Par latviešu valodu


vardnicas

Ļoti jūtīga tēma daudziem, kas runā latviešu valodā, par kuru vēlos uzrakstīt un padalīties ar savu novērojumu. Bet visu pēc kārtas, sākšu ar atskatu vēsturē.

Augusts Deglavs savā grāmatā “Rīga” ļoti detalizēti un ar spilgtiem piemēriem atainoja latviešus 19.gs. vidū. Latvieši bija otrās šķiras cilvēki, kurus nesen atbrīvoja no dzimtbūšanas, kas pēc būtības bija vergturība. Rīga joprojām bija vācu pilsēta un šeit visi cienījamie cilvēki runāja vāciski. Latviešu valoda tika uzskatīta par kalpu valodu, kuru neviens kungs nekad nemācījās un augstākajās aprindās tika uzskatīts par sliktu toni runāt latviešu valodā, arī gadījumā, ja kāds no latviešiem kļuva bagāts un centās iekļūt vācu sabiedrībā. Vāciešiem Latvijas teritorijā piederēja viss, veikali, zeme, mājas un pats galvenais, publiska vara.

Latviešu valoda sāka kļūt par modernu valodu pateicoties vairāku cilvēku pūlēm, kas valodu sakārtoja, uzrakstīja gramatiskas noteikumus, izņēma ārā liekās zīmes un vārdus, veica sistematizāciju un uzrakstīja vārdnīcas.  Lielu darbu latviešu valodas sakārtošanā ieguldīja tādi izcili cilvēki kā Juris Alunāns un Kārlis Mīlenbahs.

Lūzuma punkts latviešu valodā bija pirmais pasaules karš un neatkarīgās Latvijas rašanās, kad latviešu valoda kļuva par valsts valodu un tika izmantota valsts pārvaldē.

Latvijas iekļaušana Padomju savienībā manīja latviešu valodas statusu un tā zaudēja valsts valodas statusu, tomēr to turpināja plaši lietot kā valodu savstarpējai saziņai un literāro valodu.

Pēc izstāšanās no Padomju savienības latviešu valoda atguva valsts valodas statusu un tai tika paredzēts jauns attīstības vilnis, jo nekādu šķēršļu tam nebija un atmodas emociju vadīti, cilvēki Latvijā darīja visu, lai paplašinātu valodas lietošanu, tas izpaudās gan politiskā, gan sadzīves līmenī.

Lūk, tagad pēc īsa atskata vēsturē pievērsīšos savam novērojumam. Ar latviešu valodu Latvijā viss ritēja gludi līdz vienam brīdim, kad 2004. gadā iestājāmies ES un NATO. Papildus tam Latvijā sākās strauja finanšu sektora attīstība, kas attiecībā pret IKP ir ļoti augstā līmenī šodien, salīdzinājumā ar citām nozarēm. Arī IT nozares attīstība deva savu negatīvo ieguldījumu latviešu valodas attīstībā. Rezultātā aptuveni 500 000 iedzīvotāju, kas lietoja latviešu valodu, devās prom no valsts. Finanšu sfērā kļuva nepieciešams sazināties angļu valodā, jo tā ir biznesa valoda, kā arī liela daļa dokumentācijas jābūt angļu valodā. IT sfērā dominē angļu valoda. Man pašam nācās būt vairākos pasākumos, kur darba valoda ir angļu valoda, esmu redzējis Rīgā uzņēmumus, kur latvieši savā starpā sarunājas angļu vai norvēģu valodā.

Vēl viena tendence, kas bija un patreiz attīstās, ka vecāki aktīvi sūta bērnus uz kursiem vai pie privātiem pasniedzējiem mācīties angļu valodu. Ja cilvēks vēlas strādāt ES struktūrā, viņam jāzina angļu valoda. Ja cilvēks vēlas būt armijas virsnieks, viņam jāzina angļu valoda. Ja cilvēks vēlas strādāt žurnalistikā, viņam jāzina angļu valoda, finanšu sfēra – angļu valoda, IT, angļu valoda utt.

