Ziņās tiek publicēts daudz informācijas par ģemenes ārstu streiku. Sabiedrība kā vienmēr sadalās divās frontēs, viena no tām ir par finansiālās atlīdzības palielināšanu ģemenes ārstiem, otra, par to, ka ārstiem jau tagad pietiekoši daudz maksā un, ka papildus finansējums nav nepieciešams. Šajā bloga ierakstā nepaudīšu savu viedokli par šo jautājumu, jo priekš tā ir nepieciešama padziļināta tēmas izpēte. Savukārt vēlos uzrakstīt par situāciju kopumā, kāpēc uzskatu, ka pats par sevi streiks ir ļoti labs rīks diskusijā ar valdību.
Darbinieku streiki kā protesta forma radās industriālās revolūcijas laikā, kad strauji palielinājās manifaktūru un rūpnīcu strādnieku skaits, kuriem bija zems atalgojums, un ļoti liels darba stundu skaits dienā, līdz sešpadsmit stundām. Streika mērķis vienmēr ir panākt izmaiņas jautājumos, kuri neapmierina strādniekus un vēsturē varam atrast liecības, ka streiki bieži izvērtās asiņainās sadursmēs ar varu. Pēc tam valsts vara saprata, ka nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, lai reglamentētu streika norisi.
Mūsu valsts Satversmē 108. pantā ir noteikts, ka trādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot, un valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Tas nozīmē, ka streiks ir likumā noteikts rīks, kā strādājošie var aizsargāt savas tiesības. Protams, tam ir jānorit atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un ievērojot dažādus ierobežojumus, piemēram, streikot nevar militārā dienestā esošās personas. Līdz ar to nesaprotu cilvēkus, kuri kritizē pašu streika izmantošanu sarunā ar valsti. Tik pat labi var kritizēt cilvēku, ja viņš ierodas valsts iestādē pēc izziņas, vai prasa būvatļauju, jo tādā gadījumā cilvēks arī izmanto sev likumā noteiktās tiesības.
Kāpēc streiks pats par sevi ir pozitīvs? Latvijā vistiešākā cilvēku ietekme uz politiskajiem procesiem ir vēlēšanas. Savukārt jebkāds cits mehānisms no valsts viedokļa tiek uzskatīts par otršķirīgu un bieži to var neņemt vērā. Streiks nodrošina to, ka valsts varai ir nepieciešams veidot dialogu ar streikojošajiem, tādējādi arī periodā starp vēlēšanām, veidojot saikni ar sabiedrību, kas ilgākā laika periodā padara mūsu valsti tiesiskāku, jo beztiesiskā valstī valsts vara dzīvo savu dzīvi un cilvēki paralēli savu, savukārt streiks liek valsts varai mijiedarboties ar sabiedrību. Esmu par to, lai visas neapmierinātās sabiedrības daļas aktīvi cīnītos par savām tiesībām, tajā skaitā izmantotu likumā noteiktos mehānismus un rīkus. Galu galā valsts esam mēs paši un mēs paši veidojam vidi apkārt sev ar aktīvu darbību vai bezdarbību.
sarkanakmens 
Par skolotāju streiku gan neko neviens nav teicis,lai gan bija un pamatots. Skolotājiem atšķirībā no ārstiem neviens nedod “naudu kafijai”, pietam medicīnas sektors ir viens no tiem,kurā bieži un lielos apmēros norisinās koruptīvi darījumi, “kukuļu” veidā!!! Skolotājam kukuļus nav jēgas dot,jo izglītība tomēr balstās uz zināšanām un to esamību vai trūkumu.
Šī temata ietvaros Tev vajadzētu arī pieminēt,ka darbiniekiem privātajos biznesā arī ir tiesības streikot! Un darba devējam savukārt ir tiesības uz lokautu.
PatīkPatīk
Paldies par ieteikumiem. Ņemšu tos vērā. Papildus vēršu uzmanību, ka Tev arī iespējams uzrakstīt par šo tēmu savā blogā, ja šķiet, ka kaut ko neesmu ietvēris pilnā apjomā vai arī šo tēmu būtu jāapskata no cita skatu punkta. Labprāt nokomentēšu Tavu ierakstu. 🙂
Par skolotājiem, arī tur ir korupcija, piemēram, atzīmju izlikšanā vai eksāmenu uzdevu noplūdināšanā. Tomēr es šeit skatos uz procesiem globāli un streikts, tajā skaitā sekmē pašas sistēmas izmaiņas uz efektīvāko pusi, tādējādi nākotnē korupcija mazināsies. Neapšaubāmi, medicīna Latvijā ir korumpēta, bet tur vairāk jāskatās uz Stradiņu un Gaiļezera pusi, bet mazāk uz ģimenes ārstiem.
Lokauts ir interesants tiesību institūts, tomēr valsts šajā gadījumā nav tiesīga rīkoties tādā veidā, jo strīds ir par tiesisko regulējumu, nevis privāttiesiskajām attiecībām. Protams, ja visi ģimenes ārsti būtu privāti praktizējoši un valsts tikai pirktu pakalpojumu priekš iedzīvotājiem brīvā tirgus apstākļos, tad šīs problēmas nebūtu, bet valsts vēlas kontrolēt un nevēlas mainīt pastāvošo sistēmu. Savukārt streiks var sekmēt pārmaiņas šajā jautājumā, varbūt ne šodien un ne rīt, bet garākā distancē noteikti.
PatīkPatīk
Mani nomulsināja pirmais teikums. “Daudz informācijas par streiku”? Šoreiz man tieši otrādi – gribas teikt, vai tiešām ģimenes ārstu streiks ir tik nebūtisks, ka ar lielajiem burtiem jāmeklē, kur kaut kas par to ir rakstīts.
PatīkPatīk
Varu atbildēt tā, ka es domāju parasti tādās kategorijās, ka visiem viss ir zināms un diskusija ir par būtību nevis par faktiem. Pa lielam, nav svarīgas detaļas, ir svarīgs process kopumā, kur tas ved, kādi ir iemesli un kādas būs sekas. Lai atbildētu uz iepriekšminēto, nav svarīgi, vai streikā piedalījās 200 vai 205 ārsti, nav svarīgi vai tas notika Rīgā, vai visā Latvijā. Svarīga ir izpausme, un velme aizstāvēt savas tiesības, jo tieši šāds process maina cilvēku domāšanas veidu un raisa aktivitāti.
PatīkPatīk