Pareizie rīki kā galvenais faktors


Ja parunā ar cilvēkiem, kafejnīcās, bāros, starp paziņām un draugiem, lielākai daļai ir ļoti labas idejas, kā vajadzētu būt. Tas attiecas gan uz sadzīves lietām, gan uz valsts politku. Rodas viens vienīgs jautājums, ja visi zina kā ir jābūt, tad kāpēc rezultātā tā tomer nav un mēs joprojām par to runājam. Atbilde priekš manis ir ļoti vienkārša, lai kaut ko sakārtotu, izmainītu vai radītu, mums nepieciešama ne tikai vīzija par gala rezultātu, bet pats būtiskākā ir pareiza rīku un mehānismu izvēle. Līdzīgi kā galdu nevar pagatavot ar makšķeres palīdzību, tā arī nav iespējams sakārtot nemateriālās lietas, pie kurām pieder savstarpējās cilvēku attiecības. Runājot ar tiem pašiem iepriekšminētajiem cilvēkiem, vienmēr sarunas vidū nonāc pie viena un tā paša secinājuma, neviens no viņiem nezina kā panāk to ko viņi vēlas. Līdzīgi kā sēdēt mājās pie galda un gribēt jaunu vāzi, vēlamais rezultāts ir zināms, bet kā vāzi iegūt, to pagatavojot, nē.

Tāpēc cenšos pievērst uzmanību procesam un plānošanai, lai velmes un redzējums tiktu realizēts dzīvē, nevis paliktu tikai un vienīgi sapņos un fantāzijās. Jāmeklē pareizais mehānisms, rīks vai paņēmiens kā sasniegt vēlamo un tas ir pats grūtākais, jo prasa vislielāko piepūli.

Advertisements

4 responses to “Pareizie rīki kā galvenais faktors

  1. Nepiekrītu! Problēma nav tajā, ka nav plānošana vai konkrēts rīcibas plāns. Problēma ir tajā, ka nav pietiekoši daudz informācijas par to, kāpēc tagad ir tieši tā, kā ir. Respektīvi par valsts pārvaldi mums zināšanas ir tikai aptuveni 10% apmērā, mēs nezinam lielāko aisberga daļu, kādi faktori un apstākļi ietekmē visu procesu. Šāda “gudra spriedelēšana” par tēmu kā būtu, ja būtu, – neko nemaina tādēļ, ka tas līdzinās pulsteņa mehanisma labošanai, mazā zobratiņa vietā nevar ielikt lielu nevis tāpēc, kā tā saka, bet gan tāpēc, ka mehanisms nedarbosies.

    Like

    • Galvenā doma postā ir tāda, ka bieži cilvēki neaizdomājās par sasniegšanas mehānismu kā tādu. Piemēram, cilvēks vēlas uzgleznot gleznu, bet viņš neaizdomājas, cik tas ir sarežģīts process, ja vēlies uzgleznot kaut ko labu un kvalitatīvu. Informācijas esamība ir tikai raksturojošs lielums, bet ne pamatdoma.

      Like

  2. Problēma nav tik daudz nezināšanā KĀ, bet pasivitātē, gaidās, ka, pasakot vēlamo rezultātu, kāds to izdarīs viņa vietā, nebūs jāpieliek pūles, lai uzzinātu un iemācītos KĀ, sasniegtu un izveidotu saviem spēkiem.
    Ok, valsts pārvaldes ziņā, tur no malas tikt iekšā, iemācīties, uzzināt visus mehānisma sīkumus parastajam cilvēkam varētu nebūt tik vienkārši (visticamāk pat neiespējami), bet tas attiecas uz jebkuru dzīves jomu. Šie bāru/kafejnīcu/paziņu lielisko ideju sapņotāji lielākoties nav gatavi iet un domāt tālāk par runāšanu, jo tas prasītu personīgu ieguldījumu (materiālu/nemateriālu/whatever), uz kuru viņi nav spējīgi.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.