas lasīšana, jo tā liek iedziļināties lietās, kas no pirmā skatiena šķiet vienkāršas un saprotamas. Protams, neiztikt bez I. Kanta un F. Hēgela, kuru darbu lasīšana liek ieslēgties jebkurai iepriekš guļošai smadzeņu šūnai uz ilgu laiku.

Līdz ar to manā izpratnē pārdomu laiks tā ir iespēja izdarīt un padomāt par tām lietām, kurām pievērsties darba dienās mums vienkārši nepietiek brīvā laika, savukārt, lai pārdomas nebūtu tukša salmu kulšana mūsu fantāziju pasaulē, lietderīgi ir paņemt kādu palīglīdzekli, kas rosina domāšanas procesu un izvirza neatrisinātus jautājumus, tas ir, lasīt filosofiju.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.