Ķekša pēc


Viens no maniem uzstādījumiem ir uzrakstīt vismaz vienu rakstu mēnesī, ko es arī sistemātiski izpildu. Kaut arī laika ir maz un iedvesma ir aizbraukusi atvaļinājumā uz ilgu laiku, tomēr esmu šeit un rakstu. Izmantošu šo vienkāršo, bet populāro triku starp bloga rakstītājiem – ja nav par ko rakstīt, raksti par rakstīšanu.

Klasika ir regulāri atskatīties atpakaļ un izteikt atziņu, atbildot uz vienu īsu jautājumu, kāpēc es rakstu blogu. Ja palasa uzmanīgi iepriekšējos rakstus, kas rakstīti, piemēram, 2015. un 2016. gados, tad var redzēt, ka šī atbilde un tās atziņa un jēga, kā arī saturs nemitīgi mainās. Pārmaiņas noteikti ir pozitīvs rādītājs, jo tas nozīmē, ka bloga autors aug un attīstās.

Svarīgākais, ko centos ievērot visu laiku, sagatavojot rakstus, tā ir izvairīšanās no cikliskām lietām. Piemēram, ļoti viegli sākt rakstīt par sporta zāles apmeklēšanu, tomēr ļoti grūti pēc tam nokāpt no tās tēmas. Cilvēks ieciklējās, paplašina zināšanas par sporta zāli un viņam gribas ar to dalīties. Diemžēl monētas otrā puse ir redzes loka sašaurināšanās par pārējām tēmām. Līdz ar to nākas nepārtraukti meklēt viduceļu un risinājumus. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir sevis sviešana ārā no komforta zonas. Ja kāds tagad lasa šo tekstu un jūtās komfortabli, tad pirmais ko var darīt, tas ir piecelties no krēsla vai gultas, nostāties puspietupiena pozā un tādā stāvoklī lasīt šo raksta atlikušo daļu. Komforta nebūs, un rezultātā tiks nostiprināti kāju muskuļi, tā tad ķermenis attīstīsies un kā jau minēts senā parunā, veselā miesā, vesels gars.

Par turpmāko. Noteikti uzrakstīšu kādu stāstu, par pamatu ņemot tiesas spriedumu. Pats tiesas nolēmums man jau ir atrasts, atliek tikai pievienot tam māksliniecisko sastāvdaļu un latviskot tajā minētos apstākļus, jo spriedumu ņēmu no Anglijas tiesas.

Plānos ir tupināt rakstīt un rakstīt, tikai pašlaik nav zināms apjoms, līdz ar to nekādus solījumus un mērķus sev neizvirzu, bet noteikti pieturēšos pie formāta –  vismaz viens raksts mēnesī. Protams, ja iedevesma izdomās atgriezties no dievs vien zin, kur tā ir aizbraukusi vai aizlidojusi, vai aizpeldējusi, rakstu būs vairāk. Bet pagaidām visiem novēlu patīkamas kāju un vēderu muskuļu sāpes, kad piecelsieties no puspietupiena pozas.

Advertisements

2 responses to “Ķekša pēc

  1. Manuprāt, viena no bloga stiprajām pusēm ir tieši tematiskums.

    Līdzīgi kā mārketingā vai jebkur citur, arī blogs savā veidā ir produkts, kam ir sava auditorija, un, ja tu sāc rakstīt par iespējami plašākām tēmām, lai uzrunātu pēc iespējas vairāk interesentu un lasītāju, tu beigās neuzrunā nevienu.

    No kurienes šādas pārdomas? No mana bloga. Esmu izlaidusies un palikusi par ļoti slinku rakstītāju, arī iedvesmas pasaule mani pamazām atstāj uz arvien ilgākiem laikposmiem. Taču, neskatoties uz to, arī mana sākotnējā vēlme rakstīt par dažādām tēmām zināmā mērā izgāzās – gan iepriekš minētās apņēmības un iedvesmas trūkuma dēļ, gan arī, manuprāt, tāpēc, ka ir lietas, par kurām mēs (tie, kas lietas ietērpj vārdos) protam izteikties vislabāk un vissaistošāk, un ir tādas, par kurām mēs it kā varam rakstīt, bet vai no tā kādam jēga, izņemot mūsu pašus, – nosauksim to par retorisku jautājumu.

    BET! Es apbrīnoju tavu apņemšanos rakstīt vismaz 1 rakstu mēnesī. Es arī gribētu apņemties ko tādu darīt. Tieši tāpēc es tagad mēģināšu veidot jaunu blogu, kurā tad runāt par to, kas man vistuvāk, lai rakstītu tā, kā es protu vislabāk (:

    P.S. Laimīgu Jauno! Scribo, ergo sum.

    Publicējis 1 person

    • Paldies, tiešām ļoti foršs komentārs. Noteikti tev izdosies ar jauno blogu un ceru, ka arī iepriekšējā šad tad kāds dzejolis parādīsies. 🙂

      Ar rakstīšanu ir tā, varētu vairāk un iedvesma atnāk jeb kurā brīdī, ja par to domāt, bet ir lietas un apstākļi, kas liedz nodarboties ar bloga rakstīšanu lielākā apmērā. Ja pavisam nav iedvesmas, tad vienmēr var apspriest kādu ziņu vai atvert kādu tiesas spriedumu, tur nu tiešām materiāls būs uz veselu grāmatu vai pat divām.

      Svarīgākais ir saprast, priekš kam blogs ir domāts. Ja tas ir biznesa projekts, tad tiešām jāmeklē tēmas, jāraksta par to, kas ir aktuāls, jāliek interesants materiāls, piemēram foto un video, jāuzliek mērķi lasītāju skaita jomā un jāiet uz to.

      Bizness nogalina mākslu, bet es uzskatu, ka daži ieraksti blogā ir ar mākslinieciku piedevu. Pirmām kārtām, jānospļaujās uz lasītāju skaitu, labāk lai to lasa viens cilvēks, kurš tev ir svarīgs, nevis desmitiem tūkstoši neadekvātu cilvēku, kuri nespēj neko novērtēt. Otrkārt, jāvadās pēc emocijām, jo rakstos ir jāietver emocijas. Mēs nekad nespēsim uztaisīt informatīvu vai zinātnisku blogu, tad būtu jāalgo vesela komanda. Vienīgais ko mēs varam ielikt iekšā, tās ir emocijas un mākslinieciskā piedeva.

      Noteikti raksti visu, kas ienāk prātā un tad ar laiku tavu blogu atradīs pareizie cilvēki, kuriem arī tas interesēs. 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.