Nobeigumā vēlos pievērst uzmanību, ka mēs paši ar savām rokām, pārnestā nozīmē, iznīcinam latviešu valodu, kas nozīmē, ka turpinoties šādai tendencei, latviešu valoda var izzust ļoti tuvā nākotnē. Ļoti iespējams, ka pēc kāda laika mēs visi runāsim angļu valodā, jo tā būs ekonomiski izdevīgāk.

Man personīgi patīk mūsu valoda un, kā jau minēju citos ierakstos, rakstu blogu latviešu valodā, kaut arī rakstot angliski, būtu iespējams piesaistīt lielāku auditoriju un komercializēt šo projektu. Rakstu, lai valoda dzīvotu līdz ar mani, un aicinu visus rakstīt, lai valoda ir dzīva, jo tā būs dzīva tik ilgi, kamēr vismaz divi cilvēki uz pasaules runās latviešu valodā un spēs sazināties viens ar otru.

Advertisements

6 responses to “Par latviešu valodu

  1. Man kursa biedrs (it kā latvietis) kādreiz jautāja – kāpēc gan visi nevarētu pāriet uz angļu valodu un miers, tā taču faktiski ir vispārpieņemtā valoda saziņai (lingua franca) un visvairāk runātā valoda pasaulē (aplams fakts), kāpēc tad vajadzīga tāda latviešu valoda. Es toreiz visai mierīgi atbildēju ka ar tādiem argumentiem viņš var droši sākt mācīties ķīniešu valodu. Arī šeit es atļaušos atkārtoties – ar angļu valodu vis visur cauri netiksi – Latīņamerikā (spāniski runājošajās valstīs kā tādās), Brazīlijā, Ķīnā, Japānā, Krievijā – ar angļu valodas zināšanām var nākties bakstīties ar žestiem tikpat lielā mērā kā nezinot ne vārda. Es neredzu ka tas varētu bez piespiedu līdzekļiem tik drīz mainīties. Tai pat Āzijā tai ir maz nozīmes, arī jo tā nespēj pietiekami efektīvi formulēt to pašu domu. Vienkārši teikumi pārvēršas kroplīgos “milžos” vai pazaudē pusi no domas/jēgas. Trampa kungam ir visas iespējas vēl vairāk mazināt angļu valodas nozīmi pasaulē 😀 Kārtīgs Breksits nozīmēs arī to, ka gadījumā ja nebūs jaunu grozījumu likumdošanā – ES var sākt angļu valodu izmantot mazāk, kā tas jau reāli notiek, pieaugot vācu un franču valodu īpatsvaram (grūti gan iedomāties situāciju, kad no angļu valodas varētu atteikties pavisam, bet tā vairs nebūs kādas dalībvalsts oficiālā valoda, tātad var zaudēt ES darba valodas statusu). Šādu un līdzīgu faktoru ne par labu angļu valodai ir gana daudz. Protams, lielākos vilcienos ņemot, ne par to bija šis raksts, bet tur bija manāma neliela ieciklēšanās.

    Es būdams programmētājs un “izglītots cilvēks” ļoti grēkoju aprakstītajā jautājumā. Es parasti dzīvoju angļu valodas informācijas telpā, vokalizēju savas domas angliski. Tai pat laikā man angļu valoda kā valoda vienkārši nepatīk. Tāda nesakārtota pasaules valodu miskaste. Tonalitāte un līdzskaņu/patskaņu attiecība arī varētu būt patīkamāki. Es gan ceru drīz no viņas izmantošanas atbrīvoties, vēl tik nedaudz palicis 🙂 Starp citu, arī latviešu valoda tagad ir pārtapusi par miskasti, pilna ar kropliem terminiem un pusvārdiem – aizgūtiem no angļu valodas, un tas ir akmens valodnieku dārziņā.

    Like

    • Paldies par komentāru. Šajā rakstā noteikti nav ieciklēšanās, bet neliels apraksts kā viss izskatās no malas un par to, ka latviešu valoda virzās uz norieta pusi, kas viennozīmīgi ir slikti.

      Starp citu par angļu valodas lietošanu ES, kāds mēdijos izteica to domu, ka pēc UK izstāšanās angļu valoda vairs nebūs kā oficiāla ES valoda, bet šādam viedoklim nav pamata, jo ES sastāvā paliek Īrija un Malta.

