Par valsts pārvaldi un politiku īsumā


Kaut arī pēdējā laikā bija ļoti liela neskaidrība mūsu nodokļu politikā, kā arī tā tika mainīta gandrīz katru dienu, redzot lielo informācijas plūsmu, es nekomentēju, jo neredzēju jēgu atkārtoties vai arī lieki tērēt laiku uz lietām, kuras es tik un tā nespēju ietekmēt. Tomēr šeit vēlos uzrakstīs pāris filosofiskus jautājumus, kas man ienāc prātā pēc atrakcijām ar minimālo sociālo iemaksu noteikšanu un mikrouzņēmuma nodokļu režīma grozīšanu. Brīdinu, ka manas pārdoma būs samērā provakatīvas un nevienā brīdī neuzstāju, ka tās ir pareizas. Tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis.

Kāpēc uzņēmējs ir slikts? – Komunisma ideoloģijā, cilvēki, kas nodarbojās ar uzņēmējdarbību, tika uzskatīti par eksplotātoriem, kas paverdzina darba ļaudis, apzogot tos un liekot tiem aizvien vairāk strādāt par aizvien mazāku samaksu. Risinājums tika atrasts ļoti vienkāršs, atņemt uzņēmējiem un īpašniekiem un atdot to visu darba ļaudīm. Šāda ideoloģija tika mācīta skolā un plaši tika izplatīta toreizējā Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas (LSPR) valsts pārvaldē. Kas notika sabrūkot PSRS, liela daļa LSPR valsts pārvaldes ierēdņu palika un kļuva par demokrātiem, bet to vietā, kas tika nomainīti, nāca cilvēki, kas tik un tā bija ieguvuši izglītību LSPR, tā tad, komunistiskās ideoloģijas garā. Lūk, arī pirmsākumi no tā, kāpēc Latvijā uzņēmejs tiek uzskatīts par zagli, krāpnieku un sabiedrības ienaidnieku kopumā. Arī jaunā paaudze, kas nokļūst valsts pārvaldē, tiek apmācīta no iepriekšējo darbinieku puses, un tajos iesakņojas komunistiskā ideoloģija.

Kāpēc no valsts pārvaldes iekšienes tas nav redzams? – Cik atceros no skolas laikiem, skolnieki, kuri vislabāk mācijās un kuriem bija labākie rezultāti, velāk aizgaja studēt medicīnu, ekonomiku, jurisprudenci vai aizbrauca prom mācīties ārvalstīs. Savukārt pec studiju beigām, talantīgakie studenti aizgāja strādāt privātajā sektorā vai aizbrauca prom. Visam par pamatu bija prestižs un atalgojums. Liela daļa no tiem, kas aizgāja dienēt (civildienests) uz valsts pārvaldi, vēlāk tik un tā atrada darbu privātajā sektorā. Līdz ar to lielākājā daļā gadījumu valsts pārvaldi veido cilvēki, kuri noteikti nebija tie uzcītīgākie un gudrākie skolnieki un vēlāk studenti, bet tieši tie, kuri nav spējuši atrast savu vietu privātā sektora darba tirgū. Protams, ir izņēmumi un es personīgi pazīstu ļoti profesionālus valsts ierēdņus, kas tiešām ir izglītoti un ļoti gudri, bet diemžēl tie ir mazākumā un nespēj mainīt kopējo valsts pārvaldes sastāvu un virzienu. Līdz ar to lielākā ierēdņu masa nav tik gudra, lai spētu pati orientēties kopējā valsts vidē, celoņos un sekās, bet ir viegli ietekmējama no veco ierēdņu puses ar komunistiskās ideoloģijas saknēm. Tādējādi arī jaunie ierēdņi attiecas pret uzņēmējiem ļoti negatīvi un nevēlas tos izprast, bet vēlās pret tiem cīnīties aizstāvot prolitariātu.

Atbildot uz augsāk minētajiem jautājumiem, kļūst skaidrs, kāpēc valsts pārvalde un arī politika no ministriju puses un arī likumdevēja puses ir tik vāja un nekonsekventa. Nevar sagaidīt no cilvēkiem, kuri cīnās pret kapitalismu un brīvo tirgu, kaut ko, kas būtu labvēlīgs uzņēmējiem, bet tieši otrādi, tikai un vienīgi haotiskas darbības ar mērķi pēc iespējas vairāk paņemt caur nodokļu sistēmu, lai varonīgi izglābtu apspiesto un paverdzināto darba ļaužu tautu, piedāvājot tiem bezmaksas medicīnu, izglītību (budžeta vietas), sociālo nodrošinājumu utt. Tikai mums jāatceras monētas otrā puse, kādas priekšrocības bija LSPR ierēdņiem, tie sevi nostādīja elites pozīcijās, LSPR ierēdņiem bija savi veikali, kur varēja nopirkt ārzemju preces un deficīta produktus par ļoti zemām cenām un tajos veikols darba ļaudīm bija liegta ieeja, priveliģētas vasarnīcas, mašīnas bez rindas, dienesta pozīcijai piešķirtie dzīvokļi un samērā grezna uzdzīve, kas bija rūpīgi slēpta no pārējiem. Tagad notiek līdzīgi un nodokļi ir vajadzīgi, lai apmaksātu greznu dzīvi vidējam un augšējam ierēdņu sastāvam. Tikai mani bažīgu darba fakts, ka LSPR vairs neeksistē un ar katru dienu kļūst aizvien mazāk cilvēku, kas to atceras. Es ļoti ceru, ka pēc 20 gadiem, es joprojām varēšu rakstīt par Latvijas Republiku, nevis kādu citu veidojumu. Tādas bija manas pārdomas, drūmas, bet ne bez pamata.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.