      No izteiksmes līdzekļu viedokļa, angļu valoda ir ļoti labi paredzēta biznesa, bet noteikti tā nav labākā valoda, lai rakstītu literāros darbus un izmantotu to krāšņošs aprakstos.

      Par latviešu valodu. Ne jau valodnieki to piemēslo, bet gan mēs paši. Liela daļa lieto angļu vai krievu valodas vārdus ikdienas sarunvalodā. Vārdu latviskošana notiek, piemēram, Valsts valodas centrs izdeva lēmumu par vārda brunch latviskošanu, tagad jālieto vārdu – vēlbrokastis.

      Like

  2. Tā kā visur tika minēts “angļu valoda…angļu valoda…angļu valoda” tad rodas iespaids ka runa ir tieši, vai tikai un vienīgi, par angļu valodu, kas, protams, ir lielākais grēkāzis Latvijas gadījumā. Tai pat laikā daudzām tūristu grupām un delegācijām ir nepieciešami gidi/tulki vācu vai franču valodā (u.c. valodās). Daudzviet lingua franca biznesā un starpvalstu projektos joprojām ir krievu valoda. Daudzviet vecāka gada gājuma viesstrādnieku grupas sarunājas citā kopīgā valodā.

    Īrija kā savu darba valodu ir definējusi īru valodu (Irish Gaelic) un Malta atbilstoši maltiešu valodu(Maltese). Jā, viena no oficiālajām valodām katrā no šīm valstīm ir angļu, bet vai kāda no tām atteiksies pārstāvēt savu “nacionālo” valodu?

    Ja es nezinu kā formulēt vārdu latviski, tad es noteikti izmantošu savu fonētisko latviskojumu. Es, protams, neesmu tik centīgs, lai pats meklētu, kā tad ir jāsaka, bet ja šāda informācija tiktu aktīvi izplatīta, tad nu noteikti ar to saskartos. Gudrās galvas, televīzija, radio, interneta ziņu portāli – visi mazāk vai vairāk pārsvarā izmanto anglicismus. Par kādu valodas tīrību tad šādā gadījumā var būt runa. Valodnieki saka – droši lietojiet, viss ir kā vajag.

    Like

    • Par oficiālajām valodām paskatīsimies, jo pašlaik grūti spriest kāds būs lēmums, jo, piemēram, Īrijā daudzi īri nezina īru valodu, kaut arī, lai iegūtu juridisko izglītību Īrijā, īru valoda ir obligāta.

      Par vārdu latviskošanu nepiekritīšu, lūk links uz Latvijas Vēstnesi – https://vestnesis.lv/op/2017/20.6

      Pēc teorijas tiek uzskatīts, ja kaut kas ir publicēts oficiālajā laikrakstā, tad tas ir zināms visiem.

      Piekrītu, televīzijā un radio bieži grēko, tas gan fakts.

      Like

      • Taisnība, ja cilvēkam ir motivācija visu laiku sekot šādām izmaiņām, tad teorētiski tā būtu jābūt, bet ko darīt ja pēkšņi pamosties un vajag apkopojumu par visām daudzu gadu izmaiņām. Kādreiz bija tāds izdevums, kur īsi un kodolīgi tika ziņots par to visu, bet tagad es šaubos vai viņš maz eksistē.

        Like

  3. Izbraucis jau ir arī diezgan liels lērums krievvalodīgo.
    Ja pretendē uz pieklājīgu amatu, tad bez angļu valodas iztikt lāgā nevar. Bet tas, cik ļoti latviešu valoda tiks aizstāvēta, lietota, kopta, ir mūsu pašu rokās. Kamēr ir vismaz viena valsts pasaulē, kurā ar likumu latviešu valoda ir priviliģētā stāvoklī par citām valodām, tikmēr mums ir salīdzinoši drošs skats nākotnē. Protams, to nevar atstāt pašplūsmā un cerēt, ka viss būs kārtībā bez katra paša individuālā ieguldījuma. Tādēļ pilnībā pievienojos pēdējā rindkopā rakstītajam.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.